Latvijai nevajadzētu pretoties Vidusjūras izskaloto bēgļu uzņemšanai, lai gadījumā, ja līdzīgi bēgļu plūdi sāktos uz mūsu austrumu robežas, varētu prasīt adekvātu solidaritāti no pārējām Eiropas valstīm. Taču būtiskais jautājums ir par bēgļu uzņemšanas nosacījumiem. Latvija nebūt negrasās piedāvāt visai Āfrikai – brauciet pie mums un dzīvojiet kartona kastēs.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piedāvājis sadalīt bēgļus līdzīgi kā zivis, nosakot katrai valstij kvotu, un pašlaik valstis cīnās par nosacījumiem, kādi jāpiemēro šo kvotu aprēķināšanā. Vairākas valstis esot īpaši skeptiskas, tostarp Francija un Lielbritānija, kaut gan morālu pienākumu risināt bēgļu jautājumu tām uzliek koloniālisma politikas vēsture. Koloniju resursi taču savulaik izmantoti bez kādas lielas kautrības.
Jāpieskaita krievi
Latvija bēgļu kvotām nesaka kategorisku nē, taču pastāv uz to, ka apdzīvotības blīvums un sociālekonomiskā attīstība nevar būt vienīgie kritēriji. Eiroparlamentārietis Artis Pabriks skaidro, ka ir valstis, kur Latvijai līdzīgā platībā dzīvo 7 miljoni cilvēku, bet tas nenozīmē, ka mēs tāpēc varam paņemt klāt piecus miljonus pie saviem diviem. Turklāt Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēsturiskā migrācija – padomju varas gados iebraukušo krievu īpatsvars. Cik tad Latvija būtu spējīga uzņemt, politiķi pagaidām atturas minēt. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma runā par nepieciešamību solidarizēties ar pārējām valstīm, bet ne par šīs solidaritātes apjomu. A. Pabriks Neatkarīgajai stāsta, ka Briselē šobrīd notiek karstas debates. Vispirms jāvienojas par bēgļu uzņemšanas principiem, bet konkrēti skaitļi, visticamāk, jau būs nākamā gada temats. Protams, jācer, ka pa to starpu Vidusjūrā nenoslīks vēl kādas laivas ar Āfrikas bēgļiem, taču iemesla šādām cerībām nav nekāda. Līdzšinējā Eiropas Savienības attīstības sadarbības politika, kuras galvenais uzdevums ir noturēt ar dažādu atbalsta programmu palīdzību trešo valstu iedzīvotājus viņu pašu zemēs un atturēt no nākšanas pakaļ pārticīgākai dzīvei Eiropā, ar dižiem panākumiem nevar lepoties. Turklāt ikviens karš, ikviens konflikts centrtieci uz Eiropu pastiprina.
Esam bēgļu tranzītvalsts
Pievērsties bēgļu tematikai Eiropas Savienību pamudināja traģēdija aprīlī – kārtējā apgāzusies liellaiva ar ļaudīm no Āfrikas. Ap 400 bojāgājušo. Ap 140 izdzīvojušo. Tomēr tā gluži nav, ka bēgļu straumes apskalo tikai Itālijas, Grieķijas un Maltas krastus. Imigrantus jau pašlaik uzņem arī citas Eiropas valstis un tostarp arī Latvija. Gan nesalīdzināmi mazākā skaitā, jo klimata un ekonomiskā stāvokļa dēļ esam pārlieku nepievilcīgi, lai kļūtu par patvēruma meklētāju galamērķi. Esam viņu tranzītvalsts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika liecina, ka patvēruma pieprasījumu skaits pēdējos gados svārstās ap diviem trim simtiem gadā. Savukārt apmierināto pieprasījumu skaits ir desmitkārt un vēl mazāks. Piemēram, ļoti daudz patvēruma lūgumu iesniedz Gruzijas pilsoņi. Taču pie viņiem nenotiek nekas tāds, lai uzskatītu viņu dzīvības par apdraudētām. Vēl vairāk pieprasījumu iesniedz tikai ukraiņi un vjetnamieši. Pēdējie ir arī nelegālās robežšķērsošanas rekordisti. Līdz aprīļa beigām robežsardze bija aizturējusi 49 Vjetnamas pilsoņus un 13 pārvadātājus. Šobrīd Latvijas jaudas imigrantu uzņemšanā ir pārslogotas. Nepilns simts Muceniekos, simts Daugavpilī, un tas arī viss.
Jāpērk apdrošināšanas polise
Demogrāfs un Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvis Latvijā Ilmārs Mežs piekrīt, ka Latvijai jāuzņemas morāla līdzatbildība par bēgļu laivām Vidusjūrā, taču runa varot būt tikai par dažām ģimenēm, nevis tūkstošiem cilvēku. To noteic valsts finansiālās iespējas: «Ja Vācija pašlaik var paņemt gadā 1000 cilvēku, mēs – divus trīs. Ja viņi šo skaitli dubultos – mēs paņemsim sešus. Bet nevar būt runa par kaut kādiem tūkstošiem un simtiem tūkstošu bēgļu! Latvijas valsts nevar piedāvāt bēgļiem dzīvot kartona kastēs – ja viņiem nebūs ko ēst, viņi zags.» Taču principā piedalīties esot ļoti svarīgi. Demogrāfs to sauc par apdrošināšanas polisi situācijai, ja Latvijas robežu sāktu šķērsot bēgļu straumes no Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas. Kaimiņi lietuvieši šādu polisi jau esot iegādājušies.
Vai bēgļu uzņemšana skatāma kontekstā ar Latvijas demogrāfisko situāciju, tas esot kutelīgs jautājums. Biznesam ir vienalga, kādā krāsā darba rokas. Acīs, protams, vairāk krīt viens melnādains imigrants, nevis 5000 krievu, kas ik gadu iebrauc Latvijā. Taču esot visai lielas iespējas, ka atšķirībā no krieviem šis melnais cilvēks pavisam drīz arī runās latviešu mēlē.
Patvēruma meklētāju iesniegumi:
2010 - 61
2011 - 335
2012 - 189
2013 - 185
2014 - 364
2015 (līdz 31. martam) - 47
Avots: PMLP