Daile sezonas izskaņu uztic Reāli sliktiem puišiem

Angļu dramaturgs Rejs Kūnijs (Raymond George Alfred Cooney, dzimis 1932. g.) ir situāciju komēdiju, farsu meistars, un viņa lugu iestudējumi liek smieties miljoniem skatītāju visā pasaulē. Turklāt Rejs Kūnijs 2005. gadā ir saņēmis Britu impērijas ordeņa Virsnieka pakāpi, ko piešķir par izciliem nopelniem impērijas labā, kā arī citus apbalvojumus, kas apliecina – runa ir par sava žanra lielmeistaru.

Reja Kūnija vārds ik pa laikam parādās arī Latvijas profesionālo teātru repertuārā. Vairākas viņa komēdijas iestudējis režisors Mihails Mamedovs – Vīrietis dāvanā (2002), Viesnīca mīļākajiem (2003), Ģimenes skandāls (2009) Daugavpils teātrī, Smieklīgā nauda Nacionālajā teātrī (2010). Dailes teātrī režisora Dž. Dž. Džilindžera vadībā tapuši iestudējumi Ja mana sieva uzzinās... (2009) un Ar vīru nav viegli (2011).

Piektdienas vakarā Dailes teātrī priekškars vērsies jaunajam Džilindžera veidotajam Reja Kūnija komēdijas iestudējumam Reāli sliktie puiši (oriģ. Tom, Dick and Harry, 2003), un šo lugu Kūnijs sarakstījis kopā ar dēlu, scenāristu Maiklu.

«Repertuāra dažādībai Dailes teātrī komēdijas ir vēlamas, un Džilindžeram sanāk tās iestudēt. Tagad Lielās zāles repertuārā ir tikai viena komēdija Ar vīru nav viegli, un nākamsezon komēdiju nebūs vispār,» norāda Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja, un piebilst – «Kūnija humors latviešu skatītājiem ir saprotams, un šī ir smieklīga luga ar asprātīgiem tipāžiem».

Komēdija sākas ar laulāta pāra – Lindas un Toma – gatavošanos uzņemt mājās adopcijas kantora inspektori, jo abi grasās kļūt par vecākiem. Bet Tomam ir divi brāļi, kuri uzrodas tieši tad, kad vismazāk vēlami, turklāt ievāra krietnu ķīseli, kurā figurē gan sadalīts līķis, gan kontrabandas cigaretes, gan nelegāli imigranti. Toma lomā iejuties Kaspars Zāle, viņa brāļus spēlē Aldis Siliņš un Edijs Zalaks. Lindas lomā būs Dārta Daneviča, un izrādē redzēsim arī Initu Dzelmi, Sarmīti Rubuli, Juri Bartkeviču, Arti Robežnieku, Gintu Grāveli.

Situāciju komēdija ir viens no senākajiem dramaturģijas žanriem, un tajā rakstījis arī Šekspīrs un Moljērs. No Šekspīra iedvesmojas arī par farsa karali dēvētais Kūnijs, sakot, ka sava farsa saknes saskata Šekspīra komēdijās. Pirmo lugu Rejs Kūnijs uzrakstījis divdesmit deviņu gadu vecumā, un viņa darbu skaits pārsniedz divus desmitus. Luga Out of Order (Dailes teātrī iestudēta ar nosaukumu Ja mana sieva uzzinās...) saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991. gada komēdija. Džilindžera iestudētā komēdija bijusi skatītāju visvairāk apmeklētā Dailes teātra izrāde 2009./2010. gada sezonā. Savukārt par Reja Kūnija lielāko sasniegumu atzīta luga Run For Your Wife (1983). Tās iestudējums Londonas Vestendā gāja deviņus gadus, un Run For Your Wife iekļauta labāko Lielbritānijas 20. gadsimta lugu simtniekā. Latvijā ar nosaukumu Precējies nav miris Liepājas teātrī 2007. gadā to iestudējis Valentīns Maculēvičs.

Viena no Kūnija panākumu atslēgām ir teātra virtuves pārzināšana – viņš jau padsmitnieka vecumā sācis aktiera karjeru, strādājot dažādās trupās, skatījies daudzus komēdiju iestudējumus. Kūnijs strādājis arī kā režisors, bet labprātāk esot iestudējis citu rakstītās komēdijas. Londonā dibinājis Komēdijas teātri un bijis tā mākslinieciskais vadītājs. Viņam piemīt komediogrāfa nervs un talants, un savu lomu spēlē arī paša atzītais avantūrista raksturs.

Rejs Kūnijs ir formulējis dažus savu farsu noteikumus (Brian Rix Life in the Farce Lane, 1995), un tie ļauj ieskatīties viņa radīšanas virtuvē. Viens noteikums ir lugu pārrakstīšana, pārstrādāšana. Kūnijs atzīstas, ka nekad nav sasniedzis vajadzīgo efektu ar pirmo reizi. Sākotnējo lugas variantu viņš salīdzina ar forda dzinēja vidējo jaudu, bet darba procesā, tuvojoties pirmizrādei, lugai jāpiemīt rolsroisa precizitātei, elegancei un komfortam.

Kūnijs atzīst, ka nemeklē komēdijas sižetu, bet gan traģēdiju, kam farss vairāk radniecīgs. (Reāli slikto puišu pamatā ir ļoti nopietna līnija – Toms un Linda vēlas kļūt par vecākiem un ir pieņēmuši lēmumu bērnu adoptēt.) Kūnijs arī norāda, ka raksturiem jābūt atpazīstamiem un ticamiem. Neticamas, neparastas ir situācijas, kurās viņi nonāk un nespēj kontrolēt situāciju – tā valda pār viņiem, un arī tas ir traģiski, secina Kūnijs.

Pieredzējušais dramaturgs uzsver, ka ļoti svarīga ir aktieru izvēle. Te atkal viņš atsaucas uz traģisko, sakot, ka farsa iestudējumam nepieciešami aktieri, kas spēj spēlēt traģēdiju. Taču aktieriem jāpiemīt arī tām īpašībām, kas nepieciešamas farsam – tehnikai, precizitātei, izturībai, veiklībai.

Visbeidzot Kūnijs aicina nenovērtēt par zemu skatītāja prāta spējas. Ja reiz skatītājam pietiek prāta iemainīt mājas komfortu un televizoru pret teātri un viņš pārvar virkni šķēršļu, lai turp nokļūtu, tad dramaturgam un aktieriem ir jāpiepūlas, lai piedāvātu viņiem ko daudz labāku par televīzijā demonstrēto. Tad izrādei būs lemti skatītāju smiekli un ilga dzīve uz skatuves.