Mediķu arodbiedrība vienbalsīgi nolēmusi piedalīties tautas sapulcē, ko 1. maijā organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Mediķu protesti pārauguši centienos noorganizēt visu sabiedrības grupu akciju Doma laukumā Rīgā. Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris nedomā, ka «veselības nozares aktuālās problēmas akcijā pazudīs. Tieši pretēji – mediķu balsij būs lielāks atbalsts».
Otrdien no rīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes sēdē tika izlemts par protesta akciju rīkošanu, konkrēti par tautas sapulci Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā 1. maijā, tieši Darba svētkos. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka izvēlētajam datumam ir arī simboliska nozīme, jo vēsturiski šajā dienā notika darbaļaužu solidarizēšanās. Arodbiedrību savienība vēlas izteikt atbalstu ne tikai veselības, bet arī izglītības un kultūras darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kuri gādā par sabiedrības un valsts drošību. P. Krīgers mediķiem norādīja, ka pilnībā atbalsta mediķu prasības, un tās neattiecas tikai uz ārstniecības personām. Veselības aprūpes nepieejamība, augstie līdzmaksājumi pacientiem, zemā darba samaksa ārstiem, medmāsām, sanitāriem ietekmē visu Latvijas sabiedrību, bet diemžēl risinājumu nav. P. Krīgers atgādināja, ka vēl Valda Dombrovska valdības rīcības plānā bija ierakstīts solījums 2014. gadā veselības aprūpei nodrošināt 4,5 procentus no iekšzemes kopprodukta.
«Akcijas neuzskatām par pašmērķi,» saka V. Keris. «Ir saņemts skaidrs signāls no valdības, ka nebūs atbalsta plānam, kas tika saskaņots ar sociālajiem partneriem. Tā vietā radīts dokuments, kurā par padarāmo veselības aprūpes jomā nav ne vārda. Var teikt arī citādi: plāns ir turpināt veselības aprūpes nozares nobadināšanu. Valdība sola turpmākajos gados panākt, ka nozares finansējums nebūs zemāks par 3,02 procentiem.» V. Keris, atsaucoties uz Latvijas Bankas ekspertu komentāriem par nepieciešamajām reformām veselības jomā, lai mazinātu izdevumus, uzsver: tas nozīmētu darbinieku atlaišanu, slimnīcu skaita vēl lielāku samazināšanu, tā būtu veselības aprūpe tikai bagātajiem un ārzemju tūristiem.
Mediķu arodbiedrības valdes sēdē neviens nebija pret piedalīšanos tautas sapulcē. «Brauksim un piedalīsiemies, lai arī mūs līdz Rīgai šķir liels attālums,» teica mediķi no Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas. Mediķi no Rīgas pauda uzskatu, ka akcijai būs rezultāts – vismaz mediķi cer, ka mainīsies attieksme pret medicīnu. «Dzīvojam uz entuziasma rēķina, bet cik ilgi tā var? Kāpēc citas valstis Eiropā atvēl veselības aprūpei divreiz lielāku finansējumu, bet mēs domājam, kā vēl ietaupīt? Ir saprotams, ka jaunie ārsti nevēlas, lai viņus piespiež strādāt reģionos un valsts sistēmā, jo viņiem tad uz saviem pleciem ir jāiznes viss situācijas smagums. Vai var maksāt par elektrību, apkuri un gāzi mazāk, nekā tā maksā? Nevar. Bet mediķiem var maksāt tik, cik paliek pāri,» pārdomās dalījās mediķi. Daudzi tomēr uzskata, ka gadījumā, ja valdība neieklausīsies, arī Saeimas atlaišanu nebūtu prāta darbs prasīt, jo «atlaidīs, vēlēs jaunu, dalīs amatus, tikai naudu iztērēsim». Streikam mediķi nav gatavi, jo nevēlas, lai ciestu pacienti. Arodbiedrības biedri vēlētos, lai pie lēmuma pieņēmējiem akcijas organizatori vērstos ar skaidrām prasībām, kuras iekļautas rezolūcijā. «Vēlamies dzirdēt atbildes!».
