Eiropas narkomānijas jaunākās tendences

Kamēr Latvijas inteliģenci pārstāvošie narkomāni caur Saeimu pūlas panākt, lai viņi vismaz kāsi drīkstētu legāli uztīt, Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas aģentūras (EMCDDA) jaunākais pētījums liecina, ka tā darīt nevajadzētu vis. Marihuāna Eiropā ir visplašāk lietotā narkotika un arī galvenais atkarības izraisītājs. Šī viela ir arī visbiežākais ar narkotikām saistīto noziegumu iemesls.

No 503 miljoniem ES iedzīvotāju aptuveni 19,3 miljoni pieaugušo marihuānu ir lietojuši pēdējā gada laikā, no tiem 14,6 miljoni ir jauni pieaugušie 15–34 gadu vecumā. Apmēram 1% no viņiem lieto kaņepes katru dienu vai gandrīz katru dienu. Dzīves laikā marihuānu lietojuši 23,3% eiropiešu, savukārt Latvijas rādītājs ir uz pusi zemāks – 12,5%. Pēdējo 12 mēnešu laikā smēķējuši 7,3% jaunu pieaugušo. Uzmanību pelnošs fakts, ka marihuānai ir plaša izplatība Latvijas skolās. To mēģinājuši ir 24% 15–16 gadus veco skolēnu. Turklāt ļoti iespējams, ka viņi marihuānu neatšķir no citiem apdullināšanās līdzekļiem, kas vizuāli izskatās līdzīgi, bet uz organismu iedarbojas graujoši.

Iztiks bez legalizācijas

Jāatgādina, ka zāles labuma sludinātāji aktivizējās pēc tam, kad Latvijā tika pārtraukta narkotiku legāla tirdzniecība spaisa būdās. Tad arī sākās intensīvāka parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv, un šopavasar nepieciešamais 10 000 parakstu slieksnis arī tika sasniegts. Tad pēkšņi iniciatīvas iesniedzējs Āris Ābele no savas iniciatīvas atteicās, un pagāja vēl laiks, kamēr pīpmaņiem izdevās atrast citu cilvēku, kas publiski aizstāvētu narkotiku lietošanu. Atrada tādu Donatu Blaževiču. Pašlaik Saeima formāli iesniegumu ir pieņēmusi, mediķi pateikuši, ka latviešu alkoholismam pa virsu vēl uzkraut legālu narkotiku atkarību nav pieļaujams, bet deputāti – ka šādu ierosinājumu vismaz tuvākajā tūkstošgadē neakceptēs. Latvijai pietiek problēmu jau ar alkoholu un nelegālām narkotikām.

Ķīmiķu jaunrade

Līdzīgi kā visā Eiropā, arī Latvijā marihuānai konkurenci nodrošina nereģistrētās narkotikas. Kopš to tirdzniecības oficiālas aizliegšanas abiem izplatīties palīdz internets. Tur nopirkt var visu iespējamo narkotiku klāstu – sākot no tādām, kas lietotājam nodrošina vairāku stundu izslēgšanos, un beidzot ar murgiem līdz kapam. EMCDDA konstatējusi 650 tīmekļa vietnes, kas pārdod narkotikas eiropiešiem, turklāt tās veiksmīgi izvairās no varas iestādēm, izmantojot virtuālo valūtu. Pērn ES dalībvalstīs konstatēta 101 jauna psihotropā viela. Šāda ķīmiķu jaunrade nepieciešama, jo atšķirībā no Latvijas citās valstīs neaizliegta narkotika joprojām ir atļauta narkotika. Pašlaik tās parādās jau rekordtempos – vidēji divas vielas nedēļā.

Problēmas saglabājas arī ar klasiskajām narkotikām. Heroīna atkarīgo skaits šķietami rūk, par ko liecina ārstēšanās pieprasījuma samazinājums, taču ekspertiem bažas rada vairāki tirgus rādītāji. Pirmkārt, izsīkstot karadarbībai Afganistānā, sācies opija ražošanas apjoma pieaugums – par to liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķini. Un Afganistāna ir tā valsts, kas Eiropai piegādā lielāko daļu opiātu – tai skaitā heroīnu. Tāpēc ir iespējams pieejamības domino efekts – saražotais kādam ir jāpārdod. Otrkārt, pētījumā konstatēts, ka palielinās narkotiku tīrība un līdz ar to aug arī iedarbības spēks. Iemesli tie paši, kas virza uz priekšu visu tirgus ekonomiku – konkurence un tehniskās inovācijas. Pārdozēšanas izraisītu nāves gadījumu skaitam, iespējams, ir tieša saistība ar narkoindustrijas tehnoloģisko progresu.

