Kā Ukrainas notikumi un Krievijas agresija Krimā ietekmē Latvijas tranzīta nozari? Kādi darbi risinās autoceļu būvē, aviācijā, uz dzelzceļa? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Anriju Matīsu.
– Kā Ukrainas krīze ietekmē pārkrauto kravu apjomu Latvijas ostās?
– Apjomi aug, un šogad pirmajos divos mēnešos ir pat pārsniegti rekordi. Pieaugums ir galvenokārt uz naftas produktu un akmeņogļu rēķina. Attiecībā uz kravu apgrozījumu nekādi satricinājumi nav manīti. Saprotams, ka, ja ES attiecības ar Krieviju vēl vairāk saasināsies un tiks uzsāktas ekonomiskas sankcijas, tad risks strauji sarukt apgrozījumam ir ļoti liels, jo vairāk nekā 70% apgrozījuma ir Krievijas preces.
– Vai pārkrauto kravu apjoma palielinājums ir tāpēc, ka mazāk kravu iet caur Ukrainu, vai arī kādu citu iemeslu dēļ?
– Labi pārkraušanas rezultāti ir tāpēc, ka bija silta ziema. Gan naftas produktus, gan akmeņogles ir daudz grūtāk pārkraut, ja ir ļoti zema temperatūra – akmeņogles sasalst gabalā un pārkraušana norit ilgāk. Janvārī gan bija viens brīdis, kad palika auksti, un tad uzreiz sākās sastrēgums, jo strādāt kļuva grūtāk.
Attiecībā uz Ukrainu mēs tā tieši nejutām, ka kādu politisku notikumu dēļ kravas tiktu pārorientētas uz mūsu ostām.
– Vai jums ir plāns, ko darīt gadījumā, ja politiskā krīze padziļināsies – ja būs slikts, vēl sliktāks, pavisam slikts scenārijs?
– Ceru, ka šie sliktie scenāriji nebūs. Gan ES, gan ASV ar Krieviju runā diplomātijas valodā, sankcijas skar amatpersonas, politiķus un bankas, bet līdz tirdzniecībai nesniedzas. Protams, gan valdībā, gan Satiksmes ministrijā ir veikti aprēķini, kāda ietekme uz ekonomiku varētu būt gadījumā, ja sankcijas pastiprināsies. Par sliktu scenāriju – tādām ES un Krievijas attiecībām, kur sankciju rezultātā spēji samazinās vai pat pārtrūkst tirdzniecība ar Krieviju – pat domāt negribas. Ekonomisku sankciju ietekme var būt ļoti liela – transports, uzglabāšana, loģistika veido 12% no Latvijas IKP. Tas atstātu iespaidu arī uz iekšējiem pārvadājumiem. Dzelzceļa uzņēmumos strādā 18 000 darbinieku, kopā ar ostām – 50 000 darbinieku.
– Kādi pašlaik ir lielākie projekti dzelzceļa infrastruktūrā?
– Lielākie saistās ar Ziemeļaustrumu koridoru, Skrīveru otro sliežu ceļu, kas tiks pabeigts nākamgad. Būs klāt 70 kilometri sliežu ceļa, kas atvieglos pārvadājumus līdz Jēkabpilij, kur sadalās virzieni uz Krieviju un Baltkrieviju. Investīcijas ir arī svarīgos dzelzceļa mezglos – Šķirotavā, Rīgas ostā, Liepājas ostā, kur nepieciešama sliežu ceļu rekonstrukcija. Tāpat ir plānos dzelzceļa elektrifikācija, lai pārvadājumus padarītu ekoloģiski tīrākus un konkurētspējīgākus. Protams, izaugsme ir atkarīga no apgrozījuma. Galvenās preces ir naftas produkti, kas ir 39% no kopapjoma, un ogles – 38% no kopapjoma. Infrastruktūras izmaksas ir atkarīgas no tā, cik kravu pa šiem ceļiem pārvadā – jo vairāk kravu, jo lētāk. Ja saruktu naftas un ogļu apjomi, konkurētnespējīgāki kļūtu arī konteineru pārvadājumi un citi pārvadājumu veidi.
