Demogrāfijas datos kārtējais sāpīgais kritums
Māra Kučinska valdībai krietni jāsaņemas, lai labotu tās darbības laikā radušos robu jaundzimušo skaitā.
Daba ir noteikusi deviņu mēnešu laiku, pēc kura var sākt skaitīt, ko tā vai cita valdība sējusi demogrāfijas druvā. Ar demogrāfisko politiku pasaulē saprot dažādas - pilnīgi pretējas - lietas. No Āfrikas valstu līderiem Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskais valūtas fonds un citi ietekmīgi spēki prasa pasākumus dzimstības samazināšanai, ko afrikāņi biežāk sola nekā dara. Latvijas gadījumā vismaz oficiāli runas ir tikai un vienīgi par dzimstības veicināšanu, kas M. Kučinska valdībai pagaidām nav izdevusies. Var dalīties domas par to, vai viņš slikts sējējs vai varbūt sabojāta augsne, ko viņam atstājusi Laimdota Straujuma un vēl citi no iepriekšējiem Ministru prezidentiem.
Pagājušā gada 10. novembrī M. Kučinskis uzdeva vēlamo par esošo, valdības gadskārtējā atskaitē Saeimai ierakstot «pozitīvas izmaiņas vairākos tautas ataudzes rādītajos». Tajā brīdī viņš vēl nevarēja zināt, ka statistiķi saskaitīs 2016. gada novembrī par 19 jaundzimušajiem vairāk, nekā 2015. gada novembrī, bet tas izrādījās nebūtisks zigzags ļoti stabilā dzimstības kritumā, sākot jau no pagājušā gada septembra. 2016. gada oktobris kā pirmais mēnesis, kad dzimstībā vispār varēja parādīties Latvijas iedzīvotāju reakcija uz janvārī nominētā un 11. februārī amatā ieceltā M. Kučinska valdību, bija devis -108 pret 2015. gada oktobri. Kučinska bērnu dzimšanas pirmo piecu mēnešu kopējā bilance attiecībā pret Straujumas bērniem ir jau -442 jaundzimušie jeb stabili -5%, salīdzinot vienus un tos pašus rādītājus no oktobra līdz februārim. Šāds salīdzinājums izslēdz sezonālo apstākļu ietekmi. Ja pasaulē tiešām ir tāds Jānis, kurš palīdz ieņemt bērnus tieši jūnijā, tad viņš taču simtu vai tūkstošu gadu laikā ir iemanījies to darīt vienādi, tāpēc februāra un marta jaundzimušo skaita svārstības jau ir tikai cilvēku ziņā.
M. Kučinska valdība nāca ar solījumu veicināt dzimstību, kura iemiesojums ir jaunizveidotā Demogrāfijas centra vadītājs Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Aiz tik spilgtā tēla varētu būt kļuvuši nepamanāmi tie 20 miljoni eiro, kas vismaz šā gada valsts budžetā skaitās pieaugums dzimstību veicinošiem valsts tēriņiem. Tagad atliek gaidīt septembri, lai varētu skaitīt papildu izdevumu atdevi dzimstības pieaugumā. «Demogrāfijas centra un valdības īstenoto pasākumu efekts būs vērtējams ilgtermiņā,» M. Kučinskis solīja, atbildēdams Neatkarīgajai par viņa valdības neveiksmīgo startu dzimstības veicināšanā.
«Dzimstības kritums ir loģisks, ņemot vērā to, kā savu darbu pabeidza Straujumas valdība,» skaidroja I. Parādnieks. Nav šaubu, ja slikti pabeidza, ja jau bija nonākusi līdz lēmumam pašlikvidēties. Tieši tāpat taisnība I. Parādniekam par demogrāfisko procesu lielo inerci. Varbūt tā arī ir, ka tikai L. Straujumas valdības darbības kopsavilkums ļāva pa īstam novērtēt, ko nozīmē valsts 2016. gada budžetā ieliktais lēmums atņemt grūtniecēm būt apgādājamo statusā, par kuru kāds no strādājošiem viņu ģimeņu locekļiem varēja saņemt ienākumu nodokļa atlaidi. 2015. gada 4. septembrī Neatkarīgā publicēja Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu, ka «personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties dzemdēt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta». Ne šāds lēmums, ne tā skaidrojums neatspoguļojās dzimstības kritumā kopš 2016. gada maija. Kaut ko nelabu cilvēki sāka apzināties līdz ar 2016. gada 1. janvāri, kad pamanīja viņiem izmaksāto algu pazemināšanos nodokļa atlaides atcelšanas dēļ. Šā pavērsiena sakrišana ar citiem līdzīgiem sāka izpausties dzimstības kritumā kopš 2016. gada septembra. Valsts šādā veidā bija iecerējusi tikt pie papildu 25 miljoniem eiro gadā jeb pie lielākas summas nekā tā, kas pielikta dzimstības veicināšanas pasākumu finansēšanai. Naudas pārdalīšanas rezultātā atsevišķi nodokļu maksātāji (ģimenes) var izrādīties gan ieguvēji, gan zaudētāji, bet valdība un tās ierēdņi iegūst vienmēr. M. Kučinska valdība nav atteikusies ne no naudas, kas tiek vākta uz grūtnieču rēķina, ne no bijušā finanšu ministra Jāņa Reira, kurš tagad ir labklājības ministrs.