Šprice seksa ballītēs

Līdztekus nāvei narkomānija nes līdzi arī briesmīgas slimības. Baltija uz pārējo valstu fona izceļas kā īpaši labvēlīga vide imūndeficīta sindromam. Pētījums konstatē, ka 2013. gadā ar injicējamo narkotiku (pamatā heroīna) lietošanu saistīto jauno HIV diagnožu vidējais rādītājs Eiropā bija 2,5 uz miljonu iedzīvotāju, bet trīs Baltijas valstīs rādītāji ir 8 līdz 22 reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Tikpat labi HIV tiek nodots ar nedrošu seksu, un te pētnieku bažas raisa arvien pieaugošais riskantas seksuālas uzvedības un narkotiku lietošanas apvienojums. Īpaši tas vērojams Eiropas lielpilsētu homoseksuāļu vidū: «Metamfetamīna, katinonu un citu vielu injicēšana saviesīgos pasākumos pirms iesaistīšanās dzimumattiecībās ietekmē gan HIV nodošanu, gan seksuālās veselības pakalpojumus (..) Šī parādība ir pretrunā ar vispārējo narkotiku injicēšanas tendenci Eiropā, kas lielākajā daļā iedzīvotāju grupu samazinās.»

Vairākās tabulās Latvija neierasti labi izskatās uz Igaunijas fona. Iespējams, lielākas labklājības dēļ igauņi vairāk cieš no narkotiku atkarības. Vairāk pīpē marihuānu, vairāk šņauc kokaīnu. Viņiem arī lielāka mirstība no narkotiku lietošanas. Latvijā savukārt narkotikas ir dārgas. Zāle maksā 14 eiro par gramu, kamēr citās valstīs tā nopērkama pat par nieka 2 eiro. Kokaīns maksā 78 eiro, heroīns 71 eiro, amfetamīns – 14 eiro. Amfetamīns un metamfetamīns Baltijas valstīs arī tiek ražots.

Attiecībā uz kokaīnu – pētot lielo pilsētu notekūdeņus, atklājies, ka tas tradicionāli biežāk tiek lietots nedēļas nogalēs. Sestdienās un svētdienās kokaīna atliekvielas konstatētas daudz augstākā koncentrācijā nekā darbadienās. Ballītes sit augstu vilni arī kanalizācijā.

Ar pilnu ziņojumu (arī latviešu valodā) iespējams iepazīties Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas aģentūras vietnē http://www.emcdda.europa.eu/.

Latvijas narkotiku lietošanas īpatnības

• LV ir salīdzinoši augsts intravenozo narkotiku lietotāju skaits (caurmērā augstāks nekā citviet ES).
• Tajā pašā laikā – mums ir zems opioīdu aizvietojošās terapijas pārklājums valstī (principā zemākais ES), arī viens no zemākajiem izdalīto šļirču skaits uz vienu injicējamo narkotiku lietotāju.
• Par izņemšanām – marihuānas/hašiša izņemšanu skaits caurmērā ir zemāks nekā citviet ES (līderi – Spānija, Apvienotā Karaliste). Tas pats attiecas uz heroīnu, kokaīnu, kur līdera pozīcijas ieņem Apvienotā Karaliste, Spānija. Caurmērā arī amfetamīnu LV konfiscē mazāk nekā salīdzinoši citur (līderi – Vācija, Spānija, Apvienotā Karaliste un Ziemeļvalstis). Metamfetamīna izņemšanas gadījumu skaita ziņā atrodamies «vidus» pozīcijā (līderi – Norvēģija, Vācija).
• Kaņepju lietošana LV pēdējā gada laikā (15–34) ir salīdzinoši zemākā līmenī nekā citviet, piemēram, mūs apsteidz igauņi. Lokāli, protams, kaņepes ir biežāk lietotā viela.
• Kokaīnu pie mums lieto ļoti maz. Iespējams, tā salīdzinoši augstās cenas dēļ. Visvairāk kokaīnu lieto Spānija un Apvienotā Karaliste.
• Kā sekas minētajam – augsta HIV izplatība (salīdzinoši liels jauno HIV gadījumu skaits). Turklāt, lai gan vairumā gadījumu HIV transmisija notiek heteroseksuālu kontaktu ceļā, ir noskaidrots, ka tas notiek, «pateicoties» seksuāliem kontaktiem ar personām, kas injicē narkotikas. Jauno HIV gadījumu lielā skaita ziņā esam līdzīgās pozīcijās ar Igauniju, Lietuvu, Grieķiju.
• Amfetamīnu/metamfetamīnu – lietošanas ziņā atrodamies vidējā līmenī. Mūs apsteidz Igaunija, Somija, Vācija, Horvātija.
• LV ir maz nāves gadījumu narkotiku lietošanas dēļ. Augstākā mirstība – visās Ziemeļvalstīs. Tas arī saistīts ar toksikoloģisko analīžu veikšanu, kas LV netiek veiktas visiem narkotiku lietotājiem. Pieļaujam, ka reālais nāves gadījumu skaits, kas tieši saistīts ar pārdozēšanu, ir augstāks. Atsevišķi speciālisti uzsver, ka tas varētu būt pat līdz 10 reizēm lielāks.
• LV piedāvā tikai vispārēju atkarības ārstēšanu. Vairāk nekā pusē valstu pieejamas specifiskas programmas, piemēram, kaņepju atkarības ārstēšana.