KNAB pieļauj, ka varētu nākties saskarties ar jauniem izaicinājumiem EP vēlēšanu laikā

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gatavojas tam, ka, tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, aģitācijas pārkāpumu skaits, visticamāk, pieaugs, turklāt varētu parādīties arī kādi ar mākslīgā intelekta starpniecību falsificēti materiāli.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atzina, ka tendence pārkāpumu skaitam pieaugt līdz ar vēlēšanu tuvošanos ir vērojama katrā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Šogad KNAB pieļauj, ka varētu nākties saskarties ar jauniem izaicinājumiem, proti, var gadīties, ka īsu brīdi pirms vēlēšanām parādās ar mākslīgo intelektu falsificēti materiāli, kas tiek izmantoti aģitācijai par vai pret kādu politisko spēku.

"Mēs, protams, būsim gatavi reaģēt. Šī ir tāda jauna lieta. Mēs arī joprojām mācāmies, bet mums ir noteikti rīki un iespējas, kā reaģēt. Jāņem vērā, ka arī Saeimā ir pieņemti grozījumi normatīvajos aktos par to," sacīja KNAB priekšnieks.

Straume informēja, ka kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma KNAB ir fiksējis 38 aģitācijas pārkāpumus un sācis četrus administratīvos procesus. LETA jau ziņoja, ka trīs no šiem procesiem ir saistīti ar savlaicīgu paziņojumu par aģitācijas izvietošanu neiesniegšanu un viens - ar aģitācijas ierobežojumu neievērošanu.

KNAB priekšnieks vērtēja, ka līdz šim konstatētie priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi ir bijuši diezgan ierasti, bet nav fiksēts nekas tāds, par ko būtu īpaši jāsatraucas. Vienlaikus Straume atzina, ka gadu gaitā sabiedrība kļūst aktīvāka, ziņojot par priekšvēlēšanu laikā pamanītiem iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem.

Kā ziņots, 10. februārī sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai - 8. jūnijam.

Atbilstoši KNAB publicētajai informācijai, maksimālais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs partijai vai partiju apvienībai ir 635 317 eiro, Eiropas politiskajai partijai - 63 532 eiro, nesaistītai personai - 10 500 eiro.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā KNAB konstatēs, ka politiskā partija vai politisko partiju apvienība pārsniegs maksimāli atļauto priekšvēlēšanu aģitācijas summu, KNAB priekšnieks varēs pieņemt pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

Šādu aizliegumu KNAB priekšnieks varēs noteikt arī nesaistītai personai, ja tā būs pārsniegusi tai likumā atļauto aģitācijas summu.

Tāpat atbilstoši likumam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās lietošanas ārtelpās (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti) aizliegts izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcu ēkas un lūgšanu namus, autoostu, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkas un valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļus.

Tāpat minētais aizliegums attiecas uz ēkām, kas pieder valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām atsevišķi vai kopumā pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu.

Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta.

Likumos noteikti arī vairāki citi priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, par kuru pārkāpšanu paredzēti attiecīgi sodi.

Latvijā

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 13,1 miljards eiro, bet izdevumi - 12,5 miljardi eiro, tādējādi veidojot 607 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 58,5 miljonu eiro pārpalikumu pērn deviņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).