Izvērtējot savas valdības darbu, Ungārijas premjers Viktors Orbāns šā gada 18. februārī cita starpā uzsvēra, ka apdraudējums Ungārijas nacionālajai valstij nāk no miljardiera Džordža Sorosa izveidotā organizāciju un struktūru «birokrātiskā tīkla».
Ungārijas premjers īpaši izcēla kādu latviešu izcelsmes politologa eirokomisāra Nila Muižnieka faktiski programmatisku publikāciju, kurā izklāstīts īsteno sorosiešu - Dž. Sorosa «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterānu, valžu locekļu, grantu saņēmēju» - mērķis izveidot jauna tipa sorosveidīgu cilvēku - homo sorosensus.
V. Orbāna uzstāšanos nesen latviešu valodā atreferēja portāls pietiek.com. («Mums pirmajā vietā ir Ungārija»), bet V. Orbāna teiktais ir publicēts arī citās valodās, piemēram, angļu valodā tas atrodams The Guardian (Orbán claims Hungary is last bastion against 'Islamisation' of Europe).
Orbāns savā runā cita starpā pastāstīja - viņš ilgu laiku nav varējis saprast, kāpēc daži miljardiera Džordža Sorosa dibināto organizāciju aktīvisti pauž acīm redzamas muļķības, sakot, ka migranti esot labāki par izglītotajiem un strādīgajiem ungāriem.
Dažādi cilvēku paveidi
Bet tad V. Orbāns atklājis, ka jau 2009. gadā Eiropas cilvēktiesību komisārs N. Muižnieks rakstījis par nepieciešamību izveidot jaunu sorosveidīgu cilvēka tipu - homo sorosensus. «Viņiem mēs, vietējie iedzīvotāji, ar savu dzimteni, kultūru un reliģiju esam vien tāda bezcerīga suga, kas nav spējīga uz pārmaiņām. Un no šāda viedokļa migranti viņiem patiešām var būt labāks resurss,» teica V. Orbāns. Ungārijas premjera atreferējumos atrodama arī saite uz pieminēto N. Muižnieka publikāciju (cita stapā, nu jau bloķēta).
Latviešu izcelsmes politologa raksts lasāms Sorosa fondu tīmekļa izdevuma Open Society News 2009. gada izdevumā, kurš veltīts Austrumeiropas valstu attīstībai 20 gadu pēc komunisma sabrukuma. N. Muižnieka publikācijas virsraksts ir izsmeļošs - Atvērtās sabiedrības vīrieša (un sievietes) radīšana.
Izdevums Open Society News nepārprotami nav paredzēts plašam lasītāju lokam - tas domāts Dž. Sorosa dibinātā, dažādās pasaules valstīts izkaisīto Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem. Visticamāk, tieši šā iemesla dēļ N. Muižnieka raksts ticis pamanīts tikai tagad, pēc deviņiem gadiem.
Publikācijā N. Muižnieks vienkāršā saprotamā valodā vaļsirdīgi izklāstījis Atvērtās sabiedrības institūta pamatmērķi: izaudzināt un izskolot jaunu globālo cilvēku paaudzi -homo sorosensus. Šai paaudzei jāpārņem vara politikā un ekonomikā bijušajā PSRS un tās ietekmes telpā no vecās varas elites, kura tiek dēvēta par homo sovieticus.
Muižnieks publikācijā gan atzinis, ka divdesmit gadu laikā sorosiešiem ieceri līdz galam nav izdevies realizēt - vara no vecās varas elites joprojām pilnībā nav pārņemta un līdz galam nav izdevies radīt arī homo sorosensus. Pa to starpu notikusi daļēja homo sorosensus saplūšana ar homo sovieticus, un tā rezultātā radies jauns veidojums - homo pragmaticus, ar kuru sorosiešiem tagad nākoties sadzīvot.
Publikācijā N. Muižnieks pieteikts kā «politikas pētnieks, Sorosa fonds - Latvija valdes loceklis, Eiropas Komisijas rasisma un neiecietības izskaušanas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Ministru kabineta loceklis, kurš ir vērojis sabiedrības pāreju no komunisma uz atvērto sabiedrību «gandrīz ikvienā leņķī». Publikācijā N. Muižnieks «novērtē, cik dziļi Latvijas pilsoņi un pārējie sabiedrības locekļi ir iekļāvušies atvērtās sabiedrības vērtībās un praksē».
Homo sorosensus eksistē!
Publikācijā N. Muižnieks norāda, ka komunisma sabrukšanas 20. gadadiena ir labs iemesls, lai pavērtētu vienu otru atvērtās sabiedrības institūciju pieņēmumu. «Daudzi no mums (Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji) dzīvoja ar pieņēmumu, ka divos gadu desmitos izdosies izveidot jaunu «atvērtās sabiedrības cilvēku». Šim «jaunajam cilvēkam» - homo sorosensus - būtu jānomaina homo sovieticus, kurš lēnām izplēnētu vēstures pelnos (no dziļas tumsas lēnām sprauktos gaismas stars, gaiša aleja, kura pārtaptu par spilgti izgaismotu galveno ielu uz jauno sabiedrību, kuru mēs veidotu),» krāsas nežēlo N. Muižnieks.
