APRITĒ. Portrets parāda varas stāvokli valstī
SATIKĀS AMSTERDAMĀ. Izrādē Fotosalons «Bagdāde» tiek izmantots bagdādieša Jasīna Al-Obeīdī fotoarhīvs, ar kura dēlu Zaīdu Jasīnu izrādes režisore Elīna Cērpa iepazinās pirms kāda laika Amsterdamā. Izrādē piedalās irākiešu mākslinieks Omārs Albadžare ©F64

«Tā bija mana diplomdarba izrāde, absolvējot Amsterdamas Mākslas augstskolas Das Arts teātra mākslas maģistrantūras nodaļu,» saka režisore Elīna Cērpa. Viņai svētdien pulksten 13 pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) – dokumentālā teātra iestudējums Fotosalons «Bagdāde». Izrāde ir angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.

Fotogrāfam Jasīnam AlObeīdī vienā no Bagdādes rajoniem pieder fotosalons. Pēdējo 50 gadu laikā tur uzņemti tūkstošiem attēlu, kuros redzami bērni, sievietes, vīrieši, ģimenes un jaunlaulātie. Irākiešu foto kultūra ir teatrāla, sentimentāla, tajā ir ārkārtīgi daudz ierobežojumu, un tajā pašā laikā tā ir ārkārtīgi intīma. Patiesā dzīve pēdējos 40 gadus irākiešiem ir bijusi postoša, taču fotosalons dod iespēju klientu atainot sev vēlamā pasaulē, kurā nekas neliecina par kara klātbūtni.

NO BAGDĀDES līdz Latvijai pirmo reizi ir atceļojusi reta salonfotogrāfiju kolekcija, kuru iespējams apskatīt Ģertrūdes ielas teātrī - jauniestudējumā Fotosalons «Bagdāde» / Publicitātes foto

«Ar bagdādieša Jasīna AlObeīdī dēlu Zaīdu Jasīnu es iepazinos Amsterdamā pilnīgi nejauši pavisam cita projekta sakarā - es strādāju ar fotogrāfiem, un viņš pieteicās, vēloties piedalīties. Sākot kopā strādāt, uzzināju, ka viņa tēvam apmēram piecdesmit gadu garumā ir piederējis fotosalons Bagdādē. Kad jautāju, vai tēvs varētu parādīt kaut ko no sava arhīva, viņš teica, ka ento karu, nemieru un haosa dēļ, kas ir šajā valstī, pilna arhīva nav, jo galvenais, par ko cilvēki rūpējas, ir lai vienkārši paliktu dzīvi,» stāsta jauniestudējuma režisore. «Jasīns atsūtīja gan stikla negatīvus no 50.-60. gadiem, gan filmas no 70.-80. gadiem, gan digitālo arhīvu, sākot no 2003. gada. Un to ir ārkārtīgi interesanti pētīt. Tas rada priekšstatu, kā piecdesmit gadu garumā fotogrāfijā ir mainījies tajā attēlotais cilvēks. Piemēram, sešdesmitajos gados Irākā bija miers, nebija kara, un to ļoti labi var redzēt arī fotogrāfijā. Tāpat kā to, kā fotogrāfijas saturs izmainās, mainoties varai - cilvēka portrets ļoti uzskatāmi parāda varas un totalitārisma stāvokli valstī,» stāsta Elīna Cērpa, piebilstot, ka tā ir reta kolekcija, jo ilgstošo karu dēļ Irākas tautas mantojums netiek uzkrāts.

Režisore atklāj, ka Amsterdamā viņas diplomdarba izrādi noskatījās Amsterdamas Karaliskā Tropu muzeja pārstāvji un - nopirka daļu no šīm fotogrāfijām. Pēc tam muzejā tika izveidota liela ekspozīcija, un tas bija tāds notikums, ka ir parādījusies tik neparasta kolekcija, ka par to savās pirmajās lappusēs ziņoja visi lielākie Amsterdamas mediji. «Tad iedomājieties, kāda tam ir nozīme, cik tas ir rets atradums,» piebilst režisore.

Izrādē, kas tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, irākiešu mākslinieks Omārs Albadžare stāsta par noteikumiem fotosalonā dažādās laika dekādēs, par to, kā tie mainās. Tādējādi kopā ar fotogrāfijām tiek parādīta reālā dzīve Bagdādes fotosalonā. Izrādes māksliniece ir Ineta Sipunova, gaismu mākslinieks Krišjānis Strazdīts, fotogrāfiju autori - Jasīns AlObeīdī un Zaīds Jasīns.



 
Komentāri Skatīt