Vai kaimiņvalsts specdienesti mēģina savervēt Latvijas robežsargus, cik droša ir Latvijas robeža, cik apgādāti ir robežsargi ar formas tērpiem, aprīkojumu un atalgojumu – par to Neatkarīgās intervija ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru.
– Nesen Rēzeknes tuvumā bija vērojama liela militārpersonu aktivitāte – gaisā riņķoja helikopteri, un iedzīvotāji sāka bīties: «Vai tad jau krievi nāk virsū?» Kas tie bija par manevriem?
– Rēzeknē notika iepriekš plānotas un izziņotas Nacionālo bruņoto spēku un robežsardzes mācības. Robežsardzes dalība šādās mācībās pamatojas uz to, ka kara laikā vai izņēmuma stāvoklī robežsardze iekļaujas bruņoto spēku sastāvā. Robežsardzes personāls regulāri piedalās dažāda līmeņa un sarežģītības militārajās mācībās ar mērķi panākt savietojamību ar bruņotajiem spēkiem, kā arī praktiski apgūt to uzdevumu izpildi, kuri robežsardzei varētu būt, ja radīsies nepieciešamība.
– Lietuvā tika konstatēts, ka kaimiņvalsts specdienesti vervē robežsargus. Vai Latvijā arī kas līdzīgs ir bijis? Vai esat uzmanīgi?
– Latvijā šādi gadījumi nav konstatēti. Tajā pašā laikā apzināmies, ka robežsargi ir pakļauti vervēšanas riskam. Katra robežsarga rīcībā ir noteikta apjoma informācija par robežapsardzības sistēmu, pieeja dažādām datu bāzēm. Ņemot vērā minēto, robežsargs noteikti var būt interesants attiecīgajiem dienestiem. Jāņem vērā arī, ka, tāpat kā daļa Latgales iedzīvotāju, arī austrumos dienošie robežsargi mēdz izbraukt uz kaimiņvalstīm privātos nolūkos, kur tie var nonākt specdienestu uzmanības lokā. Lai minimizētu pastāvošos riskus, kā arī lai pasargātu robežsargus, esam izveidojuši kontroles sistēmu, kas paredz gan noteiktu kārtību, kā robežsargs izbrauc ārpus valsts, gan arī kā un kādu informāciju sniedz par ceļojuma norisi.
– Kā cīnāties ar robežpārkāpējiem? Cik viegli ir nelegāli tikt pāri robežai?
– Mūsu robežas uzraudzības sistēma ir izveidota un dod iespēju atklāt un novērst nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Tas, cik viegli, grūti vai neiespējami nepamanīti šķērsot robežu, ir atkarīgs no konkrētā periodā aktuāliem riskiem, draudiem un, kas īpaši svarīgi, cik riskiem un draudiem samērīgi ir ieguldījumi robežas drošībā – cilvēkos, tehnikā, infrastruktūrā. Vērtējot šodienas situāciju, uzskatu, ka robežsardzes efektivitāte ir atbilstoša valsts ieguldījumam tās darbībā, bet nav atbilstoša šodienas apdraudējumam, jo, piemēram, ar nelegālo imigrāciju saistītā nelikumīgā robežas šķērsošana 2014. gadā pieaugusi trīskārt salīdzinājumā ar 2013. gadu. Pirmajos šā gada mēnešos esam aizturējuši 71 cilvēku, kas ir jau vairāk nekā puse no visiem iepriekšējā gadā aizturētajiem pārkāpējiem. Jāsaka, pašlaik uz robežas iet karsti, lai gan vasara vēl nav iestājusies. Burtiski ik dienu tiek aizturēta pārkāpēju grupa. Esam aprēķinājuši, ka 2014. gadā aizturējām pārkāpējus 73% gadījumos, kad tika atklātas pārkāpumu pazīmes. Lai paaugstinātu šo rādītāju, darām un darīsim daudzas lietas, izmantojot Eiropas Savienības attiecīgo finansējumu, realizējot virkni administratīvo pasākumu, neprasot papildus valsts līdzekļus. Bet ir arī vajadzības, kuras nevaram atrisināt bez valdības atbalsta – robežsargu skaita palielināšana, robežas un robežas joslas izveidošana. Ir būtiski panākt divas lietas – pēc iespējas ātrāk konstatēt robežas pārkāpumu un pēc iespējas ātrāk uz to noreaģēt. Mūsdienās ir reti gadījumi, kad robežpārkāpējs uzskrien virsū robežsargam un tūlīt tiek notverts. Tā vairs nenotiek.
