Dienas gaismu ieraudzījis liepājnieka, dzimuša dobelnieka, dziesmu autora jau no septiņdesmitajiem gadiem Jura Pavītola dziesmu nošu apkopojums Vairoga dziesmas – pirmā daļa. Nesen krājums ar kupli apmeklētu koncertu piedzīvoja savu prezentāciju Liepājas universitātē.
Visi bērni mīļi
«Nošu apkopojumu veidoju, apzinoties, ka tuvojas Latvijas simtgade. Pirms kāda laika izdevu dubulto CD Pareizi nepareizās dziesmas ar to laiku 33 dziesmām, bet jaunajos datoros tās vairs nevar noklausīties. Tagad mūzika ierakstīta čipos, viss mainās. Tāpēc vēsturei varu atstāt notis. Tas ir materiāls, kuru jebkurā brīdī var izmantot,» stāstu sāk komponists Juris Pavītols. «Tā arī tapušas Vairoga dziesmas - tajās ir atlasītas 25 dziesmas no 1972. līdz 1992. gadam. Tās ir pirmās Līvu un Saimes dziesmas, balādes, dažas dziesmas koriem, arī Līvu pirmā rokdziesma, kas tapusi jau 1973. gadā. Izdevēja ir Solvita Sējāne no izdevniecības Musica Baltica. Krājums izdots 300 eksemplāros un iegādājams Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 39.
Es visas dziesmas rakstīju ar tā laika aranžējumiem, cik nu varēju atcerēties, bet tās katrs var aranžēt pats, kā vien tīk. Taču izvēlēties, kuras dziesmas publicēt un kuras ne, bija grūti. Visi bērni mīļi. Apkopojums ir gandrīz 150 lappušu biezs,» turpina skaidrot Pavītols un piemetina, ka dziesmas ir ar Vitauta Ļūdēna, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā, Leona Brieža, Olafa Gūtmaņa un citu dzejnieku vārdiem. «Toreiz kaut kā nenāca pat prātā domāt savus tekstus. Krājums vairāk paredzēts mūziķiem, bet to var izmantot jebkurš, kas spēlē un dzied un kam ir kāds mūzikas instruments,» iesaka Juris.
«Saku paldies Liepājas Rotari klubam un Liepājas kultūras pārvaldei, kas sponsorēja nošu apkopojuma prezentāciju Liepājas universitātē, un Jēkabam Ozoliņam par palīdzību ar nošu programmu,» paskaidro komponists. «Taču galveno darbu - izdošanu - uzņēmās izdevniecība Musica Baltica. Par to neviltota mana pateicība! Tajā pašā laikā ar nožēlu apzinos, ka šo lietu sadomāju nedaudz par vēlu, jo Latvijas simtgades pasākumi un programmas sakārtotas jau sen, un šis izdevums acīmredzot vairāk tēmējams uz nākotni.»
Prezentācijas koncertā piedalījās četru akustisko ģitāristu grupa - Juris Pavītols, Tomass Kleins, Norlands Millers un Matīss Pavītols. Muzicēja arī vokālā grupa Šokolāde un jaunā un daudzsološā soliste Diāna Lube. Un pasākumu lieliski vadīja grupas Līvi sastāva dalībnieks no grupas pirmsākumiem Valdis Skujiņš. Koncertā tika izpildītas savulaik, padomijas gados, aizliegtās un neieteicamās dziesmas, un - kā jau ierasts - beigās publika stāvēja kājās un nemaz netaisījās iet prom. Un te arī klausītāja Egila atziņa: «Beidzot pa ilgiem laikiem jutos kā latvietis!»
Stāsts par pagājušiem laikiem
Pavītols ar manāmu pārsteigumu atzīst, ka publicētās dziesmas šodien skan tikpat aktuāli kā agrāk, kaut nekad tā īsti nav popularizētas. Bijušajai varai tās noteikti traucējušas, jo bija pret netaisnību, par nacionālo sāpi, kas jo sevišķi stipri bija paslēpta zemtekstos.
«Vairogi bija īsts bubulis - pasarg dievs! Zemgaļu kara dziesma, Ar priekšgalu pret straumi, Nemirsti, muļķīt!, Čuči un sapņo, Kā caur tuksnesi - jau nosaukumi vien par ko liecina! Dziedājām, domājot zemtekstos. Okupācijas faktu tikai sākām apjaust (kaut arī Amerikas balsi klausījāmies, cik nu spējām sadzirdēt), bet to pieminēt būtu Gunāra Astras cienīgs darbs, un par to arī mans tēvs, kas no meža iznāca 1947. gadā, daudz nerunāja. Viņš baidījās par sekām, tāpēc īstā apjausma arī man - tāpat kā daudziem - nāca ar laiku. Bet nu aizsācējs šai brīvības sērgai (atvainojos par izteicienu!) es biju gan, un Līvi arī pēc manas piespiedu aiziešanas tādi palika arī turpmāk - Igo, Brīze, Mucenieks, Tomass… Diemžēl mūsdienās nacionālā sāpe un pašapziņas celšana, šķiet, nav nemaz tik aktuāla un populāra skanošajos medijos. To secinu, ne reizi pa radio nedzirdot dziesmu Ziņģes atmiņa, ko veltīju zaudētajam Staburagam (ar šo tekstu dziesmu sarakstījis arī Zigmars Liepiņš). Tātad nesāp!»
Juris saka, ka lielāko laiku paņēmusi nošu rakstīšana - atcerēties tās tēmas, notis, kas tur bija spēlētas. «Tā ir atmiņa par nākotni, par tiem laikiem, kad mēs augām, kur mēs dzīvojām. Stāsts par pagājušiem laikiem,» nostalģisks kļūst Juris.
Pirms neilga laika Pavītola dziesmu izlase iznāca diskos Pareizi nepareizās dziesmas, un tur arī ir daudz no Vairogu dziesmās ietvertajiem skaņdarbiem. Arī minētā Ziņģes atmiņa, kura firmā Melodija ar grupu Saime tika ierakstīta jau 1986. gadā, bet kuru nepieņēma Radio fondos. Pavītols savulaik bija aizliegts, jo viņš caur puķītēm mācēja pateikt tik skarbus vārdus par nesenajiem mūsu Latvijas laikiem. Tur palīdzēja dzejnieki, bet, kā zināms, arī pats Juris vēlāk sarakstīja vairākām savām dziesmām tekstus. Mūziķis Aivars Hermanis atsaucē par Jura Pavītola jauno nošu apkopojumu raksta: «Juris Pavītols padomju laikos bija pirmais liepājnieks - dziesmu autors, kurš sacerēja un pilsētas estrādes ansambļu skatē uzdrošinājās atskaņot tikai savu - oriģinālu repertuāru. Pēc Jura vadītā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālā ansambļa uzstāšanās publika piecēlās kājās, un ovācijas nerimās. Tas bija kas nedzirdēts! Tas bija skandāls! Publiski no skatuves dziedāt Ir latviešu tauta, akmens, māls un smilts, programmā atskaņot tikai pašsacerētus skaņdarbus! Tas bija notikums iepriekšējās simtgades 70. gadu sākumā, kad līdz neatkarībai vēl tāls ceļš ejams...»
Nošu apkopojumam ir žurnālista Māra Papēža priekšvārds, bet atsaucēs izteikušies mūziķi Raimonds Gabaliņš, Tālis Marhilēvičs, Valdis Skujiņš un Aivars Hermanis.
