«Sajūta ir ļoti dīvaina, ka visi mani vienaudži, ar ko savulaik reizē ienācām teātrī, jau sen aizgājuši viņsaulē. Neviena vairs nav,» saka skatītāju mīlētais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Rīt viņš pārkāps savas dzīves 90 gadu slieksni, bet jubilāra sumināšana gaidāma sestdien uz Dailes teātra Mazās zāles skatuves – ar Ērika Hānberga Ērtas dzīvošanas mirklīšiem režisora Kārļa Auškāpa dramatizējumā.
Izrādes darbība notiek Ozolgales pansionātā, kur satiekas Pirmā grēka līča personāži - Reinis (Gunārs Placēns), Spulga (Olga Dreģe), Šarlote (Ilze Vazdika), Trīne (Lidija Pupure), Žanis (Pēteris Liepiņš), Ervīns (Juris Strenga), kā arī jaunpienācēji - Dzidra (Baiba Indriksone) un Dr. Kalnagailis (Āris Rozentāls). Tur katram ir savs kaktiņš, savs stūrītis, bezmaksas vaifai, radio un televizors, un viss notiek kolektīvi. Viņiem ir obligātās možuma pusstundas un relaksācijas mūzikas nodarbības. Viņiem ir noteikumi un instrukcijas, rokdarbu un tehnisko interešu nodarbības, jo - nedrīkst nolaist rumpi un zaudēt optimismu.
Vēl ļoti maz gadu
«Venta Vecumniece, kura savus deviņdesmit gadus, kas būtu 3. decembrī, diemžēl nesagaidīja, ierosināja, ka nākamajā sērijā Pirmā grēka līča personāži varētu satikties morgā un katrs stāstītu, kā viņam pa dzīvi gājis, līdz viņš tur nokļuvis...» aktieris nosmej un tad saka, ka Ērtas dzīvošanas mirklīši tiek spēlēti pārāk reti, vien apmēram reizi mēnesī. Bet gribētu un arī varētu biežāk.
«Savā laikā esmu spēlējis pat divdesmit septiņas izrādes mēnesī, un tas bija normāli, gadiem ilgi tā bija pierasts. Tagad, kad man ir vidēji viena, divas izrādes mēnesī [vēl arī Pulkveža loma traģikomēdijā Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu], ir sajūta, ka darba ir par maz. Turklāt mēneša laikā kaut kas piemirstas, ir atkal jāatkārto, jo izrādē vajadzīga precizitāte, sevišķi jau komēdijā,» stāsta Latvijā vecākais spēlējošais aktieris.
Lai arī sasniedzis jau pavisam cienījamus gadus, Gunārs Placēns apgalvo, ka nejūtas vecs, ka absolūti nejūt «tos gadus». «Man liekas, ka man vēl ir ļoti maz gadu. Nu labi, varbūt fiziski dažreiz jūtu, ka man vairs nav divdesmit, bet garīgi es to nemanu. Vienīgi domāšana kādreiz aizķeras, bet es esmu dzirdējis, ka daudz jaunākiem par mani arī mēdz būt kāda klemme. Turklāt divreiz jaunāki par mani no darba teātrī jau ir atlaisti,» secina rītdienas gaviļnieks.
