“Laimīgā latvieša” portretu veido 25 – 35 gadus veca sieviete, kura ir precējusies vai dzīvo kopā ar partneri. Viņa ir pilsētniece ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem.
Savukārt “nelaimīgais latvietis” ir laukos mītošs 55 – 74 gadus vecs vīrietis ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem, viņš ir atraitnis vai šķīries, secināts padziļinātajā laimes un ģimenes attiecību mērījumā Amigo laimes indekss, apjautājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem visos Latvijas reģionos.
“Pētījuma demogrāfiskie dati ir ļāvuši ieskicēt vidēji laimīgāko un nelaimīgāko Latvijas cilvēku portretus, un tas rosina padomāt, kas tad ir svarīgākie parametri, kas vienus atšķir no otriem? Un arī uzdot sev jautājumu – pie kuriem es varu pieskaitīt sevi? Kad mēs sākam pētīt laimi tuvplānā, tad redzam, ka daudzo un dažādo laimi veidojošo faktoru vidū tomēr visbūtiskāk izceļas ciešu attiecību loma. Piemēram, pētījums apliecina, ka ciešāku saišu uzturēšana ar citiem cilvēkiem un līdzdarbošanās sabiedrības dzīvē veicina laimes sajūtas veidošanos arī pašiem. Taču der arī atcerēties, ka laime ir mūsu apzināta izvēle, un mēs katrs kaut ko varam darīt lietas labā, lai kļūtu laimīgi”, saka Inga Akmentiņa Smildziņa, Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāja.
