Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Izklaide

VAKARA ZIŅAS: Zinātņu akadēmija būvēta uz cilvēku kauliem?

Vispirms šeit bija kapsēta un dievnams, pēc tam krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis – tirgotavu rindas «Gostinnij dvor» (Viesu sēta), kas piederēja slavenās Rīgā dzimušās tēlnieces Veras Muhinas tēvam Ignatam. Muhina savulaik aizstāvējusi Brīvības pieminekli, lai to nenojauc, un ir slavenās glāzes «graņonkas» izgudrotāja. Vēsturiskās ēkas un kapsētu nojauca, lai uzbūvētu tagadējo augstceltni. © f64

Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka ir uzbūvēta senas luterāņu kapsētas un dievnama vietā. Par spokiem un neparastām izpausmēm tur ziņu nav, lai gan iespaidīgā izmēra namā zem viena jumta sadzīvo zinātnieki un visvisādi «burvīšu kantori» – gaišreģi, dziednieki, magi un tantrisko zinību sludinātāji. Tas vien šķiet savdabīgi – zinātnes un ezotērikas līdzāspastāvēšana. Šeit darbojās gan komunisti, gan Tautas frontes frakcija, gan pusgadsimtu dzīvoja Dainu skapis.

Sākotnēji bija domāts Kolhoznieku nams

Līdzīgas ēkas vispirms tika sabūvētas Krievijā, Maskavā, viena tāda redzēta Polijas galvaspilsētā Varšavā un, protams, Rīgā. Ēkas autori ir pazīstami Latvijas arhitekti Osvalds Tīlmanis, Vaidelotis Apsītis un Kārlis Plūksne, bet tautā šo būvi nekādos mīļvārdiņos nesauca – «Staļina baroks», «Kremlis», Kolhoznieku nams. Pašos augstceltnes idejas pirmsākumos tā tiešām bija iecerēta kā Kolhoznieku nams. Kamēr uzbūvēja, tikmēr pat komunisti saprata, ka kolhozniekiem nebūs tik daudz līdzekļu, lai tādu grandiozu namu apsaimniekotu. Salīdzinot ar mūsdienām, jāteic – paradoksāli, bet tolaik nauda bija zinātniekiem, jo viņus atbalstīja un pabalstīja valsts. Paradoksi šo būvi pavada līdz pat mūsdienām, tāpēc »Vakara Ziņas« jautāja sertificētai numeroloģei Inetai Ventniecei-Krīgerei, lai viņa, analizējot ciparus, izstāsta savu versiju par šo ēku.

«Daudz celtniecībai labvēlīgu ciparu. Interesanti, ka dažādos aspektos atkārtojas skaitļi 3, 5, 9, kas atbilst veiksmei, stabilitātei, prātam, loģikai, zinātnei. Parādās norādes uz stabilitāti, pamatīgumu. Tāpēc šai ēkai nekas viegls, visādi tingeltangeļi nepiestāv,» stāstījumu sāk numeroloģe.

Šāda būve vairāk piestāvētu Krievijas «interjeram»

Bet nu pēc kārtas. Latvijas Zinātņu akadēmija kā organizācija dibināta 1946. gada 14. februārī. Tā dibināta zinātnei atbilstošā datumā un veiksmīgā periodā, jo kopējā skaitļu vibrācija ir 9, kas numeroloģijā atbilst gudrībai, prātam, zināšanām, arī ilgmūžībai.