– Kādā stadijā pašlaik ir Rail Baltica projekts jeb ātrgaitas sliežu ceļš caur Lietuvu, Latviju un Igauniju?
– Šis būs pilnībā Rietumu standartiem atbilstošs dzelzceļš, kur tiks pārvadātas kravas dienvidu un ziemeļu virzienā. Potenciāli tie ir vairāk nekā 20 miljoni tonnu. Salīdzinājumam – austrumu virzienā ir vairāk nekā 70 miljoni tonnu. Būs arī pasažieru pārvadājumi ātrgaitas režīmā, līdz 240 kilometriem stundā.
– Vai jūs esat optimists šajā projektā? Galvenā kravu plūsma tomēr ir austrumu virzienā. Rail Baltica projektā vajadzēs ļoti lielus ieguldījumus. Vai tie atmaksāsies?
– Es gribētu būt optimists, jo no diviem miljardiem eiro 85% būs ES finansējums, kas būs investīcija mūsu tautsaimniecībā. Tie būs mūsu cilvēki, kas strādās, kas būvēs. Vēl atslogosies ceļi, jo liela daļa kravu tiks pārlikta uz dzelzceļu. Arī pasažieru plūsmas nav mazsvarīgas – cilvēki varēs dažu stundu laikā nokļūt Kauņā, Viļņā vai Tallinā. Tas būs ātrāk nekā ar lidmašīnu, ja pierēķina laiku, kas jāpatērē reģistrācijai.
Sarunas ar kaimiņiem gan vēl pagaidām nav noslēgušās – pagaidām nav vienošanās par to, kādā veidā šajā maršrutā būs iekļauta Viļņa. Lietuvieši grib, lai Viļņa ir pamatmaršrutā. Igauņi un mēs sliecamies uz to, ka Viļņai vajadzētu būt kā atzaram. Lietuvieši grib, lai Viļņa ir pamatprojektā. Vēl ir jautājums par posmu, ko lietuvieši jau pašlaik būvē Polijas robežas virzienā no Kauņas. Tas ātrums, ko viņi būvē, būs 120 kilometri stundā, un tas ir nepietiekams. Jābūvē jauns ceļš, kur ātrums būs 240 kilometri stundā. Ja jau taisām šo līniju, tad tai visā garumā jābūt ātrgaitas. Man ir pārliecība, ka mums izdosies vienoties, un šogad tas ir jāizdara, jo jāiesniedz kopīgs projekts pirmajā projekta atlases kārtā.
– Savulaik lietuvieši nojauca divus sliežu ceļu posmus, lai traucētu kravu pārvirzīšanu uz Latvijas ostām. Tas bija tā diezgan nedraudzīgi. Vai par šo sliežu atjaunošanu arī risinās kādas sarunas?
– Par to runājam nepārtraukti. Esam nonākuši tik tālu, ka tiek veikti aprēķini par kravu plūsmām, kas šajos posmos varētu būt, un kā šie posmi varētu tikt atjaunoti. Sarunas nav vieglas.
– 2011. gadā izcēlās nepatīkams skandāls ar pasažieru vilcienu iepirkumu – spāņu firma CAF tika atšūta, lai gan ar to jau bija noslēgts līgums. Kas notiek pašlaik?
– Bija konkurss par vilcienu iepirkumu ar ES finansējumu. Diemžēl konkursa noslēgumā izrādījās, ka līgums, ka noslēgts ar konkursa uzvarētāju, neatbilst tiem nosacījumiem, kas bija iekļauti konkursa noteikumu sākotnējā specifikācijā. Līdz ar to nebūtu vairs iespējams saņemt ES līdzfinansējumu. Visi izdevumi par vilcienu iepirkumu būtu jāfinansē no valsts budžeta, bet budžetā tādiem izdevumiem naudas nepietiek.
