Rasisma skandāli pašlaik uzliesmo ik uz soļa. Iemesls var būt jebkas: aktrises Holijas Beilijas, kura atveido Nāriņu jaunajā studijas Disney filmā, tumšā āda vai Bakingemas pils darbinieka frāze par melnādaino viesi: “Es saprotu, ka jūs esat dzimis Lielbritānijā, bet no kurienes jūs nākat?”
Modes industrijā šādi skandāli notiek nepārtraukti. Pavisam nesen Ķīnas sociālie tīkli par rasismu apsūdzēja zīmola Dior reklāmu, kur aziāte pavelk uz augšu acs kaktiņu. It kā Dior smejas par aziātiem. Lai gan šī fotogrāfija tapusi, lai reklamētu jaunu grima kolekciju ar devīzi “Parādi savu kaķa niknumu”. Dīvaini, ka uz šo bildi nav apvainojušies dzīvnieku aizstāvji…
Pirms diviem gadiem Dior jau bija līdzīgs incidents, kas saistīts ar Ķīnu. Toreiz daudziem nepatika kāda no fotogrāfijām, kas Dior izstādes ietvaros tika izrādīta Šanhajā. “Vai tie ir zombiji no Cinu dinastijas laikiem? Vai tiešām ķīnietes tik šausmīgi izskatās luksusa zīmolu acīs?” sociālajos tīklos publika bija sašutusi. Franču zīmolu apsūdzēja “estētiskā un kultūras augstprātībā” un vēlmē “kropļot ķīniešu kultūru”.
2018. gadā ķīniešiem nepatika Dolce & Gabbana video, kas bija veltīta lielajai zīmola prezentācijai Šanhajā. Šajā reklāmā Āzijas meitene ēd ar ķīniešu nūjiņām itāļu ēdienu - spageti, kanneloni, picu. Tas izskatās diezgan amizanti un absolūti nevainīgi, tomēr reklāmu apsūdzēja nekorektumā un rasismā. Iespējams, ka šo skandālu visai ātri aizmirstu, taču sociālajos tīklos uzpeldēja Stefano Gabbanas personīgā sarakste, kur viņš Ķīnu dēvē par “netīru smirdīgu valsti”. Pēc tam prezentācija Šanhajā tika atcelta, no itāļu zīmola novērsās visi Ķīnas tirdzniecības tīkli, bet daži D&G veikali pat tika pakļauti grautiņiem. Nelīdzēja pat tas, ka Dolče un Gabbana publiski atvainojās Ķīnas sociālajā tīklā Weibo.
Šādi skandāli nav XXI gadsimta izgudrojums. Jau 1994. gadā Karlam Lāgerfeldam nācās atvainoties musulmaņiem par kleitu ar arābu rakstiem. Dizainers domāja, ka tās ir rindas no mīlas dzejas, bet izrādījās, ka tie ir citāti no Korāna. Uz pikanta tērpa tie izskatījās divdomīgi.
Sikhi (tautība Indijā) kritizējuši firmu Gucci par 800 dolāru vērtu turbānu, kas izlikts pārdošanai Nordstrom tiešsaistes veikalā. Viņi to nodēvējuši par “kultūras apropriāciju” un “atentātu uz svētnīcu” (sikhiem turbāns ir lieta ar sakrālu nozīmi).
Japāņiem nepatika Kimas Kardašjanas apakšveļas zīmola nosaukums Kimono (tā sākotnēji saucās zīmols SKIM). Lai gan šis nosaukums nepārprotami norādīja uz Kimas vārdu, tūkstoši sociālo tīklu lietotāji apsūdzēja viņu necieņā pret japāņu kultūru.
Skaļš skandāls bija saistīts ar Zviedrijas kompāniju H&M. Dizaineri bija izveidojuši bērnu džemperi ar uzrakstu “krutākais mērkaķis džungļos” un par modeli izvēlējās tumšādainu zēnu. Tas noveda pie protestiem Dienvidāfrikas Republikā, grautiņiem un vairāku veikalu slēgšanas. Džemperi nekavējoties iznīcināja.
Firmai Gucci arī nācās atteikties no džempera, jo uz tā bija zīmējums, kas atgādināja blackface - grima paveidu, ko XIX gadsimtā izmantoja baltie komiķi ar mērķi izsmiet melnādainos.
Savukārt spāņu modes namam Loewe nācās atvainoties par tērpu, kas atgādina koncentrācijas nometņu gūstekņu formu.
Taču visnopietnākās sekas bija Kanje Vesta jokam, kurš Parīzes modes nedēļā parādīja T-kreklus ar uzrakstu “White Lives Matter” un paziņoja, ka “Black Lives Matter” kustība bijusi profanācija. Pēc tam reperis vēl pajokoja par ebrejiem - tikpat neveiksmīgi kā Larss fon Trīrs savulaik Kannu festivālā pajokoja par Hitleru. Pēc tam Kanje karjera strauji gāja uz leju. Jokot ar tādām lietām mūsdienās nevar.
Tomēr Larsam fon Trīram piedeva. Bet viņš ir ģēnijs.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv