Automašīnu ražotājiem, iespējams, nāksies uzņemties līdzatbildību par putekļiem, ko pa pilsētu ielām 17 Eiropas Savienības valstīs dzenā vējš. Arī pret Latviju ir uzsākta pārkāpuma lieta, jo mērierīces Brīvības un Valdemāra ielā konstatējušas gaisā augstu PM10 daļiņu koncentrāciju.
Tomēr, kā izrādās, par to ne jau tikai Rīgas dome karama pie lielā zvana, un ne jau tikai par nespēju labāk organizēt satiksmi. Eiropas Komisija konstatējusi, ka autoindustrija sistemātiski melo patērētājiem, stāstot pasakas par moderniem dīzeļdzinējiem. Patiesībā pēdējās desmitgades laikā šie dzinēji tikpat kā nav mainījušies un ir tikpat slikti, smirdīgi un videi kaitīgi kā agrāk. Mainījies vienīgi mārketings, kas filigrāni prot krāpties ar testu rezultātiem.
Eiropai ražo mēslus
Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka neviens Eiropā nopērkams tā dēvētais modernais dīzeļdzinējs dzīvē nesasniedz tos parametrus, kas uzrādīti testu lapās. Dzīvē visas mašīnas patērē vairāk degvielas nekā uz papīra, un arī no to izpūtējiem laukā gāžas daudz vairāk draņķības, nekā uz papīra norādīts, – dūmi, putekļi, kvēpi. Dzinēji ir moderni tikai ideālos testa apstākļos stendā. Uz ielas normatīvi tiek pārsniegti vidēji 7 (!) reizes. Būtiski, ka te nav runas tikai par vieglajiem auto, bet arī par satiksmes autobusiem un komerctransportu, kas ir pilsētu galvenie piesārņotāji. Piemēram, Parīzes mērs tāpēc jau apsverot iespēju pilnībā atteikties no dīzeļiem.
Šīs patiesības Latvijas žurnālistiem tika atklātas pagājušajā nedēļā vides tematikai veltītā seminārā Briselē, kur runātāji bija visaugstākā līmeņa ierēdņi un arī par vides jautājumiem atbildīgais komisārs Karmenu Vella.
Pagaidām kā neoficiāla informācija – off the record (bez ieraksta) –, bet plānotā cīņa ar autogigantiem gan solās būt pavisam oficiāla. Protams, ja autoindustrijas lobijam neizdosies to apcirst jau pašā saknē.
Ražotāji jāsūdz tiesā
«Patiesībā pēdējo 15 gadu laikā dīzeļmašīnas Eiropā savu sniegumu nav uzlabojušas, ja jaudas palielināšanas nolūkos ražotāji māca atslēgt iekārtas putekļu savākšanai (katalizatorus), tas rāda, ka ar pašu autoindustrijas filozofiju kaut kas nav kārtībā,» skaidro kāda EK amatpersona. Paradoksāli, ka ne tikai teorijā, bet arī praksē ir iespējams godīgi ražot labus dzinējus. Taču Eiropā esot tikai viens automašīnas modelis, kas izpilda normatīvu prasības, un tas pats – ASV tirgum. Iemesls esot visai prozaisks. Eiropas mašīnās tiek izmantotas zemākas kvalitātes detaļas un lētākas tehnoloģijas, kamēr ASV tas neesot iespējams. «Ja ES tirgum domātās mašīnas pārdotu ASV, jau pēc nedēļas tiktu ierosināti tiesu darbi. Tur nebūtu iespējama situācija, ka degvielas patēriņš vidēji par 40% pārsniedz deklarēto. Pie viņiem tiesu darbus var izpelnīties jau par 2% pārsniegumu. Tā patiešām ir problēma, ka Eiropā pret autoindustriju nevēršas tiesas ceļā,» konstatē ierēdnis. Tomēr tuvāko gadu laikā situācija varētu mainīties, un te esot padomā divdaļīgs risinājums. Sākt uz ceļiem izmantot portatīvās mērierīces izplūdes gāzu analizēšanai, līdzīgas kā izmanto tehniskās apskates stacijās, tikai pārvietojamas. Un vienoties ar autoindustriju par noteiktu tolerances līmeni. Piemēram, jaunam dzinējam atkāpes no ražotāja deklarētā nedrīkst būt lielākas piemēram, par 50%. Ja ir, tad uz tiesu prom! Tikai ar šādiem radikāliem līdzekļiem būs iespējams sasniegt ES deklarēto mērķi līdz 2030. gadam veselībai kaitīgo putekļu koncentrāciju pilsētu gaisā samazināt uz pusi. Pašreizējā realitāte ir tāda, ka atbildība par to, ko mēs elpojam, ir pilnībā uzgrūsta uz pilsētu pleciem, un arī Rīga ir to vidū, kurām draud prāvi naudassodi, jo pārkāpuma lieta tiek virzīta uz Eiropas kopienu tiesu.
Lokālpolitikas putekļi
Latvijas gadījumam gan ir sava nacionālā specifika. Pirms desmit gadiem, uzstādot piesārņojuma mērierīces no vides viedokļa problemātiskākajās galvaspilsētas vietās, nemaz netika plānots, ka iegūtajā informācijā nāksies dalīties ar Briseli. Taču nākas, un tagad izveidojusies absurda situācija: vienas ES pilsēta putekļu fonu mēra parkos, bet citas – dzīvos krustojumos. Kaut gan tikpat labi iespējams, ka šīs apzinīgākās pilsētas ir krietni tīrākas.
Vēl papildu grūtības putekļu problēmas risināšanā Rīgai rada politiskās krāsas. Vides ministrijā sēž Nacionālā apvienība, Rīgas domē – Saskaņa, un sarunas abu starpā nekādi nevedas. Un vēl – nevienam tur negribas domāt par kaut kādiem iespējamiem sodiem, kas var draudēt pēc vēlēšanām – darbinieki tad parasti nomainās. Turklāt maksātāja būs valsts, un Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst – kā pēc tam no Rīgas šos miljonus piedzīt, nav skaidrs. Tā nu uz putekļu apkarošanu pašlaik neviens īpaši neiespringst. Pāris priekšlikumi no pašvaldības puses līdz ministrijai gan esot nonākuši. Varētu nomainīt putekļu mērierīces ar tādām, kas būtu precīzākas un par putekļiem neuzskatītu miglu un smalku lietu. Tas jau samazinātu pīķus mērījumu diagrammās. Un vēl līdzās Brīvības un Bruņinieku ielas krustā novietotajam mēriekārtu konteineram varētu slēgt autostāvvietu. Lai ar ieslēgtiem dzinējiem stāvošas mašīnas neapdūmotu šo Eiropas nozīmes kasti, un vismaz šī konkrētā kaste informētu Briseli, ka putekļu Latvijas gaisā kļuvis mazāk.
Nelielam mierinājumam jāpiebilst, ka Latvija ar saviem Rīgas ielu putekļiem un vēl trim maznozīmīgākām pārkāpumu lietām pieskaitāma pie vides rūpju paraugvalstīm. Salīdzinājumam – pret Grieķiju pašlaik ierosinātas 44 pārkāpumu lietas.
