Latvijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā migrācijas dēļ samazinājies straujāk nekā 2012. gadā, nevis tāpēc, ka cilvēku vairāk brauc projām, bet tāpēc, ka viņi mazāk brauc atpakaļ.
Migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājies par 14,3 tūkstošiem cilvēku, kas izrādās par 2,4 tūkstošiem vairāk, nekā samazinājās 2012. gadā. Samazinājuma
pieaugums noticis par spīti tam, ka izceļotāju skaits samazinājies no 25,2 līdz 22,6 tūkstošiem. Šī samazinājuma virtuālos +2,6 tūkstošus pretējā virzienā pavērsis ieceļošanas sarukums no 13,3 tūkstošiem līdz 8,3 tūkstošiem, kas iedzīvotāju skaitam
dod -5,0 tūkstošus; tātad (-5) + 2,6 = (-2,4). Sabiedrības vairākums kā labo ziņu uztvers vismaz to, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām vārās paši savā sulā – paši aizbrauc un paši atbrauc vai neatbrauc, bet citu valstu vai tautu piederīgos šajā procesā iesaista tik maz, cik nu tas 21. gadsimta sākumā iespējams. No aizbraucējiem Latvijas valstspiederība (pilsoņa vai nepilsoņa statuss) bijusi 92,7%, bet no iebraucējiem – 65%. Tātad noteicošo iespaidu uz migrācijas rezultātiem joprojām atstāj Latvijas valstij
juridiski piesaistītie cilvēki paši ar savu pārvietošanos, nevis ar to, ka viņi ārzemēs būtu sameklējuši papildinājumu savām ģimenēm un kopsummā arī valstij. Tiklīdz vispār sāka parādīties 2013. gada demogrāfiskie rādītāji, Neatkarīgā lūdza CSP atpazīt tās
cilvēku grupas, kurām 2013. gada Latvija šķitusi nepievilcīgāka nekā 2012. gada Latvija: vai šeit kļuvis mazāk iespēju mācīties vai strādāt, vai iegādāties īpašumus, vai apvienot ģimenes? Atbilde izrādījās tāda, ka «reemigrācijas plāns nedarbojas». Tāds
bija CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieces Baibas Zukulas formulējums. 2013. gads ir lauzis triju iepriekšējo gadu tendenci pieaugt imigrantu skaitam tieši tā vienkāršā iemesla dēļ, ka emigrācijas pastāvīgais pārsvars pār imigrāciju nodrošina aizvien lielāku skaitu Latvijas valstspiederīgo ārzemēs. Tas palielināja izredzes arī uz viņu atgriešanos. Jau 2010. gadā šādas cerības sāka apstiprināties – ieceļotāju skaits kaut nedaudz pieauga, sekojot 2008. un 2009. gada izceļotāju skaita lēcieniem. Pirmais šo tendenci pamanīja toreizējais Ministru prezidents
Valdis Dombrovskis. Ar 2011. gada 5. jūliju datēts viņa skaidrojums Neatkarīgajai, kāda būs jēga no tobrīd jaunizveidotās Demogrāfisko lietu padomes: «Šobrīd galvenais darbības virziens ir Latvijas iedzīvotāju izceļošanas mazināšana un ārzemēs strādājošo stimulēšana atgriezties Latvijā.» Tādā veidā politiķis cerēja uzdot par sava
darba rezultātu to, kam bija jānotiek pašam par sevi. Pēc tam uzdot atgriezušos cilvēku skaita pieaugumu par sava darba rezultātu šķita vilinoši arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Tomēr dzīvē daudz kas notika citādi. Abiem kungiem nācās pašiem meklēt iztikas līdzekļus ārpus Latvijas, ko viņi sekmīgi atraduši kurš Briselē, kurš Moldovā.
