Šovakar Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē būs skatāms Patrika Zīskinda Kontrabass, kas ir aktiera Gata Gāgas monoizrāde. Tā kā biļetes uz šo izrādi kasē vēl ir pieejamas, ikvienam, kurš aktieri vēlas sveikt 41. dzimšanas dienā, tieši šovakar ir tāda iespēja.
Gatis gan apgalvo, ka dzimšanas dienā izrāde ir tikai sakritība – repertuārs netiek plānots pēc jubileju kalendāra. Arī pērn viņš savā dzimšanas dienā bija uz skatuves – izrādē Fundamentālists. Aktieris atklāj, ka ir dzimis 20.50, tāpēc allaž sanāk, ka par gadu vecāks viņš kļūst tieši izrādes laikā. «Protams, spēlējot izrādi, neviens aktieris nedomā par dzimšanas dienu. Tikai kad izskanējuši aplausi, var pievērsties svētku apzināšanai un svinēšanai,» viņš uzskata un tūliņ gan piebilst, ka pašam ne pārāk patīk svinēt svētkus. «Es pat nemāku to izskaidrot, kāpēc... Varbūt tāpēc, ka pēc dabas neesmu ļoti sabiedrisks un, gadiem ejot, jūtu, ka palieku vēl mazāk sabiedrisks. Jā, aktieri mēdz būt dažādi. Es esmu savrupais tips, kurš labāk visu vēro no malas. Turklāt man zemapziņā vienmēr ir bail, ka svētki varētu neizdoties – jo, tādus rīkojot, ir liela vēlme, lai tie izdotos un paliktu viesiem atmiņā. Tas savukārt rada nevajadzīgu satraukumu, tāpēc es labāk izvēlos par to nesatraukties,» aktieris pasmaida un secina, ka labākās ir spontānās ballītes. Jo tāpat jau ir cilvēki, kuri viņu atceras un apsveic.
Savukārt Gatis savā dzimšanas dienā vienmēr atceras tēti, jo ir nācis pasaulē kā dāvana – tieši tēta 27. dzimšanas dienā. Nu jau četrus gadus tēta vairs nav.
Aktieris stāsta: šobrīd viņš strādā pie režisores Ineses Mičules, kura iestudē Māras Zālītes lugu Pilna Māras istabiņa, un tās pirmizrāde plānota 22. janvārī. «Es esmu Niklāvs, trešais tēva dēls. Vecākajam paliek mājas, vidējais, ja ir tāda iespēja, izglītojas, bet jaunākajam ir jāiet dienestā. Tas ir stāsts par to, ka mēs nemākam izmantot savas iespējas, dāvanas, kas mums tiek dotas. Īsumā gan šo stāstu nav iespējams izstāstīt, ir jānāk skatīties,» aktieris aicina, atzīstot, ka šis darbs izrādes radošajam ansamblim nenāk viegli, bet nupat jau ir sajūta, ka tepat tuvumā ir un tūlīt būs.
Tepat tuvumā vēl jūtams 2015. gads – ar ko Gatim tas paliks atmiņā? «Man ir savs lielais dzīves plāns, un tas virzās uz priekšu lēnām un pamatīgi. Laukos – Ventspils novada Ugālē – man ir sava saimniecība, liels ābeļdārzs, tur esmu iesācis daudzus darbus. No malas varētu likties, ka nemūžam tos nepabeigšu, bet es pamazām daru un arī 2015. gadā kaut ko no šī lielā vezuma pavirzīju mazliet tālāk. Piemēram, septembrī man paveicās, ka nebija ne izrāžu, ne mēģinājumu – varēju mierīgi novākt lielo ābolu ražu,» priecīgi stāsta lieliskais aktieris. Viņš sapratis, ka visu nekad mūžā tāpat nepaspēs, tāpēc dara lēnām un pamatīgi, atstājot laiku arī citām savām lietām, interesēm. Un arī savam dēlam Tomam (9), kurš pavisam noteikti ir liela viņa dzīves daļa. «Mēs nedzīvojam kopā, bet vasarās viņš dzīvo pie manis laukos.»
Taujāts, vai viņam ir kāda apņemšanās, jaunu gadu iesākot, Gatis atteic, ka, protams, ir. «Nepalaisties. Jā, nav viegli to vezumu vilkt, bet atteikties ir pats vienkāršākais. Tāpēc esmu apņēmies to turpināt vilkt, nepadoties. Lai tik nu pietiek spēka!» viņš sev novēl.