Viņš šo sorosiešu jaunradīto «atvērtās sabiedrības vīrieti (un sievieti)» raksturo kā tādu, kuram «sirdī tuva ir demokrātija, tiesiskums, vajadzības gadījumā uzrodas pilsoniska drosme atbalstīt minoritātes ne tikai tolerantā veidā vien, sniegt atbalstu tirgus liberalizācijai, vienlaikus paliekot eiropietim un saglabājot atbildību kā pasaules pilsonim». Jaunās «atvērās sabiedrības vīrietim (un sievietei)» būtu svešas totalitārās ideoloģijas un tieksmes apkarot kritisko domāšanu. Viņš izglītību būtu ieguvis «Centrāleiropas universitātē vai vēl tālāk Rietumos (vēlams Apvienotajā Karalistē vai ASV) un būtu apņēmības pilns piedalīties ekonomikā un reformētajā Centrālās un Austrumeiropas politiskajā dzīvē».
Runājot par varas pārņemšanu no vecās varas elites, N. Muižnieks norāda sekojošo: «Pēc pieklājīgas starpspēles, ko veidotu «duāli spēki» ar vecās gvardes elementiem, jaunā paaudze pārņemtu savā ziņā lielāko daļu politiskās, ekonomiskās un kultūras varas jaunajās Austrumu demokrātijās.»
Eirokomisārs konstatē, ka kopš gadu tūkstošu mijas, līdz ar ES un NATO paplašināšanos, vecā varas elite pamazām pamet skatuvi. «Izdzīvojušie vecās varas elites pārstāvji (mūsdienās) pārvērtušies līdz nepazīšanai. It kā varētu domāt, ka vecais partijas aparatčiks ir jau aizgājis kapā, taču starp viņiem ir arī tādi kā hameleoni, kuri diennakts laikā spēj apmest mēteli otrādi un pārvērsties vai nu par sociālistu, vai nacionālistu.» N. Muižnieks pauž cerību, ka «atlikušie (vecās varas elites) dinozauri tiks socializēti un piespiesti vismaz publiski atzīt atvērtās sabiedrības vērtības, rēķinoties ar nežēlīgiem Eiropas pilsoniskās sabiedrības argumentiem».
Homo pragmaticus - tā ir neveiksme
Analizējot, kā jaunās «atvērtās sabiedrības» un homo sorosensus iedzīvināšana veikusies Latvijā, N. Muižnieks atzina, ka «pamatlietas» 20 gadu laikā ir izdevies realizēt - valstī ielikti demokrātijas pamati, izveidota daudzpartiju sistēma, iedibināta civilā kontrole pār militārām struktūrām, iedibināti neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās organizācijas, leģitimizēts privātīpašums, izveidotas neatkarīgas tiesu iestādes.
Tomēr ne viss izdevies pilnībā, kā iecerēts. Viens no neveiksmju iemesliem esot kaimiņvalsts Krievija, kura eksportējot kaimiņiem savas autoritārisma idejas.
Tādējādi Latvijā: «homo sorosensus sadzīvo kopā ar homo sovieticus, ko varētu saukt par homo pragmaticus». Spilgts homo pragmaticus piemērs, pēc N. Muižnieka domām, ir gados jaunais Rīgas mērs (domāts Nils Ušakovs).
Eirokomisārs N. Muižnieks publikācijā uzsver, ka, neraugoties uz grūtībām, «mums nevajadzētu atteikties no uzdevuma radīt homo sorosensus. Uzdevums radīt un nostiprināt atvērto sabiedrību būs ilgstošāks, nekā sākotnēji to bijām paredzējuši».
Sauc cīņā
Nav šaubu, ka Ungārijas premjers V. Orbāns ir nopietns šķērslis gan «atvērtās sabiedrības”», gan homo sorosensus izveidē. Viņš teicis: «Mēs neesam aitas, kas stāvēs klusu un gaidīs savu likteni. Protams, mēs cīnīsimies, un vispirms mēs iegūsim stiprākus juridiskos ieročus. Te pirmais solis ir limitēt vai aizliegt bīstamo organizāciju [domātas sorosiešu organizācijas] darbību. Mēs cīnīsimies arī starptautiskajā jomā.»
Pietiek.com publikācijā norādīts: «Orbāns arī solīja cīnīties pret Sorosa plāniem Briselē un ANO, kur tiek gatavots starptautisks pakts par migrāciju, kurā teikts, ka migrācija un «organizēta migrācija» ir labvēlīga ekonomiskai izaugsmei un labklājībai. «Sorosa tīkls ir izpleties arī pār ANO. Tiek tērētas milzīgas naudas summas, lai veicinātu migrāciju globālā mērogā. Mums būs jācīnās, lai ierobežotu un apturētu Sorosa plānus Briselē un ANO. Bet mēs neesam vieni, mums ir labas iespējas, un es domāju, ka mēs galu galā uzvarēsim,» viņš teica, noslēdzot runu ar savu ierasto saukli: «Hajrá, Magyarország, hajrá, magyarok! (Uz priekšu, Ungārija, uz priekšu, ungāri!)»
