Politiķiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja īstenot gadiem ilgi kultivēto ideju par nekam nederīgo ierēdņu pārmācīšanu. Valsts kanceleja piedāvā strādājošo skaita ievērojamu samazināšanu, saskatot tajā priekšnoteikumu kvalitatīvai izaugsmei. Runa ir par astoņiem līdz vienpadsmit tūkstošiem likvidētu štata vietu trīs gadu laikā no kopējā 60 000 skaita, ieskaitot arī ilgstošās vakances.
Pašlaik sakarība starp strādājošo skaitu un viņu darba sniegumu valsts pārvaldē ir apgriezti proporcionāla. Jo vairāk cilvēku, jo mazāk naudas paliek viņu atalgošanai, un attiecīgi mazinās vēlme strādāt valsts pārvaldē. To izmanto privātais sektors, un, tiklīdz cilvēks ir guvis pieredzi un zināšanas konkrētajā jomā, uzkalpojies jēdzīgā amatā ar nejēdzīgi zemu algu, tā personāla atlases kompānijas ir klāt ar savu piedāvājumu. Rezultātā valsts pārvalde hroniski cieš no talantīgu cilvēku trūkuma. Valsts kanceleja tāpēc rosina plašu valsts pārvaldes reformu, kurā viena no būtiskajām sadaļām ir darbinieku skaita samazināšana ar nosacījumu, ka ietaupījums paliek konkrētā resora rīcībā.
Bez pātagas nekustēs
Šonedēļ Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš ar reformu plānu iepazīstinās premjeru Māri Kučinski, un tālāk jau viņam būs jāizšķiras, vai piedāvājumu virzīt parastajā kārtībā caur valsts sekretāru sanāksmi, kur tas var neglābjami iestrēgt, vai kā Ministru kabineta lietu, un tādā gadījumā par pārvaldes nākotni jārunā ar koalīcijas partneriem.
Teorētiski politiskajam atbalstam vajadzētu būt. Deputāti nekad nav vairījušies kritizēt valsts pārvaldi par uzpūstu, neefektīvu, dārgu, it kā tas varētu novērst sabiedrības uzmanību no viņu pašu kļūdām un muļķībām. Tagad ir reāla iespēja padarīt pārvaldi labāku. Kancelejas direktors M. Krieviņš uzskata - politiķi apzinās, ka viņiem nepieciešama spēcīga ierēdniecība, jo kādam taču viņu idejas jāuzliek uz papīra un tās jārealizē. Cita lieta, ka pretestība varētu nākt no pašiem resoriem: «Bez pātagas neviens nekustēsies. Neviens neatzīsies, ka viņam ir tukšas štata vietas, jo baidīsies, ka Finanšu ministrija atņems naudu.» Ilgstoši neaizpildīto štata vietu valsts iestādēs esot pieci līdz astoņi procenti. Valsts policijā, piemēram, virs 700. Taču ne tikai uz mirušo dvēseļu rēķina valsts pārvaldi iespējams samazināt. Pašlaik darbiniekiem jāveic liels daudzums papīra darbu, kuru vienīgais uzdevums ir iegulties kādā atvilktnē. No tādiem jātiek vaļā, un tad ar mazāku skaitu darbinieku varēs izpildīt visu darba apjomu.
Jāsagrupējas konkurencei
Skandināvijas valstīs pārvalde saspiežas pakāpeniski. Ja cilvēks aiziet pensijā, viņa vietā nevienu vairs nepieņem, bet pienākumus pārskata un pārdala. Latvijas gadījumā piedāvāts sāpīgāks risinājums, ko var iestiept trīs gados, bet var arī īstenot ar vienu griezienu.
