Slovākijā pārgājiena laikā Augstajos Tatros bojā gājušas divas latviešu tūristes – Vita un Ilze. Abas kundzes (62 un 67 gadi), visticamāk, nosalušas naktī no sestdienas uz svētdienu, kur viņas atrada kalnu glābšanas dienests. Pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ abas nebija sekojušas pārējai tūristu grupai, lai atgrieztos sākuma punktā, bet aizgājušas uz pretējo pusi.
Atrod nosalušas
No slovāku sniegtās informācijas izriet, ka no vietas Teryho chata (2015 metru), kur tūristu grupa bija apstājusies, sievietes bija gājušas augstāk kalnā virsotnes Priečne sedlo (2352 metri) virzienā. Tikai visai tūristu grupai atkal satiekoties pie autobusa, grupas vadītāja konstatēja, ka divu cilvēku trūkst, un ziņoja kalnu kāpšanas dienestam.
Slovākijas Kalnu glābšanas dienesta informācija liecina, ka glābšanas darbi tika uzsākti sestdienas vakarā uzreiz pēc ziņojuma saņemšanas par divu tūristu pazušanu kalnos. Tomēr tikai deviņos no rīta glābēji netālu no Priečne sedlo pamanījuši divus nekustīgus cilvēkus, pie kuriem nekavējoties devās glābēji, taču diemžēl abām sievietēm vairs nebija dzīvības pazīmju. Kalnu glābšanas dienests arī informē, ka tobrīd kalnos bijis spēcīgs vējš, lietus un tur veidojās apledojums, kas apgrūtināja glābēju darbu, kā arī glābšanas helikoptera darbību. Glābšanas darbos bija iesaistīti vairāk nekā 40 cilvēku.
Abas sievietes ceļojumā uz Slovākijas Tatriem bija devušās ceļojumu aģentūras Impro organizētā ekskursijā. Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs, to apstiprinot, Neatkarīgajai saka: uz Tatru kalniem ar mums pēdējos gados brauc ap 11–14 grupu gadā, katrā grupā 30–40 cilvēku. Viņš piedāvā iepazīties ar konkrētās grupas vadītājas ziņojumu par tās dienas notikumiem.
Aizgāja uz citu pusi
26. septembrī no rīta pusdesmitos ar kalnu tramvaju no Starijsmakovecas pilsētas grupa uzbraukusi kalnā. Laika apstākļi bijuši piemēroti kāpšanai, nedaudz bijis apmācies, bet lietus nelijis. «Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» stāsta grupas vadītāja, kura ar pārējiem 15 ceļotājiem, tajā skaitā bojāgājušās kundzes, gājusi pa zaļo trasi. Bijis norunāts: ja kāds jūt, ka ir par grūtu, tad dodas atpakaļ. Tā izdarījušas trīs sievietes. Grupas vadītāja skaidro, ka pa šo taku iet arī ģimenes ar bērniem – tā ir akmeņaina, uz beigām stāva, bet izejama. «Arī mūsu grupiņā gāja ģimene ar bērniem. Sliktākais bija tas, ka tad, kad bijām nonākuši stāvumā, sākās lietus un auksts, brāzmains vējš. Tā kā es gāju beigās kā grupu noslēdzošais posms, nācās vien iet tālāk, jo grupa pirms manis, par spīti lietum, turpināja ceļu uz kalnu būdiņu virsotnē. Uzgājuši augšā, paēdām, sasildījāmies un gatavojāmies atpakaļceļam. Teicu, ka jādodas pa to pašu taku lejā un ka iešu pēdējā – kopā ar ģimeni ar bērniem. Tā kā iešanas temps ir dažāds, arī lejā visiem kopā iet nav iespējams. Biju pilnīgi pārliecināta, ka kundzes aizgājušas man pa priekšu kopā ar visiem pārējiem, bet viņas, kā pēc tam sapratu, bija aizgājušas uz pretējo pusi, kur līdz tuvākai apdzīvotai vietai būtu jāiet astoņas stundas,» sestdienas notikumus atminas grupas vadītāja.
Sešos vakarā, nonākot lejā, viņa konstatējusi, ka autobusā nav divu kundžu. Uz telefona zvaniem viņas neatbildēja un nebija nevienam zvanījušas. Par notikušo viņa paziņojusi kalnu glābšanas dienestam, kas uzsāka meklēšanas darbus, tie turpinājās līdz pat pusnaktij. «Abas kundzes tika atrastas ap deviņiem no rīta – nosalušas apmēram 20 minūšu gājiena attālumā līdz kalnu būdiņai, kurā ēdām un sildījāmies. Kartes ar iezīmētiem kalnu maršrutiem visiem tika izdalītas, un Tatros visur ir virzienu norādes, takas ir marķētas. Dievs vien zina, kas viņām bija prātā. Ģimeni sazvanīju uzreiz, kad konstatēju, ka viņas ir pazudušas,» tā grupas vadītāja.
Varbūt glābtu mobilais
«Šajā grupā pastaigas bija pa marķētām takām, kur iet pensionāri, ģimenes ar bērniem. Kopā ar gidu gāja tikai 15 cilvēku, un arī tad nebija iespējams visiem izsekot līdzi, jo katram ir savs temps,» notikušo skaidro Impro vadītājs V. Klinovičs, «likt pieaugušiem cilvēkiem iet pa marķētu taku kā bērnudārza grupai nav reāli iespējams.» Kopumā visā grupā, kas devās ceļojumā Krakova un Slovākija, bijuši 39 cilvēki. Gājiens Augstajos Tatros bija paredzēts dienu pirms došanās mājup. Visi ceļotāji bija apdrošināti. V. Klinovičs, izsakot līdzjūtību tuviniekiem, atzīst, ka pašlaik nebūtu korekti publiskot informāciju, kā uzņēmums palīdzēs bojāgājušo tuviniekiem. Uz jautājumu, vai Impro plāno izvērtēt notikušo, V. Klinovičs atbild apstiprinoši: tas notiks pēc visu datu savākšanas – gan no policijas, gan no grupas vadītājas, gan no pašiem klientiem, kas bija šajā grupā. «No vienas puses, neredzu kādu nopietnu kļūdu gida darbībā un ceļojuma organizācijā, šādas traģēdijas nav iespējams pilnībā izslēgt. No otras puses, nekad nav tā, ka ir izdarīts viss. Acīmredzot, ir jāpārvērtē tas, kā Impro pārliecinās, ka rakstiskie un mutiskie norādījumi par uzvedību kalnos no klientu puses tiek ievēroti. Viens piemērs – ja klientēm būtu bijis līdzi mobilais telefons, kas darbojas, traģēdija nebūtu notikusi. Iespējams, tiem, kam nav, piemēram, mobilo telefonu, ja strauji pasliktinās laika apstākļi, kā bija šajā reizē, jādod norādījums doties atpakaļ,» saka V. Klinovičs.
