Kā jau katru gadu augustā, aizvien vairāk ziņu pienāk no Latvijas profesionālajiem teātriem. Tie pulcējas kopā pēc atvaļinājuma, sāk izziņot jaunās sezonas plānus, cenšoties to darīt pēc iespējas atraktīvāk. Tā Leļļu teātris šogad pat pacēlies simt metru augstumā virs zemes.
Augusts teātros savā ziņā ir skaisto solījumu mēnesis un cīņa par skatītāju sirdīm, jo, darbu sākot, vienmēr ir cerība, ka tas izdosies. Nacionālais teātris šogad centīsies kāpt klasikas kalnā, sociālajos tīklos jau vērojama zobošanās – nu kritiķi dabūšot to, pēc kā tik ļoti ilgojušies, klasikas būšot pa pilnam. Savukārt Dailes teātris jau izziņojis Lielās zāles sezonas pirmo pirmizrādi un sācis uz to tirgot biļetes. 18. septembrī starts tiks dots drāmai Frankenšteins.
Klasiskā Mērijas Šellijas šausmu romāna fani (kas lasījuši, labi zina šā izcilā darba sarežģīto un teātrī pat neiestudējamo struktūru) var atviegloti uzelpot, režisore Laura GrozaĶibere nestrādās ar tiešo pirmavotu, bet gan ar Nika Drīra drāmu Frankenšteins, kas sarakstīta īpaši Londonas Nacionālā teātra uzvedumam (režisors Denijs Boils, 2011), kurā Viktora Frankenšteina un Radības lomas pārmaiņus spēlēja Benedikts Kamberbačs un Džonijs Lī Millers.
Lai gan Frankenšteins laika gaitā apaudzis ar B kategorijas šausmu filmu radīto visnotaļ banālo uzslāņojumu, tā pirmavots ir pietiekami dziļš un filozofisks. Mērijas Šellijas jautājums par to, kas notiek, kad cilvēks iedomājas esam Dievs un sāk radīt pēc sava ģīmja un līdzības no tā, kas viņam trāpās pa rokai, pirms 199 gadiem varbūt pat bija mazāk aktuāls nekā šodien, kad dzīvojam klonu un matriksu laikmetā. Pagaidām, protams, ir pāragri zīlēt, kādu ceļu un akcentus izvēlēsies Dailes teātra radošā komanda, tomēr atcerēties par robežu, pie kuras ir jāapstājas, ir viens no mūsdienu pasaules svarīgākajiem izaicinājumiem, neatkarīgi no tā, vai esat skatuves mākslas cienītājs.
Kā informē Dailes teātris, filozofiskais pamats izrādei saglabāts Mērijas Šellijas garā. Izmantojot savu bezgalīgo varu pārvarēt dzīvības un nāves robežu, Viktors Frankenšteins rada groteski nelaimīgu briesmoni, kuru iesviež viņam naidīgā pasaulē. Frankenšteins nenojauš, cik briesmīga ir cena, kas viņam būs jāmaksā. Kritušais eņģelis vēršas pret savu radītāju.
Lomas atveidos Gints Andžāns (Viktors Frankenšteins, zinātnieks), Dainis Grūbe (Radība), Kristīne Nevarauska (Elizabete Lavenza, Viktora līgava), Ģirts Ķesteris (Mesjē Frankenšteins, Viktora tēvs), Sarmīte Rubule (Grētele, prostitūta / Klarisa, istabene), Pēteris Liepiņš (Deleisijs, akls vīrs), Lauris Subatnieks (Fēlikss, viņa dēls), Ērika Eglija (Agate, viņa vedekla), Kaspars Zāle (Gustavs, ubags), Artūrs Dīcis (Klauss, ubags / Konstebls), Lelde Dreimane (Sieviešu dzimuma radība), Dainis Gaidelis (Jūens, Orknijas salas iedzīvotājs) un Mārtiņš Upenieks (Rabs, Jūena brāļadēls). Izrādē piedalīsies arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris.
Izrādes scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, komponists Kārlis Auzāns, horeogrāfe Liene Grava. Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.