Iedzīvotāji jau ziņo par nedrošām ēkām

Iedzīvotāji var informēt par pārkāpumiem būvniecībā vai, viņuprāt, nedrošām ēkām, bet pagaidām informācija netiks publiskota.

Ekonomikas ministrijā (EM), stāstot par reģistra izveidi, tika solīts, ka tas būs pieejams sabiedrībai. Tomēr sniegtie dati ir jāpārbauda, pirms tos publiskot. Pagaidām EM saņēmusi divas iedzīvotāju sūdzības par potenciāli nedrošiem objektiem. Tajos veiktas pārbaudes.

Iedzīvotāji var ziņot par pārkāpumiem būvniecībā oficiālās interneta vietnes www.mazinamslogu.gov.lv speciāli izveidotajā sadaļā Ziņo par pārkāpumiem būvniecībā. Mājaslapā iesniegt sūdzību, kā arī ziņot par pārkāpumiem būvniecības procesā vai ēku ekspluatācijā var anonīmi. Iedzīvotāji tiek aicināti pievienot savam ziņojumam arī dokumentus un/vai foto, lai sniegtu pēc iespējas precīzāku un pilnīgāku informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem un tos varētu operatīvāk pārbaudīt. Pamatojoties uz iedzīvotāju ziņojumiem, tiks izveidots riskanto sabiedrisko (nevis privāto!) ēku saraksts, un šajās būvēs veiks papildu ekspertīzes.

EM informē, ka, apsekojot sabiedriski nozīmīgu ēku būvlaukumus un ekspluatācijā nodotās ēkas, būvvaldes konstatējušas dažādus pārkāpumus, 44 objektos fiksētas nedrošuma pazīmes, bet būvdarbi apturēti 13 objektos. Seši no tiem atrodas Rīgā. Nedrošuma pazīmes a priori nenozīmē, ka ēka ir bīstama, tomēr tiek pieļauts, ka kāda būves vai tās daļas elementa stāvoklis var būt par cēloni negadījumam. Pagājušā gada decembrī 54 pašvaldību būvvalžu sniegtā informācija liecināja, ka Rīgā, kā arī Alūksnes, Ikšķiles, Krustpils, Ķekavas, Liepājas un Valkas novados sabiedriski nozīmīgās publiskās ēkās tika konstatētas nedrošuma pazīmes.

Būvvaldes atklājušas arī vairākus patvaļīgas būvniecības un ekspluatācijas gadījumus, kas piecos gadījumos bijuši Rīgā. Daudz vairāk pārkāpumu konstatēts būvniecības dokumentācijā, atklāti arī vairāk nekā desmit ugunsdrošības normu pārkāpumi.

Latvijā

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Svarīgākais