Kad sievietes tika aptaujātas par iepirkšanās paradumiem, viņas stāstīja ļoti pareizas lietas. Uzliekot īpašas brillītes, kas ļāva izsekot acu kustībām iepērkoties, atklājās, ka vārdi pamatīgi no darbiem atšķiras.
Tas notika Ungārijā. Bet arī Latvijā, kā izrādās, ir liels izaicinājums nopirkt patērētājam vajadzīgu un piemērotu produktu par atbilstošu cenu.
Ungārijā tika veikts eksperiments ar mazgāšanas līdzekļiem, bet tā rezultātus var attiecināt arī uz citām precēm. Tika noskaidrots, ka etiķetes un cenu zīmes nebūt nepalīdz iepirkties gudri, kā tam vajadzētu būt. Starptautiskā mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu ražotāju asociācija (A.I.S.E.) pirms vairākiem gadiem radīja un ieviesa mazgāšanas reižu simbolu, kas parāda vidējo mazgāšanas reižu skaitu, kādu nodrošina iepakojums. Eiropas Parlamenta un Padomes regula nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem padara tā dēvēto mazgāšanas reižu simbolu uz iepakojuma par obligātu. Simbola attēlošanas veids ir ražotāja atbildība. Pircējam ekonomiskāk būtu cenu salīdzināt ar mazgāšanas reižu skaitu. Turklāt šis simbols atrodas mazgāšanas līdzekļa iepakojuma priekšpusē un ir labi saskatāms. Eksperiments apliecināja, ka pircēji, vismaz Ungārijā, nesaprot piktogrammu nozīmi un tādējādi neizvēlas ekonomiskāko iepakojumu. Ungāru sievietēm šķita, ka simbols ar ciparu, piemēram, 20 varētu būt veļas pulvera ražotāja jubilejas gadskaitlis.
Tur izvēli ietekmēja iepakojuma lielums. Ja pircēja bija ar auto, tad tika pirkts smagākais, ja ne, tad mazāks. Otrs faktors – tika izvēlēti jau zināmi un pārbaudīti zīmoli. Trešais – kādam veļas tipam mazgāšanas līdzeklis nepieciešams. Un ceturtais faktors – smarža. Katrā no šiem izvērtējuma posmiem pircējas neapzināti pētīja un salīdzināja cenas.
Savukārt Latvijā pircējas aptaujā apgalvojušas, ka pievērš uzmanību cenai par litru vai kilogramu. Eksperiments ar speciālajām brillēm šeit netika veikts, tāpēc grūti spriest, vai tā tiešām notiktu. Ungārijas eksperiments apliecināja, ka apzinātā un neapzinātā izvēle nav viens un tas pats. Ungārijā secināts: mazgāšanas pulvera iegādē pircēji vadījušies drīzāk pēc ieraduma nekā racionāliem apsvērumiem. Cena pati par sevi ir svarīga, taču tā netiek izmantota tālākiem aprēķiniem. Latvijā vismaz vārdos pircējas šķitušas racionālākas.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja informēja, ka, pēc aptaujas rezultātiem,
30 procenti cilvēku iepērkoties izvēlas akcijas preces, cenai par kilogramu vai litru uzmanību pievērš 20 procenti, bet iepakojuma cenu izvērtē 11 procenti pircēju. Pašlaik Latvijā cenas zīmē nav obligāti jānorāda cena par mazgāšanas reizi, bet šāda prasība pastāv Austrijā, Dānijā, Spānijā, Zviedrijā, Slovākijā, Čehijā, Beļģijā, Grieķijā, Vācijā, Portugālē un Lielbritānijā. Līdzīgi kā Ungārijas pētījumā, arī Latvijā mazgāšanas reižu simbolu uz iepakojuma bija ievērojuši tikai 45 procenti aptaujāto. Šis pētījums vēlreiz apliecina, ka patērētājiem trūkst informācijas par to, kā salīdzināt dažādos veļas mazgāšanas līdzekļus un noteikt izdevīgāko cenu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa norādīja, ka pašlaik normatīvie akti Latvijā nosaka striktas prasības ražotājam un arī tirgotājam. Viņa pieļāva, ka, iespējams, normatīvajos aktos varētu ieviest papildu prasību cenas zīmē uzrādīt arī maksu par mazgāšanas reizi, bet tas varētu saraibināt informāciju un apgrūtināt tirgotājus.