– Nelegālo imigrantu pārvadāšana mūsdienās ir jau tāda kā ienesīga biznesa nozare – no visām pusēm un dažādos veidos Eiropā tiek ievesti cilvēki. Kādu apdraudējumu tas rada?
– Tā tiešām ir. Arī Latvijā ir līdzīgi – visu cilvēku, kurus pēdējos gados esam aizturējuši, pārvietošana ir bijusi labi pārdomāta un organizēta. Ļoti retos gadījumos cilvēki paši uz savu galvu šķērso robežu, pamatā viņi tiek kaimiņvalstī noteiktajās vietās sapulcēti grupās, tiek nodrošināti ar pavadoni robežas šķērsošanai, un pretī jau gaida citi cilvēki, kuri legāli uzturas Eiropas Savienībā un kuru uzdevums ir nogādāt imigrantus valsts iekšienē vai uz citu Eiropas Savienības valsti. Iepriekšējā gadā konstatējām, ka cilvēku pārvadāšanā iesaistās arī Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt pierobežas iedzīvotāji, kuri iepriekšējos gados nonāca mūsu redzeslokā saistībā ar akcizēto preču kontrabandu. Apdraudējumu ir daudz. Būtiskākais – tiek pakļauta briesmām šo cilvēku dzīvība un veselība. Jau divi nelegālie imigranti Latvijā robežas šķērsošanas brīdī ir gājuši bojā. Tāpat pieļauju, ka var tikt radīti apdraudējumi mūsu valsts pierobežas iedzīvotājiem vai to īpašumam, jo bieži vien šiem cilvēkiem kaut kur ir jāatpūšas, jāpārģērbjas, jāēd, jāatrod ceļš tālāk, ja viņus neviens nepavada. Visiem šiem cilvēkiem pēc aizturēšanas jānodrošina atbilstoši uzturēšanas apstākļi un jānodrošina izraidīšana uz mītnes zemi, kas, protams, prasa finansējumu – nodokļu maksātāju naudu. Visbeidzot tas, vai Latvijas robežsardze spēj adekvāti darboties – gan aizturēt nelegālos imigrantus, gan nodrošināt cilvēktiesībām atbilstošus uzturēšanās apstākļus aizturētajiem –, ir viens no būtiskiem rādītājiem, vai Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts izpilda uzņemtās saistības.
– No kurām valstīm visvairāk nāk nelegālie imigranti?
– To valstu ģeogrāfija, kuru piederīgie mēģina šķērsot robežu nelikumīgi, ir ļoti plaša. Piemēram, 2009. gadā visvairāk bija Afganistānas pilsoņu, pagājušajā gadā 98 cilvēki bija no Vjetnamas. Šogad jau 54 no Vjetnamas.
– Robežsardzes interneta mājaslapā var redzēt, kādas algas saņem robežsardzes darbinieki. Kā jūs uzskatāt, vai atalgojums ir pietiekams, liels, mazs, vai tas motivē stāties darbā robežsardzē?
– Vidusskolas absolvents pēc gada apmācības mūsu mācību iestādē Rēzeknē, uzsākot dienestu uz robežas, saņem apmēram 600 eiro lielu atalgojumu. Šāda apmēra atlīdzība ir viens no faktoriem, kuru dēļ ik gadu, izsludinot uzņemšanu dienestam robežsardzē, gribētāju no Latgales ir pietiekami, lai veidotos konkurss uzņemšanai robežsargu skolā. Tajā pašā laikā diemžēl gribētāju skaits dienestam no Kurzemes, Vidzemes, Rīgas reģiona ir nepietiekams, jo acīmredzot šie 600 eiro nav pietiekami, lai jauns cilvēks izšķirtos uzsākt savu patstāvīgo dzīvi, saistot to ar dienesta pienākumu. Lai gan ir izveidota apmācības un karjeras izaugsmes sistēma, kura dod iespēju virzīties savā izaugsmē uz priekšu, tomēr pastāv grūtības piesaistīt speciālistus dienestam Rīgā un citās reģionu pilsētās. Iekšlietu ministrs kā vienu no galvenajām prioritātēm ir definējis jaunas atlīdzības sistēmas ieviešanu, sākot ar nākamo gadu. Sagaidām, ka minētā sistēma dos pozitīvus rezultātus un spēsim paaugstināt robežsardzes darbības efektivitāti.
