Muižniece: Nepieciešams veikt ieguldījumus zinātnē, lai sekmētu inovatīvu sabiedrību

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Nākotnē nepieciešams pilnvērtīgi ieguldīt pētniecības cilvēkkapitālā, zinātnes izcilībā, starptautiskās sadarbības veicināšanā un tehnoloģiju pārnesē, sekmējot gudru, tehnoloģiski attīstītu un inovatīvu sabiedrību Latvijā, pauž izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Kā skaidro ministre, zināšanu un tehnoloģiju pārneses uzlabošanai nepieciešams efektivizēt augstskolu un zinātnisko institūtu administratīvos un koordinācijas procesus, attīstīt atvērtās zinātnes kultūru un nodrošināt pētniecības datu rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā, vienlaikus veicot sadarbību starp uzņēmumiem un publisko sektoru pētniecības un inovāciju attīstīšanā.

Muižniece uzsver, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze un sociālie un ekonomiskie izaicinājumi visās tautsaimniecības nozarēs radījuši nepieciešamību pēc inovatīviem risinājumiem negatīvo seku mazināšanai, taču vienlaikus tā ir sekmējusi arī jaunas attīstības iespējas, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc digitālajām kompetencēm un risinājumiem visās nozarēs.

Politiķe arī skaidro, ka būtiska ir sadarbība starp uzņēmumiem un zinātnisko sektoru, tostarp zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbības sektorā. Lai gan pašlaik jau tiek veicināta tehnoloģiju un inovāciju pārsnese uzņēmējdarbības sektorā, Latvijas tautsaimniecības attīstībai joprojām esot nepieciešams spēcīgāks tehnoloģiju pārneses un pētniecības komercializācijas mehānisms.

Tomēr vienlīdz svarīga ir arī zinātnes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, secina ministre. Veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, esot mazināti birokrātiskie šķēršļi un pašlaik nozaru ministrijām ir iespējams veikt pasūtījumu pētniecības sektoram un īstenot valsts pētījumu programmas.

Muižniece kā labo piemēru izceļ Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC rīkoto Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena, kas pagājušajā nedēļā norisinājās projektā "Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem". Pēc viņas paustā, tas bija lielisks atgādinājums tam, ka Latvijas sabiedrība spēj attīstīt jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, rast inovatīvus risinājumus sabiedrībai aktuāliem izaicinājumiem un attīstīt kapacitāti uzņēmējdarbības produktivitātes paaugstināšanai un publiskās pārvaldes procesu efektivitātes uzlabošanai.

Ministre vērš uzmanību, ka dinamiska starptautiskā inovāciju vide rada pastiprinātu konkurenci par intelektuālajiem resursiem - studentiem, akadēmisko personālu, augsti kvalificētiem speciālistiem. Un Latvijas konkurētspēja esot būtiski atkarīga no tā, cik lielā mērā izglītības, pētniecības un inovāciju vide stimulēs talantu attīstību un piesaisti, kā arī spēs integrēt jaunas zināšanas un pedagoģiskās un pētniecības kompetences, tai skaitā no ārvalstīm.

Tāpēc ministre, lai diskutētu par šiem jautājumiem ar ekspertiem, izveidojusi inovāciju forumu "Izglītība nākotnei: no vīzijas uz pārmaiņām".

Latvijā

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 13,1 miljards eiro, bet izdevumi - 12,5 miljardi eiro, tādējādi veidojot 607 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 58,5 miljonu eiro pārpalikumu pērn deviņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).