Elektronisko aproču ieviešana Latvijas noziedzniekiem aizkavēsies, un pašreiz noteikts, ka šo sistēmu ieviesīs no 1. jūlija, nevis no 1. februāra. Iemesls ir prozaisks – iekavējies iepirkums, tāpēc nav iespējams laikus piegādāt visas nepieciešamās tehnoloģijas. Projekta budžets paredz uzraudzīt līdz 200 cilvēkiem vienlaikus, un šis skaits netiks mainīts.
Dažādu peripetiju dēļ pagājušā gada 4. novembrī izsludinātais iepirkums vēl nav beidzies, pieteikšanās termiņš konkursā pagarināts līdz šā gada 2. februārim. Pašlaik nav zināms elektroniskās uzraudzības tehnoloģiju piegādātājs, tāpēc Valsts probācijas dienests (VPD) sīkāk par piegādi, testēšanu un ieviešanu nestāsta. Tieslietu ministrija pamato, ka, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams piedāvājumu izvērtēšanai un iespējamām pārsūdzībām, kā arī elektroniskās uzraudzības risinājuma piegādei, uzstādīšanai un speciālistu sagatavošanai, ieviest elektronisko uzraudzību iespējams ne ātrāk kā 2015. gada 1. jūlijā. Pirms tam valdībai vajadzēja akceptēt grozījumus Krimināllikumā un citos saistītajos likumos, lai elektronisko uzraudzības sistēmu Latvijā varētu ieviest un izmantot. Grozījumi tika akceptēti bez iebildēm.
VPD pārstāvis Imants Mozers skaidro, ka elektroniskās uzraudzības būtība nemainīsies. Aproces izmantos pirms termiņa atbrīvoto likumpārkāpēju uzraudzīšanai, ja viņi paši tam piekritīs, kā arī būs jāizvērtē, vai elektroniskā uzraudzība ir iespējama notiesātā dzīvesvietā un vai tas veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā. Piemēram, ja ģimenes locekļi iebildīs, tad piespriesto sodu šādā veidā izciest nevarēs. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie notiesātā ķermeņa piestiprinās elektronisko ierīci, kas ļaus kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Līdz šim teikts, ka elektronisko uzraudzību īstenos cilvēkiem, kas notiesāti par mazāk smagiem nodarījumiem.
Jāatgādina, ka šo sistēmu bija plānots ieviest jau pērn, oktobrī, bet vēlāk bija nosaukts cits termiņš – šā gada 1. janvāris, pēc tam – jau 1. februāris. Neatkarīgā rakstīja, ka par elektronisko aproču ieviešanu Latvijā tiek diskutēts kopš 2006. gada. Tolaik šādas kontroles nepieciešamību aktualizēja 13 gadu vecas meitenes slepkavība, ko izdarīja agrāk par dzimumnoziegumiem sodīts un no ieslodzījuma atbrīvots vīrietis. Elektroniskās aproces pat testēja, tomēr neieviesa. Diskusijas raisīja arī piedāvājums šo uzraudzības sistēmu izmantot tikai dzimumnoziedznieku kontrolei.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/07/noziedzniekus-pagaidam-atstaj-bez-aprocem