Pagājušajā gadā par Igaunijas pierobežā pārdoto alkoholu Latvijas valsts budžetā iekasēti 13% no valstī kopumā par alkoholiskajiem dzērieniem iekasētā akcīzes nodokļa, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
VID ir apkopojis provizoriskos datus par alkohola tirdzniecības apjomiem Igaunijas pierobežā - Valkā, Ainažos, Rūjienā un Apē. Šajā reģionā 2017.gadā kopumā realizēti aptuveni astoņi miljoni litru stiprā alkohola un apmēram 16 miljoni litru alus.
Pēc VID aprēķiniem Igaunijas pierobežā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis pērn iekasēts 25,6 miljonu eiro apmērā, bet valstī kopumā pērn alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis iekasēts 198,09 miljonu eiro apmērā - 161,24 miljoni eiro par alkoholiskajiem dzērieniem, bet 36,85 miljoni eiro par alu.
VID ir apkopojis provizoriskos datus par alkohola tirdzniecības apjomiem Igaunijas pierobežā - Valkā, Ainažos, Rūjienā un Apē. Šajā reģionā 2017.gadā kopumā realizēti aptuveni astoņi miljoni litru stiprā alkohola un apmēram 16 miljoni litru alus. Salīdzinājumam - 2016.gadā bija attiecīgi aptuveni divi miljoni litru stiprā alkohola un aptuveni deviņi miljoni litru alus.
Tādējādi VID secinājis, ka no kopējā legālā alkohola patēriņam realizētā apjoma Latvijā 2017.gadā aptuveni 13,6% no stiprā alkohola segmenta un aptuveni 9,9% no alus segmenta realizēti Igaunijas pierobežas reģionā.
Pamatojoties uz pētījuma rezultātu iegūto procentuālo daļu (kas attiecināma uz pierobežas tirdzniecību) no kopējam patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoma, VID aptuveni novērtējis akcīzes nodokļa summu, kas varētu būt iekasēta Latvijas valsts budžetā par Igaunijas pierobežā pārdoto alkoholu - 2017.gadā tie ir 25,6 miljoni eiro, kas ir būtiski lielāks apjoms, nekā 2016.gadā iespējami iekasētā akcīzes nodokļa summa - 6,7 miljoni eiro.
VID vērš uzmanību, ka legālā alkohola tirgus apjomi 2017.gadā palielinājušies ne tikai uz Igaunijas pierobežas tirdzniecības apmēru kāpumu. Aprēķini liecina, ka arī vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir bijusi pietiekami augstā līmenī, lai saglabātu lēnu, bet stabilu legālā alkohola tirgus augšupeju arī pie ikgadējā akcīzes nodokļa likmju kāpuma.
VID skaidro, šie dati liecina, ka Latvijā īstenotā akcīzes nodokļa politika ir prognozējama (likmju paaugstināšanas grafiks tiek noteikts turpmākajiem trīs gadiem), optimāla un sabalansēta gan ar iedzīvotāju pirktspējas iespējām, gan ar kaimiņvalstu akcīzes nodokļa politiku.
Latvijā ir līdzvērtīgas akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam ar Lietuvu, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā ir 1,5 reizes zemāka, savukārt alus akcīze Latvijā ir par 5% zemāka nekā Lietuvā, bet starpība ar Igauniju ir 2,5 reizes.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem, ieskaitot alu, 2018.gada pirmajos trīs mēnešos ir 48,11 miljoni eiro, kas ir par 9,11 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada pirmajā ceturksnī.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns par alkoholiskajiem dzērieniem pirmajā ceturksnī ir izpildīts par 102%, pārsniedzot iepriekš plānoto par 1,15 miljoniem eiro, savukārt ieņēmumu plāns par alu atpaliek no plānotā par 0,67 miljoniem eiro, iekasējot 95% no plāna.
VID skaidro, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu par alkoholiskajiem dzērieniem palielinājumu veicināja akcīzes nodokļa likmju kāpums, kas tiek veikts katra gada 1.martā, kā arī legālā alkohola realizācijas apjomu palielināšanās.