Latvijā svin Lieldienas
Šodien kristieši atzīmē Lieldienu dienu.
Mūsdienās kristiešu un tautas Lieldienu tradīcijas ir cieši savijušās. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks, bet latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā Klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.
Latviskajās Lieldienās, kas tika svinētas 21. martā,sagaidīja saullēktu ar Saules dziesmām, pērās ar pūpolu zariem, dzina putnus, mazgājās ūdenī, kas tek pret rītiem, veica citus rituālus auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai.
Lieldienu mielastā goda vieta ir olām un plāceņiem, kas simbolizē Sauli un Saules atmodu.
Lai cik strikti kāds gribētu nodalīt tautas tradīcijas no kristīgajām, ikvienā ģimenē
Lieldienas nāk ar krāsotām raibām olām. Olu krāsošanā ikviens var izpaust savu improvizēšanas māku. Katram ir savs iecienīts krāsošanas veids, tomēr vispopulārākā ir olu krāsošana ar dabas materiāliem.
Pirms krāsošanas olas nomazgā siltā ūdenī, kam piebērta sāls vai pieliets galda etiķis. Lai olas nokrāsotu vienā tonī, krāsojamo materiālu (lapas, mizas u.c.) katliņā krietni savāra, izkāš un šajā ūdenī vāra olas. Olas jāliek vārīties siltā, ne karstā ūdenī, jo tad čaumala var ieplaisāt. Olas katlā ievieto rūpīgi, vāra apmēram 10 minūtes. Tūlīt pēc vārīšanas olas liek bļodā ar aukstu ūdeni. Pēc tam noliek apžūt, tad kārto māla vai stikla traukā vai pītā groziņā.
Ja olas kopā ar zaļumiem, krāsvielām vai šabloniņiem ietītas audumā neiztītas atstāj 10 minūtes tad krāsojums ir spilgtāks. Ja gatavās olas noziež ar augu eļļu vai speķa gabaliņu (ādiņu), tās izskatās košākas, spīdīgākas.
* Sīpolu mizās krāsotās olas ir dzeltenīgi brūnganas, jo mizu vairāk, jo krāsa tumšāka
* Kumelītēs krāsotās olas ir citrondzeltenas
* Alkšņu mizās- brūni iesarkanas
* Egļu skujās krāsotās olas veido interesantus svītru rakstus
* Kliņģerīšu ziedos krāsotās olas ir silti dzeltenas
* Strutenēs krāsotās olas ir dzeltenzaļas
* Sarkanajos kāpostos krāsotās olas ir violetas (iepriekš izvāra šķidrumu)
* Sarkanajās bietēs krāsotās olas ir sarkanas vai pelēcīgas (iepriekš bietes izvāra, sarīvē, pielej etiķi un olas izvāra šajā šķidrumā)
* Spinātos krāsotās olas iznāk zaļas
* Melleņu ievārījumā krāsotās olas iznāk tumši zilas ar raibumiņiem
* Piparmētrās, bērzu lapās – zaļganas
Krāsotas olas var izrotāt, ieskrāpējot rakstus, figūras, uzrakstus. Lai rotājums būtu precīzāks, vēlamo attēlu vispirms uzzīmē ar zīmuli, tad to ara asu naža galu vai paresnu adatu ieskrāpē olā.
Baltas nekrāsotas olas var apzīmēt ar vaska vai stearīna sveci, pēc tam iemērkt krāsvielā. Ar vasku noklātās vietas krāsu nepieņems un uz olas izveidosies raksts.
Ja mitrai olai uzbirdina kālija permanganātu, tā kļūst brūni punktota. Pēc pāris minūtēm olas jānoskalo lai krāsa neiesūktos līdz baltumam.
Tāpat uzmanīgi var krāsot punktiņus vai ar otiņu nelielus zīmējumus ar briljantzaļā šķīdumu. Ar ķīmiskām olu krāsām un krāsu tabletēm krāsotas olas iznāk spilgtākas nekā ar dabas materiāliem, tām krāsojums ir viendabīgāks.
Vārītas olas var aplīmēt ar pērlītēm, fliteriem, spalviņām un citiem rotājumiem, tāpat var aplīmēt koka olas, kuras dažkārt jautrībai izmanto "olu kaujās".