Latvijā: Armija vairo rīcībspēju 2 komentāri
 
Latvijā

Armija vairo rīcībspēju

 
F64

Latvijas militārajā dzīvē vakar pārklājās trīs svarīgi notikumi: Saeima lēma par Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojektu, Ādažos ritēja starptautiski īpaši kupli apmeklētas mācības Saber Strike 2014, bet Rīgas lidostā 40 latviešu karavīri kāpa pasaulē lielākajā lidmašīnā An-225Mrija, lai dotos misijā uz Centrālāfrikas Republiku.

Katram no šiem notikumiem jāvairo Nacionālo bruņoto spēku rīcībspēja. Pirmkārt, jau tas attiecas uz aizsardzības budžetu.

Pēc Krimas aneksijas šķita, ka sabiedrība puslīdz vienojusies palielināt armijas finansējumu, arī politiķi vārdos to atbalstīja – dosim naudu, stiprināsim Zemessardzi. Tomēr, tiklīdz lieta nonāk līdz praktiskiem lēmumiem, sākas dīvainas aizķeršanās. Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts patiešām paredz, ka 2020. gadā aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Taču tas arī ir vienīgais skaitlis dokumentā. Aizsardzības ministrijas sagatavotais pieauguma grafiks ir kaut kur pazudis, un, ja nekas netiks mainīts, teorētiski iespējama Finanšu ministrijas cerētā situācija, ka ar katru nākamo gadu finansējums aizsardzībai sarūk. Savukārt, sagaidot 2020. gada 2% laimi, armija fiziski nespētu šādu līdzekļu pieaugumu apgūt. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs skaidro, ka tā šī lieta atstāta netiks un uz otro lasījumu ministrija noteikti iesniegs grozījumus. Jāatrod tāds formulējums, lai likums garantētu ikgadēju pieaugumu, turklāt ne tikai procentos uz papīra.

Mīksta piezemēšanās

Kāpēc Latvijas armijai ir vajadzīga nauda, apliecina pašlaik notiekošās mācības Saber Strike 2014. Uz pārējo dalībnieku fona Latvijas bruņutransports ir kā no Motormuzeja palienēts. Jau ceturtajā gadu desmitā iegrabējušie humpalu volvo un merši vakar viesu dienas pasākumā stāvēja līdzās modernām jaunām bruņmašīnām, ko uz mācībām atveduši sabiedrotie. Latvijas armija sava jaunā transporta parka būvniecību cer sākt 2016. gadā, protams, ja viss būs kārtībā ar budžetu. Pašlaik turpinās līgumsarunas ar britiem. Tomēr tā gluži nav, ka mūsējie izskatās pēc pilnīgiem nabadziņiem. Kā Neatkarīgajai atzīst viens no mācību komandieriem brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, gan formas tērpi un uzkabes, gan vieglie kājnieku ieroči mums ir tādi, ka pat amerikāņiem skauž. Arī kareivji postenī slavē beļģu Heckler&Koch ražoto triecienšauteni – viegli nest, viegli tīrīt.

Profesionālā ziņā Latvijas armija jau ir panākusi sabiedrotos, un zīmīgi, ka vakar tieši latvieši vadīja amerikāņu un kanādiešu izpletņlēcēju desantēšanu Ādažu poligonā. Glītās virtenēs no amerikāņu lidmašīnas C 130 bira triju valstu karavīri, un tikai vienu lēcienu iztraucēja īpaši zems mākonis. «Mīksta piezemēšanās,» atzina no debesīm svaigi nokāpušais leitnants Artūrs Čerņaks.

Mācības pret mācībām

Dažu gadu laikā Saber Strike no lokāla Latvijas pasākuma izaugušas par starptautiski nozīmīgu militāru notikumu. Dalībnieki no 10 valstīm, norise četrās, kopējais dalībnieku skaits ap 4,5 tūkstošiem karavīru. Visdažādākā tehnika ūdenī, gaisā un uz sauszemes. Ādažu poligonā pat vietas par maz, tāpēc Zemessardzei šoreiz ierādīta vien apgādes funkcija.

Protams, šāda mēroga aktivitātes pamana Krievija un rīko savas mācības. Pleskavas desantnieki vakar tika pārvesti uz Kaļiņingradas apgabalu. Pie Latvijas teritoriālo ūdeņu gaisa telpas vakar līdz pēcpusdienai bija manītas jau 13 lidmašīnas. Kanāls Russia Today, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, ziņoja, ka Baltijas piekrastē manevrus uzsākusi viņu flote ar 24 karakuģiem. Mācības kā atbilde uz mācībām.

Neatkarīgā jautāja mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Raimondam Graubem, vai šī ir aukstā kara pazīme. Komandieris atbildēja ar Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta citātu: «Tas noteikti nav aukstais karš, bet es vēl nezinu, kā to nosaukt.» Sabiedroto militārā sadarbība ar Krieviju ir pārtraukta. Tajā pašā laikā Francijas darījums par karakuģu pārdošanu Krievijai paliek spēkā un valstu ekonomiskās un diplomātiskās attiecības ar Krieviju tāpat.

Uz Āfriku

Augsts militāro aktivitāšu piesātinājums tepat Baltijas reģionā neko nemaina attiecībā uz Latvijas uzņemtajām saistībām tālumā. Rīgas lidostā vakar nolaidās pasaulē lielākais lidaparāts – ukraiņu kompānijai piederošais An-225 Mrija. Tas vedīs latviešu karavīrus uz Centrālāfrikas Republiku, kur vietējie kristieši slaktē nost vietējos musulmaņus un Francija ar savas bijušās kolonijas patvaļu viena pati netiek galā. Valsts iekārta tur ir tikpat kā sabrukusi. Baltijas valstu karavīri humānās krīzes skartajā vietā ieradīsies vieni no pirmajiem. Vispirms gan jāiegriežas Lielbritānijā pēc deviņām svaigi nopirktām Land Rover bruņmašīnām. Sešus mēnešus ilgā misija Latvijai izmaksās 1,9 miljonus eiro. No Afganistānā un Irākā uzkrātās pieredzes Āfrikā gan būs maz kā noderīga – klimats cits, kultūra cita. Jā, konvojēšanu mūsējie pieprot, taču konvojēt un pavadīt no lidostas uz sadales punktiem nāksies humānās palīdzības kravas un visvairāk jāsargā no tiem, kam tās domātas, – izsalkušajiem.

Komentāri [2]
#
Роман 18.jūnijs 2014 2:28 atbildēt
Что что Латвии? Что укрепляет? Звучит как анекдот...
 
#
Valdis Freimantāls 13.jūnijs 2014 8:24 atbildēt
Mrija ir lielākā lidmašīna pasaulē, bet Rīgas Latviešu Biedrības iznīcināšana 1993. gada 18.februāra naktī ir nekaunīgākais komunistu un ČEKISTU noziegums pasaulē!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Izglītība & Karjera

Skonto Būve
 
This site uses Genecy custom templates for DFP