Jaunais vairs nav konkurss par vilcienu iepirkumu, bet par vilcienu nomu. Uz 15 gadiem tiks nomāti elektrovilcieni. Dīzeļvilcieni tiks kapitāli atjaunoti ar ES fondu palīdzību. Šis projekts jau ir uzsākts, un līgums ir noslēgts. Darbs notiks Latvijas uzņēmumos RVR, Daugavpilī un Zasulaukā.
Jaunais konkurss par nomu pagājušajā mēnesī ir noslēdzies. Ir pieteikušies trīs pretendenti, kas ir labi, jo tajā iepriekšējā konkursā bija tikai viens pretendents. Uz uzvaru konkursā pretendē Šveices, Dienvidkorejas un Polijas firmas.
– Vairākas ministrijas pēdējos gados ir pirkušas advokātu kantoru pakalpojumus. Vai arī Satiksmes ministrija piekopj šādu praksi?
– Salīdzinoši ļoti maz – tikpat kā nemaz. Mums ir ļoti spēcīgs Juridiskais departaments, arī Kapitālsabiedrību pārvaldes nodaļa, kas labi orientējas likumos, un ar to ir bijis pietiekami, lai pārstāvētu ministriju tiesvedībās. Mums gan ir ļoti daudz tiesvedības procesu, tomēr esam centušies iztikt ar to resursu, kas mums ir, un tas ir diezgan veiksmīgi izdevies.
– Braucot pa šoseju no Šauļiem caur Jelgavu uz Rīgu, Lietuvas pusē ceļš ir gluds kā biljarda galds, bet uzreiz aiz robežas Latvijā tas atgādina cūku rakumus. Ko darīsit ar ceļiem?
– Jūsu minēto ceļa posmu šogad sāks remontēt – kapitāli rekonstruēt.
Autoceļu atjaunošana notiek pakāpeniski – pagājušajā gadā bija 800 kilometri, šogad būs vairāk nekā 1000 kilometri. Finansējums šim nolūkam tiek sarūpēts no dažādiem avotiem – no budžeta, no ES fondiem, no publiski privātās partnerības, no autoceļu nodevas ieņēmumiem. Pastāv Autoceļu programma, lai varētu plānot darbus uz priekšu. Ceļi tiks remontēti pa visu valsti, nevis tikai kādā posmā. Par katru no šiem posmiem mums ir savs stāsts – pamatojums par to, kāpēc tas tiks remontēts, kādā tas ir stāvoklī. Mūsu mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, lai neviens galvenais ceļš nebūtu sliktā stāvoklī un arī 75% no reģionālajiem ceļiem būtu labā stāvoklī.
Arī tilti ir ļoti sliktā stāvoklī. Esam veikuši tiltu inventarizāciju – no945 tiltiem 56 ir ļoti sliktā stāvoklī. Tas arī prasīs papildu finansējums. Kādā no tuvākajām valdības sēdēm sniegšu ziņojumu par šo problēmu, jo tilti ir ļoti nozīmīga infrastruktūras sastāvdaļa, kas jāatjauno.
– Par airBaltic bija runas, ka tur būšot liela attīstība. Viena slavena investīciju baņķiera firma Prudentia atradīšot investorus. Vai attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nav pārvilkusi svītru šo investoru nākšanai?
– Pašlaik nav tādu indikāciju, ka kaut kas varētu neizdoties. Protams, airBaltic ir nozīmīgs pārvadājumu apjoms arī Krievijas virzienā, taču šis apjoms nav tik kritisks, lai izjauktu attīstības plānus.
Notiek sarunas ar vairākiem investoriem, ir pamatotas cerības, ka investors tiks atrasts. Arī valdības deklarācijā ir sacīts, ka aktīvi strādāsim pie investoru atrašanas.
Ir notikusi arī tāda pozitīva lieta, ka ir panākts izlīgums ar bankām un citām iesaistītajām pusēm par kredītsaistību un saistību restrukturizāciju, kas airBaltic darbībai samazina juridiskos riskus. Pagājušo gadu lidsabiedrība noslēdza ar peļņu, kas dod papildu cerību, ka sarunas ar investoriem noslēgsies pozitīvi.
Visu interviju lasiet 9. aprīļa Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevumā.
