Neraugoties uz drošības dienestu iebildumiem, valdība varētu piekrist darījumam ar finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto iespējamo aviokompānijas "airBaltic" finanšu investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, vēsta žurnāls "Ir".
Kā liecina žurnāla rīcībā esošā informācija, šāda iespēja tiek pieļauta, jo esot cerības panākt pieņemamākus vienošanās nosacījumus, neesot citu reālu investoru, bet uzņēmumam vajag naudu aviācijas flotes atjaunošanai - tuvojas termiņš maksājumiem par 13 jaunajām "Bombardier" lidmašīnām.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), kurš iepriekš izteicās, ka drošības apsvērumu dēļ šīs investors nebūtu vēlams, gan neatklāj, kā balsos. "Neesmu savu viedokli mainījis - joprojām uzticos tam, kas minēts dažādu institūciju atzinumos, kurus diemžēl atklāt nevaru, jo tie ir klasificēti. Bet, cik no juristiem noprotams, juridisku šķēršļu [saistībā ar] atbilstību aviācijas likumam šim investoram nav," saka Matīss.
Viņaprāt, rūpīgi jāizvērtē, kā nodrošināt "airBaltic" spēju attīstīties. "Ja nemodernizēsim floti, agri vai vēlu mūs sagaida kaimiņvalstu kompāniju liktenis. Jo mazāk investīciju, jo ātrāk tas gals pienāks," saka ministrs.
Montāga-Girmesa piedāvājums neesot vienkārši 52 miljonu investīcija apmaiņā pret 20% "airBaltic" kapitāldaļu - papildus viņš vēlētos veto tiesības uz liela mēroga darījumiem, to skaitā lidmašīnu pirkšanu un pārdošanu, kā arī ietekmi uz valdes un padomes sastāvu.
Turklāt piedāvājums stingri sasaistīts ar nosacījumu, ka "airBaltic" jāiegādājas piecas "Sukhoi Superjet" lidmašīnas. Šīs lidmašīnas komplektē Krievijā un Itālijā, detaļas ražo dažādās valstīs, to skaitā Eiropas Savienībā (ES). Sīkāki to iegādes nosacījumi nav zināmi, taču neoficiāli izskan - šo lidmašīnu tirgotājiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā bizness nevedas un tieši tāpēc esot interese Girmesa darījumā ar "airBaltic".
Kā liecina "Ir" avotu teiktais, Latvijas amatpersonas cer, ka sarunās ar investoru vēl var panākt izmaiņas - mērķis esot, lai Girmess ienāk kā vienkāršs uzņēmuma mazākuma akcionārs, nevis ar virkni privilēģiju.
"Savukārt ar "Sukhoi" lidmašīnu iegādi visi šķiet samierinājušies. Lai arī šīs lidmašīnas ES aviokompānijas izmanto maz vai nemaz, tām ir atbilstoši sertifikāti, turklāt šie lidaparāti jau regulāri lidojot uz Rīgu reisos no Maskavas," raksta "Ir".
Kā raksta "Ir" Montāgs-Girmess, kurš izrādījis interesi ieguldīt "airBaltic" 52 miljonus eiro, darbojies Krievijas finanšu sektorā - medijos minēts kā konsultants Krievijas "Inkombank", piederējušas kapitāldaļas bankā "Hlinov", bijis iesaistīts darījumos ar ES un ASV melnajos sarakstos iekļauto miljardieri Viktoru Vekselbergu, bet pēdējā laikā kā amatpersona darbojies "South American Aircraft Leasing" un tirgojis Krievijā ražotas lidmašīnas.
Par nopietni izvērtējamu šo darījumu sauc gan "airBaltic" vadītājs Martins Gauss, gan arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. "Joprojām notiek apstākļu izvērtēšana, lai varētu virzīt Girmesa kungu apstiprināšanai par noteikta laika investoru," saka Ozoliņš, kurš ar Montāgu-Girmesu viņš ticies vairākkārt.
Līdzīgi arī Gauss uzsver, līdz šim neviens cits investors nav par uzņēmumu izrādījis tik nopietnu interesi. "Lai pie mums nāktu stratēģiskais investors, vispirms jāsakārto pašu kapitāla jautājums. Ja to sakārtojam, varam šeit organizēt skaistumkonkursu un runāt par stratēģisko investoru, bet tas ir otrā posmā," saka Gauss, norādot, ka investora piedāvājums palīdz atrisināt negatīvā pašu kapitāla problēmu - patlaban uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls par vairāk nekā 70 miljoniem eiro.
Negatīvā pašu kapitāla dēļ "airBaltic" nevar naudu aizņemties bankās, bet valsts palīdzību tiešā veidā liedz ES normatīvi. Taču jautājums esot jāizlemj ātri, jo tuvojas 2012.gadā pasūtīto "Bombardier" lidmašīnu piegādes termiņš, un atbilstoši līgumam - jo tuvāk nāk piegāde, jo lielāka summa uzņēmumam katru mēnesi jāsamaksā.
"Līdz ar to "airBaltic" pašreiz ir krustcelēs. Vai nu tuvākajā laikā tiek piesaistīts finanšu investors - piemēram, Girmess par 20% akciju iegulda uzņēmumā 52 miljonus eiro, bet Latvijas valsts, lai saglabātu kontroli, no savas puses vēl aptuveni 80 miljonus (amatpersonas pieļauj, ka to varētu finansēt sākotnēji kā Valsts kases aizdevumu), rezultātā airBaltic pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir pozitīvs pašu kapitāls, un uzņēmums var nopirkt gaidītās lidmašīnas," norāda žurnāls.
Otrs variants esot, ja "airBaltic" pārdod savu līgumu ar "Bombardier" kādai līzinga kompānijai, no kuras pēc tam īrē tās pašas lidmašīnas, tikai dārgāk. "Esam sagatavojušies scenārijam, ka nav investora. Esam izsludinājuši konkursu līzinga kompānijām un saņēmuši piedāvājumus, ar kādiem nosacījumiem kompānijas varētu nopirkt no mums lidmašīnu līgumu un izīrēt lidmašīnas. Bet, ja mums nav šā investora, tad jāmeklē nākamais investors - tas nemainās," skaidro Gauss.
Patlaban "airBaltic" izmantojot 24 lidmašīnas, par kurām norēķinās līzinga maksājumos. Gausa plāni ir līdz 2021.gadam floti palielināt līdz 34 lidmašīnām, no kurām 20 piederētu pašiem, tā vēl vairāk uzlabojot uzņēmuma kapitāla rādītājus, kas atvieglotu turpmākos darījumus ambiciozu mērķu sasniegšanai.
Kā ziņots, valdība šonedēļ uz divām nedēļām atlika lemšanu finanšu investora piesaisti aviokompānijai "airBaltic".
Matīss pēc valdības sēdes sacīja, ka līdzekļus aviokompānijas "airBaltic" flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases.
Savukārt Finanšu ministrija paziņoja, ka valsts finansiālā palīdzība nacionālajai aviokompānijai nedrīkst ietekmēt budžeta deficītu.
