Simtgades "praids" jau rada kaislības
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Šā gada pasākumu seksa festivāla Pride organizatori veltīs Latvijas valsts simtgadei un grasās to izvērst par visas Baltijas valstu notikumu. Simt dienās notiks simt pasākumu, un viena no ierosinātajām idejām ir: «LGBT kopienas pāriem skūpstīties pie Brīvības pieminekļa, šādi ar Baltijas Praidu sveicot Mildu un visu sabiedrību kopumā.»

Festivāla programma vēl ir tapšanas stadijā, taču augšminētais ierosinājums iesniegts rudenī veiktā aptaujā un pēc tam arī publicēts mājaslapā pride.lv.

Ne tikai sekss

Pēc tam, kad par publiskās netradicionālās skūpstīšanās plāniem tika atgādināts tviterī, festivāla organizācijas Mozaīka līderis Kaspars Zālītis kļuva dusmīgs: «Šis ir lielisks piemērs, kā no šļupsta uztaisa sensāciju. Ja žurnālistam nav par ko rakstīt, tad samudžina idejas vai domas, no tā izpūšot nacionāla mēroga sensāciju. Interesanti, kādi vēl fakti ir uzcepti no tukša gaisa. Būtu labāk tērējuši enerģiju izglītībai, nevis nesaticībai.»

Tomēr K. Zālītim ir gana daudz oponentu, kas netradicionāla seksa cienītāju ampelēšanos Latvijas valsts simbola pakājē nevēlas pieļaut un vispār nesaskata vajadzību pēc īpaša festivāla neheteroseksuāļiem.

Jāatgādina, ka šis tomēr nav stāsts tikai par seksu. Katru gadu Ķīpsalā notiek festivāls Erots, kur bagātināt iespējams visdažādākās seksa fantāzijas atbilstoši visdažādākajai seksuālajai piederībai. Tomēr pret šo festivālu pat konservatīvākajai sabiedrības daļai nav nekādu iebilžu. Sekss ir katra cilvēka privātā lieta. Turpretī ar festivālu Pride ir citādi, jo organizatori to cieši saista ar politiku. Viens no šīs politikas mērķiem ir legalizēt vīriešu precēšanos. Ierosme sacerēt partnerattiecību likumu jau ir iesniegta Saeimā, un tas būtu pusceļš uz vīru laulībām. Festivāla ietvaros esot pat plānota politiskā diskusija, uz kuru aicināti būs dažādu partiju pārstāvji. Kā portālā pride.lv skaidro K. Zālītis: «2018. gads ir arī Saeimas vēlēšanu gads. Mums ir svarīgi uzzināt, ko politiķi domā par LGBT kopienai aktuālajiem jautājumiem.»

Bet arī politika

Vienlaikus tiek plānota «sabiedrības izglītošana». Tātad gribot negribot sekss no vienkārši patīkamas nodarbes pārtop politisku diskusiju objektā. Un jo tuvāk festivāls Baltic Pride, jo dusmīgākās.

Tas notiks no 3. marta līdz 9. jūnijam. Gājiens pa Rīgas centru plānots pēdējā dienā. Mozaīkas pārstāve Kristīne Garina Neatkarīgajai stāsta, ka maršruts, visticamāk, paliks iepriekšējais - no Vērmanes dārza pa Elizabetes, Brīvības, Bruņinieku, Tērbatas ielu un atpakaļ uz biedrošanos Vērmanes dārzā. Kā noprotams, ideja skūpstīties pie Brīvības pieminekļa pagaidām netiek attīstīta. Tomēr zināma saistība ar Latvijas simtgadi pasākumos būšot - tā atspoguļojas festivāla sauklī «Redzi dažādību, redzi brīvību». Festivāla programma pagaidām vēl tiekot likta kopā. Notiks diskusijas, semināri, tiks rādītas tematiskas filmas, divas lielas konferences. Viena par vēsturi, otra par runas brīvību.

Par pēdējo tik tiešām ir vērts runāt, jo tā jau pašlaik tiek ierobežota. Proti, seksa festivāla Pride un LGBT politikas kritiķiem tiek liegta iespēja izteikties. Sociālajos tīklos tiek bloķēti viņu konti.

Vienpusēja vārda brīvība

Tā uz dienu bez piekļuves savam facebook kontam palika laikraksta DDD redaktore Līga Muzikante. «Feisbuks izdzēsa manu protesta publikāciju par «simtgades praidu» un nobloķēja mani uz 24 stundām. Lūk, kā kultūrmarksisti apkaro veselo saprātu un apklusina cilvēkus, kas pret to iebilst,» vēsta L. Muzikante.

Rīgas domē Pride publiskie pasākumi vēl nav pieteikti. To var izdarīt ne agrāk kā četrus mēnešus iepriekš. Taču ir jau bijis viens mēģinājums panākt festivāla aizliegumu. Tas gan atkal cenzūras dēļ nav izdevies, pat īsti nesācies. Sociālās līdzdalības platforma Mana balss atteicās publicēt iniciatīvu pret Baltijas praida rīkošanu Rīgā, jo tā būtu vērsta pret pulcēšanās brīvību, tātad pret demokrātiju.

Raizes par citas demokrātijas vērtības apdraudējumu Rietumu pasaulē - runas brīvību - nesen paudis katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Kā atreferē aģentūra LETA, pēc metropolīta domām, ir kāds valdošais viedoklis, ko tiek mēģināts uzspiest sabiedrībai. Ja parādās kāds atšķirīgs redzējums, notiek mēģinājumi to noklusināt, piedēvēt tam naida runu, homofobiju. Un - ja Rietumu sabiedrībā izskan viedoklis, ka viendzimuma attiecības tomēr nevajadzētu iestrādāt valsts likumos, tas tiekot nodēvēts par diskrimināciju. Lai gan ar šādu likumu ieviešanu tiekot mēģināts panākt privilēģijas, nevis panākt vienlīdzību. Tā domā arhibīskaps Z. Stankevičs.