Jāpaskaidro, ka iecerētais samazinājums neskars tikai ministriju ierēdņus, bet visu tiešo valsts pārvaldi, kas kopumā ir ap 60 000 darbinieku liela. Tātad arī visu resoru padotības iestādes. Izņēmums, šķiet, ir aizsardzības nozare, kas pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā kļuvusi par svēto govi. Tur strādājošie, visticamāk, var justies drošībā. Arī kapitālsabiedrības un pašvaldību kantorus, kas ietilpst vispārējā valdības sektorā, Valsts kancelejas iecere neskartu. Taču vairākumam valsts darbinieku jāsagrupējas smagai konkurencei par darba saglabāšanu. Nav gan pirmā reize. Ekonomiskās krīzes apstākļos 2009. gadā valsts pārvaldē tika atbrīvoti aptuveni 20 000 cilvēku. Precīzas informācijas par viņu turpmākajām gaitām Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā nav. Kopējā bezdarba vilnī viņiem netika speciāli sekots. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka lielākā daļa atbrīvoto toreiz pārgāja strādāt privātajā sektorā, daļa reģistrējās bezdarbniekos un pārkvalificējās. Izmantoja šo sarežģījumu, lai radikāli mainītu dzīvi. Tomēr vairākums turpināja darbu radniecīgās profesijās: «No intelektuālā darba nepārmetās uz fizisku darbu kūdras purvos.»
Būsim kompaktuma paraugs
Par jauno Valsts kancelejas iniciatīvu saistībā ar kadru mazināšanu pagaidām informācijas esot pārlieku maz, lai jau plānotu šo cilvēku apsaimniekošanu. Skaidrs, ka daļēji tā būs vakanču likvidācija, un reālais atlaisto darbinieku skaits būs mazāks par minētajiem astoņiem līdz vienpadsmit tūkstošiem. Ja kopējais vakanču skaits ir pieci līdz astoņi procenti (līdz 4800 vakancēm), tad reāli nāksies atlaist četrus līdz piecus tūkstošus darbinieku.
Imants Lipskis paredz, ka darba tirgus spēs atrisināt šādu pieplūdumu, jo darbaroku kopumā valstī trūkst arvien vairāk. Tāda ir Latvijas demogrāfiskā situācija.
Lai izvairītos no tiesiskiem sarežģījumiem un darbinieku atbrīvošana finālā neizvērstos dārgāka nekā viņu paturēšana, tiks meklēts universāls risinājums - visticamāk, tas būs Ministru kabineta lēmums par štatu samazināšanu ar konkrētiem uzvārdiem. Izvēlēties norakstāmos savukārt nāksies iestāžu vadītājiem.
Jāpiebilst, arī pašlaik priekšstats par uzpūsto valsts pārvaldi ir stipri pārspīlēts. Starp Eiropas Savienības valstīm, rēķinot valsts pārvaldes lielumu pret iedzīvotāju skaitu, Latvija ar 2,9% atrodas 14. vietā - aptuveni pa vidu. Pēc nākamās štatu samazināšanas varēsim lepoties ar pārvaldes īpašu kompaktumu, un ieilgušās debates šajā jautājumā varēs slēgt. Ja vien tiks pieņemts attiecīgs politisks lēmums.
***
Valsts labā strādājošo skaits
(Neskaitot vakances - pagājušā gada 3. ceturkšņa pēdējā darba dienā)
• Vispārējais valdības sektors - 223 298
Ietilpst: valsts un pašvaldību budžeta iestādes plus valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības (piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Latvijas Autoceļu uzturētājs, CSDD, Latvijas Nacionālā opera un balets, Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Televīzija u.c.)
• Valsts budžeta iestādes - 59 952
Ietilpst: ministriju padotības iestādes, neatkarīgās iestādes (piemēram, prokuratūra, Saeima, Valsts kontrole, Augstākā tiesa u.c.). Kopā 178 iestādes.
• Ministrijas un centrālās valsts iestādes - 5541
• Valsts kancelejas iecerētais štatu samazinājums skar abas pēdējās grupas. Strādājošo skaitu plānots samazināt par 7 līdz 10% (ieskaitot arī aptuveni 4800 vakanču). Tātad reāli darbu zaudēs četri līdz pieci tūkstoši cilvēku.
Dati: Valsts kanceleja un Centrālā statistikas pārvalde
***
7 līdz10%
plānots samazināt strādājošo skaitu
(ieskaitot arī aptuveni 4800 vakanču).