Augstceltnes adrese – Akadēmijas laukums 1 – atbilst skaitļa 4 vibrācijām. Starp citu, šis skaitlis piemīt Krievijas kā valsts enerģijai. Numeroloģe pasmejas, ka sazvērestības teoriju piekritējiem tā varētu šķist zīmīga sakritība – skat, kāda enerģētiskā radniecība. Šāda būve vairāk piestāvētu Krievijas «interjeram», bet ir saskanīga arī ar Latvijas kā valsts enerģiju. Varbūt tāpēc pret «Staļina baroku» neviens nav agresīvi vērsies ar buldozeriem un ceļamkrāniem. Adresē ietvertā skaitļa 4 vibrācija nav piemērota komercijai, saka numeroloģe. Piemēram, lai zīlējot pelnītu. Šis skaitlis ir attiecināms uz ekonomiku, bet citā kontekstā – tādā adresē labi veiksies biedrībām, institūtiem, kas nodarbojas ar nopietnām, tehniskām lietām, nevis izklaidi. Viņa ievērojusi – ja adrese veido skaitli 4, tad mājai rodas dažādas tehniskas ķibeles, tā mēdz degt, grūti atrast līdzekļus remontam. Varbūt tāpēc augstceltnes Lielā zāle tik ilgi stāvēja dīkā pēc ugunsgrēka, pieļauj Ventniece-Krīgere. To neviens neremontēja, līdz producents Juris Millers uzņēmās telpu rekonstruēt un izveidot koncertzāli «Rīga». Tomēr numeroloģe vēlreiz uzsver – šeit piemērotāki būtu klasiskās mūzikas koncerti, nevis lēta izklaide. Tiesa gan, koncertzālē viss ir teicamā kārtībā, jo šeit notiek kvalitatīvi koncerti un tiek spēlētas teātra izrādes.

50 gadus šeit atradās Dainu skapis

Lēmums par Zinātņu akadēmijas ēkas projektēšanu tika pieņemts 1951. gada 17. februārī. Tulkojot skaitļu nozīmi – tas ir būvniecībai atbilstošs laiks. Savukārt 17. datums ir gluži kā sargeņģelis ezotēriķiem – šūpulī ielikts veiksmes aspekts.

Nodošanas-pieņemšanas akts parakstīts 1959. gada 31. decembrī. Ciparu summa ir 4, kas numeroloģijā «atbild» par gruntīgu un pārdomātu saimniekošanu. «Ēka ir stabila un izturīga kā padomjlaika slavenā stikla glāze «graņonka»,» smejas Ventniece-Krīgere.

Ēkā ir 21 stāvs. «Pat tie, kas par numeroloģiju neinteresējas, zina, kas ir acīte. Skaitlis 21. Veiksmes skaitlis. Diez vai, Zinātņu akadēmijas māju būvējot, par to kāds domāja, bet mēs tagad varam to tulkot šādi,» viņa ierosina.

Šajā ēkā vairāk nekā 50 gadu atradās Dainu skapis, ko 2014. gada 26. augustā aizveda uz Gaismas pili. Numeroloģe uzskata, ka Dainu skapi vajadzēja atstāt Zinātņu akadēmijas ēkā, kur ir labvēlīga aura zinātnei. Dainu skapis neesot nekāda grāmata, kuru katrs varot pārlapot. Viņa Dainu skapja pārcelšanos salīdzina ar vecu cilvēku, kuru kāds izrauj no iemīļotajiem apstākļiem un iestūķē modernā vidē.

Ezotēriķus un mistiķus pievelk kapu enerģija

Neatbildēts palicis jautājums, kāpēc zinātniekiem paredzēto māju iecienījuši magi un zintnieki. Lūk, atbilde. «Es domāju, tāpēc, ka zem ēkas pamatiem bija kapsēta un baznīca. Ja izpētītu tur strādājošo ezotēriķu dzimšanas datus (daļēji esmu to darījusi), tad izrādītos, ka tur strādā daudz mistiķu. Šie cilvēki pievelkas pie kapu enerģijas, jo izjūt pavisam citas enerģijas, staigājot pa kapsētu, nekā mēs, kuri aizbrauc apkopt tuvinieku kapiņus. Viņiem šīs telpas kalpo par sazemējuma punktu īpaši enerģētiskā vietā. Cik zinu, ezotēriķi nestrādā augšējos stāvos, bet gan tuvāk pamatiem – apakšā,» saka numeroloģe.