Par obligāto militāro dienestu - diskusijas vietā histērija

 
©F64

Obligātā militārā dienesta karavīri būtu lielgabalu gaļa, bet pati dienesta atjaunošana kalpotu Krievijas interesēm, jo iznīcinātu profesionālo dienestu un Zemessardzi – ar tik dramatiskiem kalambūriem Aizsardzības ministrija apkaro publiskajā telpā uzsākto diskusiju par obligātā militārā dienesta nepieciešamību Latvijā.

Dārdzība līdz šim bija vienīgais ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu piesauktais arguments, kādēļ OMD Latvijā būtu neiespējams. Tam neesot naudas, neesot nepieciešamības, un diskusijas par to varētu atsākt tikai kādreiz nākotnē. Šāds skaidrojums izskanēja arī pērn, apspriežot jauno valsts aizsardzības koncepciju. Tomēr diskusija ir sākusies jau tagad.

Top sabiedrības iniciatīva

OMD temats aktualizēts neformālās domubiedru grupās - par to spriests Tēvijas sargos, Vara bungās, dažādos populāros zemessargu blogos. Bet nule rosinājums izveidot OMD iesniegts sabiedrības iniciatīvu portālā Mana balss. Varbūt ministrijas vētrainās pretreakcijas dēļ, bet varbūt pie vainas iniciatīvas nekvalitatīvais teksts, taču idejas atbalstītāji pierakstās kūtri. Katrā ziņā 100 cilvēki divās dienās sabiedrībā populārai idejai nebūtu daudz, un attieksme šai jautājumā patiešām ir pretrunīga. Pērnvasar to mērīja socioloģisko pētījumu kompānija SKDS - 47% respondentu OMD atjaunošanu atbalstīja, 43% iebilda. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dinamika tomēr ir par labu OMD.

Vismaz garāmejot obligātais dienests pieminēts arī Saeimā. Decembrī, kad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausīja aizejošo NBS komandieri Raimondu Graubi un atnākošo NBS komandieri Leonīdu Kalniņu, deputāts Ringolds Balodis apvaicājās, kāda ir kandidāta attieksme jautājumā par OMD, un teica, ka šim tematam komisijā vajadzēs veltīt garāku sarunu. Kandidāts pauda kategorisku noraidījumu, tāpat kā viņa priekšgājējs. Tomēr garākas sarunas nebūs. Saeima par Kalniņa iecelšanu amatā nobalsojusi vienprātīgi, tātad politiski pieprasījuma pēc cita veida aizsardzības kā pašlaik - nav. Komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis Neatkarīgajai skaidro, ka konvencionālā kara - tāda, kurā jāiesaistās visiem iedzīvotājiem, - iespējamība analītiķu skatījumā Latvijā ir minimāla. Ukrainas pieredze liecinot, ka izšķiroša nozīme ir speciālo uzdevumu vienībām. Tās arī jāstiprina. Bet, kas attiecas uz obligāto dienestu kaimiņvalstīs - vismaz Lietuva jau tagad saskaroties ar resursu trūkumu. Instruktori tiekot atrauti no profesionālās armijas.

Kur ņemt rezervi

Savdabīgi, taču paši lietuvieši uzskata, ka itin labi tiek galā, un negrasās pat samazināt iesaucamo skaitu, kur nu vēl pārtraukt iesaukšanu. Šogad plānots iesaukt 3,5 tūkstošus cilvēku, turklāt aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paudis cerību, ka arī trešajā dienesta darbības gadā iesaucamie pieteiksies brīvprātīgi.

Uz pilnīgu brīvprātību balstās arī Latvijas armija. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju NBS miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus. Jautājums - vai ar esošajiem brīvprātīgajiem un viņu prasmēm nestundā pietiks.

Argumentējot, kādēļ obligātais iesaukums Latvijā ir neiespējams, Aizsardzības ministrija aģentūrai LETA norāda: «Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai personai garantētu nesodītu neierašanos uz apmācību.» Taču tādā gadījumā nav skaidrs, kā valsts pilsoņus iesauks mobilizācijas gadījumā, un jāpatur arī prātā, ka viņi ne nieka nepratīs. Neformālais militārais portāls Vara bungas lēš, ka Latvijas mobilizācijas rezervei - tātad militāro apmācību izgājušajiem cilvēkiem - jābūt krietni lielākai, 40 līdz 70 tūkstošiem. «Tas būtiski mainītu esošo drošības situāciju un palielinātu LV pašaizsardzības spējas līdz saprātīgi adekvātam līmenim.» Rezervju veidošanā OMD pienesumam vajadzētu būt vismaz 1000 apmācītajiem gadā, kas budžetam izmaksātu aptuveni 40 miljonus eiro gadā, neskaitot kapitālās investīcijas.

OMD cena

2017. gada aizsardzības budžets ir 449,57 miljoni eiro. Aizsardzības ministrijas aprēķinā viena OMD karavīra izmaksas būtu tādas pašas kā profesionālajā dienestā - tas ir 30 000 eiro gadā. Sākotnējās izmaksas infrastruktūrai būtu 38,1 miljons eiro, ekipējumam 7,72 miljoni eiro, bet ieročiem būtu nepieciešams tērēt 9,87 miljonus eiro.

Tomēr lielāko problēmu ministrija saskata instruktoru trūkumā: «Obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēkiem. Tas savukārt nozīmē, ka Nacionālie bruņotie spēki vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas.» Un galu galā savos skaidrojumos ministrija aizrunājas līdz tam, ka OMD izveidošana nāktu par labu vienīgi Krievijai. Uz tik emocionālas nots racionāla diskusija par OMD lietderību patiešām nav iespējama.