– Iekšlietu ministrija par 127 tūkstošiem eiro pasūtījusi pētījumu par formas tērpu modernizāciju, bet tajā pašā laikā policistiem trūkst zābaku. Vai par šo naudu nevajadzēja labāk nopirkt zābakus policistiem un robežsargiem, lai viņi nestaigā basām kājām?
– Ļoti smags bija 2009. gads, kad finansējuma trūkuma dēļ nācās likvidēt vienības, attiecīgi arī atvaļināt no dienesta robežsargus. Finansējuma trūkums skāra arī robežsargu nodrošinājumu ar formas tērpiem. Kopš tā laika vēl neesam īsti atguvušies – joprojām ir spēkā prakse, ka mainām formas tērpa elementus tikai tad, ja tie ir nolietoti un nav vairs izmantojami. Šogad ir mazliet labāk, jo ir piešķirti līdzekļi, ar kuriem līdz gada beigām spēsim nodrošināt akūtākās vajadzības. Ir arī skaidrs, ka mūsu formas tērps, tā dizains, praktiskās izmantošanas iespējas, materiāls neatbilst šodienas pienākumu izpildes intensitātei un bieži vien pat ierobežo robežsarga darbību. Šī iemesla dēļ tika uzsākts darbs pie dienesta formas tērpu modernizācijas koncepcijas izstrādes. Viens no šīs modernizācijas posmiem ir profesionāli sagatavot specifikāciju, kura ietver dizainu, prasības pret materiālu, tā īpašībām un virkni citu nianšu. Bez šādas specifikācijas, kas pamatota ar pētījumiem, nav iespējams virzīties tālāk, neriskējot iestigt valsts iepirkuma bieži vien ilglaicīgās pārsūdzību, apstrīdēšanas procedūrās.
Protams, mums ir vajadzīgi zābaki, krekli un bikses šodien, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tagad nevaram atļauties turpināt tērēt ievērojamus līdzekļus lietām, kuras nav efektīvas, un iecerētā formas tērpa modernizācijas īstenošana ir ļoti svarīga.
– Savulaik bija tādi kā mentu kari Rīgas lidostā – dienests dienestam centās ieriebt, un šo batāliju laikā tika veikta provokācija – privāta lidmašīna ielidoja no ārzemēm, un viens pasažieris, neizejot muitas un robežsardzes kontroli, iekļuva Latvijas Republikas teritorijā un savu triumfu nofilmēja, lai pierādītu, cik neprofesionāli strādā lidostas atbildīgie dienesti. Kur tajā brīdī bija robežsardze?
– Neatminos šādu konkrētu notikumu. Jūsu pieminētie mentu kari robežsardzei pēdējos gadus ir gājuši secen. Pašlaik ir izveidojusies veiksmīga un profesionāla sadarbība starp iestādēm, kuras ir iesaistītas robežas drošības nodrošināšanā. Ja runājam par robežsardzes darbības specifiku lidostā, protams, tā ir ar savām niansēm un izaicinājumiem. Ir daudz izdarīts, lai sistēma darbotos maksimāli efektīvi, ir bijuši robežsardzes ierosināti kriminālprocesi par iespējamu cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ir bijis sarežģīts darbs darbības tehnoloģiju izstrādē. Zināms rezultāts ir sasniegts, un ir pamats domāt, ka spēsim to arī uzlabot.
– Ir dzirdēts, ka Krievijas bruņotie spēki palaikam mēdz uzvesties provokatīvi. Kāda situācija ir pašlaik?
