Latvijā: Apspriež Rasnača tiesības nogalināt 8 komentāri
 
Latvijā

Apspriež Rasnača tiesības nogalināt

 
F64

Latvijas Juristu apvienības biedru sēdē izskatīts neparasts jautājums – vai tieslietu ministram ir nepieciešamas tiesības dot mutvārdu rīkojumu nogalināt cilvēku. Runa ir par ieslodzījuma vietām.

Kā izrādās, Dzintars Rasnačs šobrīd ir vienīgais politiķis valstī, kurš pa telefonu var pateikt - šaujiet nost, un darbinieki paklausīs, jo tāda ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktā kārtība. Ja cietumā sākas grautiņi, masu nekārtības vai sagrābti ķīlnieki, ministrs ir tiesīgs telefoniski sankcionēt ieroču lietošanu. Šādas tiesības ir arī ministrijas valsts sekretāram (Raivim Kronbergam), Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei (Ilona Spurei) un vietniekiem. Tieslietu ministrija norāda, ka atļaujas došanas nosacījums ir spēkā no likuma spēkā stāšanās dienas - 2003. gada 1. janvāra. Tomēr ministri šīs tiesības vēl ne reizi nav izmantojuši.

Juristu darba kārtībā jautājums nonācis, jo nevienai citai politiskai amatpersonai nav šādu pilnvaru - ne aizsardzības ministram, ne iekšlietu ministram. Turklāt viņiem arī ārkārtas situācijās ir nepieciešams izpildīt rakstiskas procedūras. Taču cietumos galējās nepieciešamības princips nedarbojas, un nāve šādā gadījumā ir nevis sods, bet preventīvs līdzeklis. Pats šāvējs tikpat labi netiek apdraudēts, bet situācijai nepieciešams radikāls risinājums.

Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka stāsta, ka biedru vairākums sapulcē balsojis par nepieciešamību likuma normu grozīt. Sākotnēji apspriežoties bija arī šaubas, vai tik nopietnam lēmumam kā atļaujai šaut pietiek ar mutvārdu pavēli. Tomēr palikts pie tās, jo gadījumā, ja cietumā nekārtības jau izcēlušās, var nebūt laika rakstīt pavēli un vest uz turieni. Taču attiecībā uz pavēles devēju juristi uzskata, ka tam jābūt tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekam. Šīs amatpersonas precīzi zina aktuālo situāciju.

Ar Latvijas Juristu apvienības viedokli tiks iepazīstināta Tieslietu, Iekšlietu un Aizsardzības ministrija, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Pēdējā, ja uzskatīs par nepieciešamu, varēs rosināt attiecīgas izmaiņas Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.

Tieslietu ministrija gan norāda, ka minētās tiesības nav izņēmums no Latvijas tiesību sistēmas, jo īpašas nozīmes funkcijas tiek uzticētas arī citiem ministriem. Piemēram, iekšlietu un ārlietu ministram Imigrācijas likumā noteiktas tiesības lemt par to ārzemnieku sarakstu, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

Par laimi, pēdējā desmitgadē Latvijas cietumos bīstamas masu nekārtības nav notikušas. Ieslodzījuma vietu pārvaldē atminas tikai vienu senāku gadījumu, kad par ķīlniekiem saņemti cietuma apsargi. Ir notikusi arī bēgšana, ieslodzīto streiki, tomēr līdz tādai vardarbības pakāpei, ka apsargiem būtu jāšauj cilvēkos, nav nonācis. Krīzes atrisinātas sarunu ceļā.

***

Uzziņai

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums

24. pants. Amatpersonas tiesības pielietot šaujamieroci

(2) Ja ieslodzījuma vietā notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības, masveida pretošanās amatpersonām un ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams, šaujamieročus drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutvārdu rīkojuma.



Komentāri [8]
#
Fakts 25.jūlijs 2017 12:15 atbildēt
Latvijas Juristu apvienībai nav ko darīt, ka muļķības izdomā un matus skalda?
 
#
watson 25.jūlijs 2017 11:25 atbildēt
Paši ieslodzītie to zina,tamdēļ grautiņus nerīko un ministram šādas pavēles nav jādod.Elementāri.
 
#
Imants Imants 25.jūlijs 2017 10:40 atbildēt
Rodas iespaids, ka Latvija ir tā valsts, kur noziedznieka dzīvība ir un vienmēr būs vērtīgāka par viņa noslepkavoto upuru dzīvībām. Jābrīnās, ka par cilvēku nogalināšanu vēl netiek piešķirti valsts augstākie apbalvojumi. :-P
 
#
Jantariks un Co 25.jūlijs 2017 9:46 atbildēt
Nezinu, kā manas partejas kolēģim ar atļaujām par šaušanu, bet mēs varam jau 26 gadus atļauties nedarīt neko un pat veicināt, lai to latviešu Latvijā ir mazāk un, lai mūsu Maksātnespējas aģentūras rīkļuravēji varētu izshēmot miljonus. Vispār grūts darbs pie tās Siles ! Ticiet man ! Īstenajam Latvijas patriotam !
 
#
Valdis Freimantāls » Jantariks un Co 25.jūlijs 2017 11:49 atbildēt
Jā grūts darbs jums pagadījies!

Bet Rasnačs pats uzņemās atbildību - ignorēt juridiskus dokumentu - Rīgas Latviešu Biedrības iesniegumu par likumīgo 1938. gada statūtu neatzīšanu TM.

Viņam likums ir tukša vieta.

Apbrīnojams ministrs.
 
#
Laimdota » Valdis Freimantāls 25.jūlijs 2017 11:52 atbildēt
Tieslietu ministrs - likumības aktīvs apkarotājs (šajā gadījumā).
 
#
Spīdola » Laimdota 25.jūlijs 2017 11:53 atbildēt
Ar pretlatvisku stāju.
 
#
Krietnais kareivis Šveiks » Spīdola 25.jūlijs 2017 11:55 atbildēt
Ar āža kāju
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers