Nav noslēpums, ka, bēgot no sadzīves problēmām vai vienkārši labākas dzīves meklējumos, Latvijas neatkarības laikā vairāki pilsoņi iestājušies Francijas ārvalstu leģionā. Saskaņas deputāts Jānis Ādamsons uzskata, ka jaunie grozījumi Krimināllikumā par dalību citu valstu bruņotos konfliktos ir attiecināmi arī uz šiem puišiem, kas, pēc viņa domām, ir absurds. Speciālisti gan saka, ka satraukumam nav pamata.
Reaģējot uz notikumiem Ukrainā un Latvijas pilsoņu iesaistīšanos separātistu bruņotajos formējumos, Saeima pieņēma Krimināllikuma grozījumus, ieviešot kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par tādu finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu uz tiem.
Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šā likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
J. Ādamsons uzskata, ka likuma grozījumu radītāji ir nohaltūrējuši un likumā neizskaidro, kādi konflikti tiks uzskatīti par pretlikumīgiem un kāda normatīvā bāze tiks izmantota pretlikumības noteikšanai.
«Tie paši Ukrainas separātisti – no vienas puses, separātisti ir pretlikumīgi, bet citi tos atbalsta, un tā nav tikai Krievija, arī Eiropā tādi ir. Tā ideja ir laba, bet tā redakcija nav pārdomāta,» saka politiķis un piebilst, ka, Francijai iesaistoties kādā bruņotā konfliktā un piesaistot arī leģiona spēkus, tajā dienošiem Latvijas pilsoņiem draudēs kriminālatbildība.
Latvija gan neuzskaita savus pilsoņus, kas dien leģionā. un tas, ņemot vērā šī leģiona specifiku, visticamāk, arī nav iespējams. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu departamentā informācijas par šādiem gadījumiem nav, un kopš 2010. gada departaments uzsācis vien piecas pārbaudes lietas par pilsoņiem, kuriem būtu atņemama pilsonība, jo viņi dien citu valstu bruņotajos spēkos bez attiecīgas Ministru kabineta atļaujas.
Savukārt Drošības policija norāda, ka tās rīcībā nav informācijas par Francijas armijas vienību prettiesisku iesaisti bruņotos konfliktos, līdz ar to Latvijas iedzīvotāju dalība tās vienībās nevar tikt uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar jauno Krimināllikuma normu.
Jāatzīmē, ka par prettiesisku uzskatāma aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus vai Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus,» norāda policijā.
Arī Ārlietu ministrija uzsver, ka kriminālatbildība būs tikai tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas piedalīsies ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā bruņota konflikta iesaistītajā pusē, kuras darbība vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām. Tādējādi leģionā dienošie varot neuztraukties.