2.lapa
Māra Putniņa kolekcija
Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv skatāma jauna piemiņas kolekcija - 15 leļļu animācijas īsfilmas, kuru radīšanā piedalījies filmu studijas „Animācijas Brigāde” vadītājs, leļļu animācijas mākslinieks, producents, scenāriju un mūzikas autors Māris Putniņš (20.07.1950.-24.01.2024.).
Latvijas kinovēsturē laikam gan nav neviena cita cilvēka, kurš kinomākslā būtu darbojies tik daudzās un dažādās profesijās.
Māris Putniņš (attēlā) kinovidē parādījās kā jauns un spurains aktieris Rīgas kinostudijas 70. gadu spēlfilmās, šajā jomā 21. gadsimtā turpinājis darbu arī kā scenāriju autors un režisors, bet jau 80. gadu vidū atradis savu stabilo vietu - Latvijas leļļu animāciju, un radošā mūža laikā piedalījies vairāk nekā 80 filmu veidošanā, bijis vairāk nekā 50 filmu producents.
Portāla filmas.lv izlasē ievietotie darbi pārstāv dažādas desmitgades, demonstrējot ieskatu populārākajos studijas seriālos “Avārijas brigāde”, “Munks un Lemijs” (attēlā), “Zvēri”, pievienotas arī atsevišķas neatkarīgas filmas - piemēram, asprātīgā īsfilma “Latvietis” (2007), kur Māra Putniņa scenārijs deviņu minūšu laikā atraktīvi izstāsta visu Latvijas vēsturi daudzu gadsimtu garumā, un pusstundu garā filma “Meistara slepenā dzīve” (2016), veltījums leļļu animācijas ciltstēvam Arnoldam Burovam (1915-2006). Kolekcijai atlasītajās filmās Māris Putniņš darbojies kā producents, vairumā gadījumu arī scenārija autors, reizēm kā mākslinieks un muzikālā noformējuma autors.
Kā jau noprotams, arī animācijā Māris Putniņš aptvēra gandrīz visu profesiju spektru - ienācis kā jauns mākslinieks ar neparasti nosacītu un spilgti atšķiramu rokrakstu (un pārsteidzis Arnoldu Burovu, uzzīmējot lellēm milzīgus degunus), viņš jau drīz sāka rakstīt asprātīgus scenārijus kolēģu filmām un lika lietā savus muzikālos talantus, bet tad nonāca un 30 gadus darbojās Latvijas leļļu kino „atslēgas pozīcijā” - producējis gandrīz visas leļļu animācijas filmas neatkarīgajā Latvijā (kopā vairāk nekā 50 īsfilmu un vairākas pilnmetrāžas filmas) un vadīja studiju “Animācijas Brigāde”, kas ir īpaša pat Eiropas mērogā, jo arī šajā vispārējās datorizācijas laikmetā jau ilgus gadus neatlaidīgi kopj augstu vērtējamo „roku darba” tradīciju, veidojot un kustinot „dzīvas lelles”.
Kopā ar režisoru Jāni Cimmermani producents un mākslinieks Māris Putniņš izveidojis Latvijas kinovēsturē unikālu fenomenu - vairāku paaudžu skatītāju iemīļoto īsfilmu ciklu “Avārijas brigāde”.
Tajā trīs galvenie varoņi ar Māra Putniņa zīmētajiem deguniem jau vairāk nekā 30 gadus amizanti un enerģiski, kaut brīžiem neveikli, taču vienmēr ar laimīgām beigām, dara labu visiem līdzcilvēkiem. Kaut vai tikai šī fenomena dēļ Māra Putniņa ieguldījums Latvijas kinomākslā ir nepārvērtējams, tomēr paralēli “Avārijas brigādes” piedzīvojumiem Putniņš ilgus gadus producējis arī vairāku kolēģu režisoru regulāro kinodarbību (Jāņa Cimmermaņa, Daces Rīdūzes, Māra Brinkmaņa un citu režisoru filmas), tādējādi izveidojot studiju “Animācijas Brigāde” par Latvijas klasiskās leļļu animācijas simbolu.
Māris Putniņš producējis visus īsfilmu ciklus un seriālus, ar kuriem 90. gados kļuva slavena leļļu filmu studija, - “Avārijas brigāde” (30 īsfilmas kopš 1991), “Munks un Lemijs” (10 īsfilmas kopš 1993), “Zvēri” (6 īsfilmas kopš 1996); bijis producents arī trim pilnmetrāžas animācijas filmām, un jaunākā no tām - “Lielais Indriķis” (2023) - saņēmusi nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nomināciju kā labākā animācijas filma, bet Māris Putniņš nominēts kā labākais mākslinieks.
Pieminot Māri Putniņu, “Lielais Kristaps” izziņojis animācijas seansu viņa piemiņai - sestdien, 3. februārī, plkst.10.30 kinoteātra “Splendid Palace” mazajā zālē bezmaksas seansā tiks izrādīta pēdējā Putniņa producētā filma “Lielais Indriķis” (2023).
Filma balstīta paša Māra Putniņa grāmatu sērijā “Mežonīgie pīrāgi”. Pēc ilgāka laika atgriezies dzimtenē, Baltaines speķa pīrāgs Lielais Indriķis atklāj, ka to ir pārņēmuši Austrumu pīrāgi cara Aivena Briesmīgā vadībā, un nekas cits neatliek, kā sākt cīņu par dzimtās zemes atbrīvošanu.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv