Nav pieļaujama nevienlīdzīga attieksme starp Latvijas un Eiropas deleģētiem prokuroriem jautājumā par sociālās apdrošināšanas nodokļa iemaksām, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Komisija ir saņēmusi vēstuli no Eiropas prokurora Gata Donika, kurā lūgts savas kompetences iespējās iniciēt Prokuratūras likuma grozījumus, lai novērstu situāciju, ka jau vairāk nekā divus gadus par četriem Eiropas deleģētajiem prokuroriem Latvijā netiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, radot atšķirīgu attieksmi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.
Stukāns komisijas sēdē norādīja, ka Eiropas prokuratūras (EPPO) Latvijas birojā strādā četri prokurori, kuri atrodas Latvijā. Kopš 2022.gada Eiropas deleģētie prokurori nesaņem darba algu no Latvijas budžeta, bet tas tiek darīts no Eiropas Savienības budžeta, līdz ar to šie četri prokurori nemaksā sociālās apdrošināšanas nodokli.
EPPO prokurori, kuri atrodas Latvijā, saņem lielāku atalgojumu nekā Latvijas Valsts prezidents, norāda Stukāns, papildinot, ka pašmāju prokurori saņem vairākkārt mazāku algu, bet turpina maksāt nodokļus valsts budžetā.
Līdz ar to nav pieļaujams, ka Eiropas deleģētajam prokuroram, kurš ir pilnībā atbrīvots no Latvijas prokurora funkciju veikšanas, Latvijas prokuratūra viņa vārdā veiktu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, lai vēlāk viņi varētu saņemt arī nodokļu atmaksu.
Ģenerālprokurors uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, jo nodokļus Latvijā maksā pilnīgi visi, pat pensionāri, kuri sasniedz noteiktus pensijas griestus. Viņš norāda, ka starp EPPO un Latvijas prokuroriem nav lielas atšķirības darba jautājumos.
EPPO ir atbildīga par noziegumu pret Eiropas Savienības (ES) finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, PVN izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz 10 miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus. Slieksnis no kura EPPO sāk izmeklēšanas darbības ir 100 000 eiro, ja krāpšanā cietis ES vai vai valsts budžets.
Deputāti vienojās, ka Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Labklājības ministrijai un citām iesaistītām pusēm ir jādod laiks, lai apspriestu iespējamos risinājumus, kuri spētu izpildīt Eiropas Padomes regulu, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei.
Jau vēstīts, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) pagājušajā gadā izmeklējusi aptuveni 12 miljardu eiro zaudējumu nodarīšanu ES finanšu interesēm.
Doniks žurnālistus informēja, ka iespējamie zaudējumi, balstoties uz ziņojumiem un ienākušajiem materiāliem, pērn bijuši 19,27 miljardi eiro, savukārt izmeklēšanas priekšmets gan bija zemāks, proti, 12,28 miljardi eiro, jo parasti izmeklēšanā naudas summas tiek atsijātas vai arī labprātīgi tiek atgrieztas.
Pērn sākti aptuveni 1400 kriminālprocesi. Lielāko zaudējuma apjomu ES interesēm un valstu budžetiem nodara PVN izkrāpšana, kas kopumā veido aptuveni 11 miljardus eiro.
Visvairāk šie noziegumi tiek izdarīti Vācijā, Itālijā un Francijā. Šajās valstīs gan ir ļoti spēcīga kapacitāte, analītika un strukturēti labi darbojas valsts ieņēmumu dienesti, kas palīdz gan EPPO, gan nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm atklāt noziegumus.
EPPO darbojas 22 dalībvalstis. EPPO sāka savu darbību 2021.gada 1.jūnijā.