– Pagājušajā gadā vai ik dienas dzirdējām ziņas par kaimiņvalsts lidaparātu vai peldlīdzekļu atrašanos galvenokārt Latvijas jūras robežas un gaisa robežas virs jūras tuvumā. Šādi gadījumi tiek konstatēti arī šogad. Savukārt, ja runājam par Latvijas austrumu robežu, neesam novērojuši kaimiņvalstu darbības, kuras būtu pamats definēt kā provokatīvas.
– Jādomā, ka ir nepieciešams profesionāli sazināties un sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas robežsargiem. Kā tas notiek?
– Mūsdienās robežas uzraudzība bez sadarbības ar kaimiņvalsti nav iedomājama jautājumos, kas skar jau pieminēto nelikumīgo robežas šķērsošanu imigrācijas vai kontrabandas nolūkos. Bez profesionālām un formālām attiecībām ar kaimiņvalstīm var iztikt tikai gadījumā, ja valsts ir gatava uzbūvēt pietiekami augstu, kārtīgu mūra sienu visas robežas garumā. Šodien Latvijas robežsardzes sadarbībai ar kaimiņvalstu kompetentajiem dienestiem ir radīti formālie priekšnosacījumi – noslēgti starpvaldību, starpresoru līgumi un vienošanās. Ir izveidojusies arī zināma prakse un pieredze. Reālā informācijas apmaiņa, reaģēšana uz konkrētiem notikumiem un citas profesionālās darbības lielā mērā ietekmē starpvalstu attiecības. Iepriekšējā gada laikā atsevišķos periodos bija vērojams zināms vēsums no kaimiņu puses. Gadās, ka abu valstu robežsargi tiekas uz robežas, lai abpusēji apstiprinātu konstatēto pārkāpumu, bet nevar vienoties, jo viena puse redz un norāda uz pārkāpēja pēdām, bet otra puse apgalvo, ka pēdu nospieduma nav.
– Bija Baltijas valstu politiķu ideja būvēt uz Krievijas robežas garu un augstu sētu, lai ne mežacūka netiek pāri...
– Tāds ierosinājums bija izteikts laikā, kad sāka izplatīties Āfrikas cūku mēris. Robežsardze bija gatava atbalstīt ieceri ar visām četrām – jo vairāk fizisku šķēršļu uz robežas, jo labāk. Bet, ja runājam nopietni, šādas idejas realizēšana ir nesamērīgi dārga un diez vai sasniegtu mērķi. Šī iemesla dēļ acīmredzot no ieceres atteicās.
– Tā taču ir visas Eiropas kopīga lieta – Latvijas robeža ir ES austrumu robeža. Kur prāts atvēlēt nepietiekami daudz naudas?
– Latvijas robežas drošības uzturēšanai izmantojam Eiropas Savienības Iekšējās drošības fondā paredzētos līdzekļus. Jāsaka gan, ka finansējuma sadalei pamatā tiek izmantoti tādi kritēriji kā robežas garums, un periodam no 2014. līdz 2020. gadam tika ņemti vērā iepriekšējā perioda – līdz 2012. gadam – vidējie nelikumīgās robežas šķērsošanas statistikas dati. Statistikas rādītāji mūsu valstī bija krietni zemāki salīdzinājumā ar citām valstīm. Rezultātā līdzekļu apmērs, ko varēsim atvēlēt mūsu valsts robežas drošībai, jautājumiem, kas ir tieši robežsardzes kompetencē, ir gaužām mazs – līdz 2020. gadam tie ir astoņi miljoni eiro. Līdzekļu piešķīruma regulējums paredz iespēju valstij vērsties ar pamatotu pārskatīšanas pieprasījumu. Uzskatu, ka mums ir pamats tādam pieprasījumam, jo kopš 2012. gada nelikumīgā robežas šķērsošana palielinājusies trīskārt. Tajā pašā laikā jārēķinās ar pašlaik ES galveno aktuālo problēmu – imigrācijas krīzi Vidusjūrā, kuras pārvarēšanai paredzēts izmantot arī manis minētā fonda līdzekļus.
