No medījamo dzīvnieku saraksta valdība plāno svītrot divus Eiropas Savienībā aizsargājamus putnus – kākauli un tumšo pīli. Mednieki apmaiņā grib dabūt mērkaziņu, pret ko iebilst Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Diskusija uzjundījusi asus strīdus par putnu medībām kopumā - izrādās, pat ornitologu vidū ir kaismīgi medību cienītāji.
Nošaujot mazu putneli, pabarot ģimeni nevar. Arī diži regulēt putnu skaitu tautsaimniecībai svarīgos nolūkos diezin vai. Toties var gūt medību baudu. Un procesa neatņemamā sastāvdaļa - šaušanas prieks - ir tas, par ko putnu mednieki tiek kaunināti. Nesen Anitras Toomas radio raidījumā Zaļais vilnis ar zoologa Viļņa Skujas piedalīšanos sižets tā arī pieteikts - «par putnu medīšanas izpriecas stulbumu». Savas kritiskās pārdomas viņš arī izplatījis rakstos: «Kāpēc tad Latvijā medī putnus? Atbilde ir briesmīga: lai gūtu baudu, šaujot uz dzīvu mērķi - putnu.» V. Skuja ir pret putnu medībām kopumā, un mērkaziņu medības viņa skatījumā «būs vēl viena iespēja šaut visu, kas nāk». Tā jau notiekot pīļu medībās. Mednieki nespēj turēties pretī azartam un kārdinājumam, tāpēc bliež nost visu pēc kārtas. Un mednieki nemācēšot pa gabalu atšķirt mērkaziņu no ķikuta. Mērkaziņa gaisā ceļas zigzagā, ķikuts taisni, taču vasaras beigās mērkaziņas zigzagu netaisa. Medību suns tādas nianses vispār neatšķirot.
Protams, mednieki uz šādiem publiskiem izteikumiem atbildi parādā nepaliek - medību pretinieku argumentāciju sauc par «bezgala prastu un seklu». Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis norāda, ka medības nevar padarīt tikai par kaitēkļu regulāciju: «Medības kā kultūras un tradīciju sastāvdaļa tieši ar to ir bagātas, ka mums ir šī daudzveidība un katram medniekam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko medību veidu un paņēmienu.»
Šajā publiskajā kašķī visneparastākā šķiet Latvijas Ornitoloģijas biedrības pozīcija. Atdot mērkaziņu medniekiem tā nevēlas, taču kopumā pret putnu medībām neiebilst. V. Skuja sašutis piesauc ornitologus - kāpēc viņi necīnās pret medībām - un pauž aizdomas, ka pie vainas projektu nauda no medību fondiem. Te skaidrību savā blogā vieš Latvijas galvenais putnu pētnieks Viesturs Ķerus: «Tāpēc, ka esam apsolījuši to nedarīt.» Pirms 12 gadiem starptautiskā organizāciju apvienība BirdLife International noslēgusi miera līgumu ar Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju. «Abas puses vienojušās par kopīgu atbalstu Putnu direktīvai, un tā, kā zināms, ietver gan putnu aizsardzības nosacījumus, gan atļauju putnus medīt.» Bet ir arī otra - krietni prozaiskāka atbilde: «LOB biedru vidū vienmēr ir bijuši mednieki, turklāt ne tikai «ierindas biedri», bet arī lēmējvaras pārstāvji.» Izrādās, arī pašiem putnologiem patīk uzšaut pa pīlēm un citiem spārnaiņiem - ne tikai gredzenot un novērot viņus caur dažādiem rīkiem.
Medību noteikumos iecerētās izmaiņas jau izskatītas valsts sekretāru sanāksmē, bet attiecībā uz mērkaziņu medībām galīgā vienošanās nav panākta. Vides ministrijas skatījumā juridisku šķēršļu ES Putnu direktīvas kontekstā nav. Lielākajā daļā Eiropas valstu mērkaziņa tiek medīta. Arī Dabas aizsardzības pārvalde piekrīt. Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas speciālists Jānis Bārs vēsta, ka priekšlikuma redakcija noteikumu projektā galu galā formulēta šādi. Punktā nelimitētie medījamie dzīvnieki: «3.2.16. mērkaziņas (Gallinago gallinago) - no 1. septembra līdz 30. novembrim, izmantojot putnu suņus saskaņā ar Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas noteikto medību suņu šķirņu iedalījumu.» Visticamāk, LOB iebildes tiks ignorētas un mērkaziņas medniekiem atdotas.
Valsts meža dienests par to gan nepriecājas. Tagad mednieku nostājas dēļ tam uz kakla būs vēl viena monitorējama suga. Medību daļas vadītājs Valters Lūsis konstatē: «Šī ir principiāla cīņa desmit mērkaziņu dēļ. Argumentu nav nevienam - ne kāpēc medīt, ne kāpēc nemedīt. Tas ir smieklīgi.».
