Latvijā: Fiktīvās līgavas aktīvi vervē Austrumeiropā 1 komentāri
 
Latvijā

Fiktīvās līgavas aktīvi vervē Austrumeiropā

 
Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Sievietei no Baltijas valstu nabadzīgākajiem reģioniem vai Slovākijas solījums saņemt 1000 eiro un iespēja ceļot uz Īriju, lai noslēgtu laulību, ir pievilcīgs piedāvājums un milzīga naudas summa. Tāds secinājums izskan piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Slovākijā – veiktā pētījumā par fiktīvām laulībām.

Sievietei no Baltijas valstu nabadzīgākajiem reģioniem vai Slovākijas solījums saņemt 1000 eiro un iespēja ceļot uz Īriju, lai noslēgtu laulību, ir pievilcīgs piedāvājums un milzīga naudas summa. Tāds secinājums izskan piecās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Slovākijā - veiktā pētījumā par fiktīvām laulībām.

Kaut arī Latvijā notikušas pret fiktīvām laulībām vērstas kampaņas un plaši sniegta informācija par to, kā notiek vervēšana un kur meklēt palīdzību, tik un tā sievietes naudas un darba trūkuma dēļ piekrīt noslēgt laulību ar trešās pasaules valstu pilsoņiem. Naudu viņas visbiežāk nesaņem, toties viņi iegūst uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Un lēti uzturamu verdzeni, tajā skaitā seksa.

Informēšana turpinās

Informatīvā kampaņa pret šādām laulībām turpinās - lai aicinātu apzināties līdzatbildību cilvēktirdzniecībā, iedzīvotāju uzmanību Latvijā pievērš gan ar vides plakātiem, gan filmiņu sociālajos tīklos un internetā. Tā ir skaudra - līdzīgi kā videospēlē dažādās bīstamās situācijās jauna sieviete vairākas reizes zaudē savas virtuālās dzīvības, lai gan cilvēkam tā ir tikai viena. Vēl ir apmācīti 186 dažādu jomu profesionāļi - sociālie darbinieki, bāriņtiesu, bibliotēku, izglītības iestāžu darbinieki, policisti, prokurori u.c. no 58 novadiem. Arī viņiem ir mācīts atpazīt aizdomīgu rīcību, kad sieviete, iespējams, gatavojas stāties fiktīvā laulībā.

Fiktīvas laulības kā cilvēktirdzniecība

Pētījums veikts projekta Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvas laulības: daudznozaru risinājums (HESTIA) ietvaros. HESTIA projekta ietvaros ir definēts jauns jēdziens - ekspluatatīvas fiktīvas laulības. Tās ir cieši saistītas ar cilvēktirdzniecību - sieviete tiek piespiesta noslēgt laulību, pēc tam - ekspluatēta mājkalpībā, izmantota seksuāli, atstāta bez iztikas līdzekļiem un atkarīga no vīra. Var būt tā, ka sākotnēji līgavas stājas laulībā labprātīgi, bet pēc tam atklājas, ka laulībā nākas būt pilnīgi atkarīgai no vīra - valodas zināšanu nav, iztikas līdzekļu nav, trūkst informācijas par valstī pastāvošo sociālo un cita veida aizsardzību. Sievietēm tiek draudēts un viņas ietekmē gan psiholoģiski, gan fiziski. Vai arī sievietes tiek maldinātas, notic viltus solījumiem par darba iespējām svešā valstī, bet pēc ierašanās tiek piespiestas apprecēties. Pētījumā konstatēts, ka lielākajā daļā gadījumu upuri patieso situāciju sāka apzināties, tikai nokļūstot mērķa valstī.

Arī Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra Europol norāda, ka ir pieaudzis to ziņojumu skaits, kuros fiktīvas laulības saistītas ar cilvēku tirdzniecību. Turklāt cilvēku tirgoņi fiktīvās līgavas aktīvi vervē Austrumeiropā.

Grūti atklāt, grūti pierādīt

Pētījums atklāj, ka tajā iesaistīto valstu ziņojumos apzināts liels to vīriešu īpatsvars no Indijas un Pakistānas, kuri iesaistīti Īrijā noslēgtajās laulībās. Kopš 2004. gada šādu laulību bijis 1600. Igaunijas vēstniecība Īrijā reģistrējusi datus par vidēji 45 līdz 50 laulībām gadā starp Igaunijas un trešo valstu valstspiederīgajiem. Lietuvā no 2010. gada līdz 2015. gadam vidēji 25 laulības gadā apzinātas kā fiktīvas laulības. Slovākijā no 2010. līdz 2014. gadam 21 persona tika iekļauta palīdzības programmā upuriem, kuri identificēti kā cietušie cilvēku tirdzniecībā piespiedu laulību nolūkā. Igaunijas Migrācijas dienestam 2010. gadā bija aizdomas, ka fiktīvas ir desmit, bet 2011. gadā - 35 laulības. Nevienā no gadījumiem aizdomas neapstiprinājās, lai gan gadā Igaunijā tika reģistrēti aptuveni 20 cilvēku tirdzniecības gadījumi. Pirms diviem gadiem viens no šiem gadījumiem bija saistīts ar cilvēku tirdzniecību fiktīvu laulību organizēšanas nolūkā. Nereti, ja noslēgta laulība, vardarbību ģimenē nesaista ar cilvēktirdzniecību un fiktīvām ekspluatatīvām laulībām.

No 2011. līdz 2015. gadam Latvijas diplomātiskās misijas ārvalstīs ir sniegušas palīdzību 365 iespējamajiem cilvēku tirdzniecības upuriem, bet pieejamajos statistikas datos nav detalizētas informācijas par to, vai šie gadījumi ir saistīti ar fiktīvām laulībām. Fiktīvo līgavu skaits gadā ir apmēram tikpat liels kā Igaunijas vēstniecības Īrijā sniegtajā informācijā. Starp citu, Latvijā 2014. gadā tika veiktas 223 pārbaudes par laulāto kopdzīvi un 48 gadījumos bija aizdomas par fiktīvām laulībām.

Kā informē HESTIA īstenotāji, plānots, ka projekta rezultāti, secinājumi un rekomendācijas decembrī tiks prezentētas Briselē - ES Nacionālo ziņotāju vai alternatīvu mehānismu cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos neformālā tīkla sanāksmē.



Komentāri [1]
#
velns parāvis 25.oktobris 2016 15:58 atbildēt
Ir gan tās jaunās sievietes stulbas !
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers