“Mīlestībai ir jābūt viscaur! Jā, to dažkārt ir grūti “saturēt”, jo ir daudz bažīgu izpausmju, pašrefleksijas, trauksmainības un šaubu. Bet uz to ir jātiecas, jo tur, kur ir mīlestība, ir mazāk vietas bailēm, egoismam un nenoteiktām pārdomām,” saka Daugavpils teātra aktrise un dziedātāja Kristīna Zaharova.
Piektdien, 14. aprīlī, viņai pirmizrāde - Agritas loma psiholoģiskajā drāmā „Meli bez noteikumiem”, kurā caur mīlas trīsstūri tiks pētīta melu daba un to loma dzīvē.
Nevienam nepietiek drosmes
Kad Agrita atklāj, ka viņas vīrs Rojs ir bijis viņai neuzticīgs, viņa nolemj mierinājumu meklēt viņa labākā drauga apskāvienos. Lai nepaliktu zaudētājos, šī mīlas trīsstūra dalībnieki izmanto visus iespējamos līdzekļus: apzinātas un neapzinātas manipulācijas, maldināšanu, puspatiesības, noklusēšanu, atklātus un nelietīgus melus. Tikai ieskatīties patiesībai acīs un būt atklātam pašam pret sevi pagaidām nepietiek drosmes nevienam. Viņi ir gatavi dzīvot ilūzijā, ka šī bīstamā spēle var turpināties mūžīgi.
Meli - neizbēgamība, īslaicīgs glābiņš vai laimīgas dzīves priekšnoteikums? Vai dzīve bez meliem vispār ir iespējama un kāda ir melu loma ikdienā? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem centīsies atbildēt izrādes „Meli bez noteikumiem” varoņi. Caur stāstu par mīlas trīsstūri izrādes veidotāji pētīs melu dabu un psiholoģiskas manipulācijas, kuras tiek veiktas diendienā - ne tikai savstarpējās attiecībās, bet arī sabiedriskos un politiskos procesos.
Manipulācija ar cilvēku apziņu
„Tāpat kā dabā nepastāv absolūti melna un balta krāsa, tā arī dzīvē nepastāv absolūta patiesība vai meli. Tādēļ ļoti bieži šķietami acīmredzamas patiesības aizsegā slēpjas arī nelieli, taču meli,” uzskata jauniestudējuma režisors Oļegs Šapošņikovs. Viņaprāt, šādas situācijas bieži tiek izmantotas ne tikai privātajā dzīvē, bet arī sabiedriskajā, lai manipulētu ar cilvēku apziņu.
“Šī luga kā zem palielināmā stikla pēta manipulācijas mehānismus, kurus viens cilvēks izmanto attiecībā pret otru, un skatītāji varēs ieraudzīt šo sarežģīto procesu visās tā sīkākajās detaļās, lai, iespējams, nākotnē varētu šos mehānismus atpazīt un kritiskāk izvērtēt saņemto informāciju - vai tā būtu iegūta savstarpējā saziņā, vai plašsaziņas telpā,” stāsta izrādes režisors Oļegs Šapošņikovs.
Izrādes pamatā ir Hermaņa Paukša luga „Striptīzs”, ko tulkojis Aleksandrs Komarovs. Kopā ar Daugavpils teātra aktieriem Kristīnu Zaharovu un Aleksandru Komarovu izrādē piedalās arī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas aktierkursa audzēknis Eduards Beļnikovs, kurš šogad šo kursu absolvēs.
Izrādes scenogrāfe ir Inga Bermaka, kostīmu mākslinieks - Gatis Timofejevs, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs. Izrāde būs krievu valodā, ar titriem latviešu valodā. Izrāde nav ieteicama skatītājiem, kas jaunāki par 16 gadiem.
Pirmizrāde - 14. aprīlī plkst.18.30, nākamās izrādes: 15. aprīlī plkst.18.00, 20. maijā plkst.19.00.
“Neatkarīgā” uz sarunu pirms pirmizrādes aicinājusi dziedātāju un Daugavpils teātra aktrisi Kristīnu Zaharovu.
Par ko stāsta “Meli bez noteikumiem” un kāda tajā ir tava loma?
“Meli bez noteikumiem” ir stāsts par to, kā cilvēki gan apzināti, gan neapzināti tiek ierauti melos un manipulācijās. Tas ir kā virpulis, no kura izkļūt ir ļoti sarežģīti.
Arī mana varone Agrita tajā diemžēl tiek ierauta. Viņa uzzina par vīra krāpšanu un atrod mierinājumu ģimenes drauga - vīra labākā drauga - apskāvienos. Visa pamatā ir sāpes. Un tieši sāpes un vēlme atriebties instinktīvi “izrīko” cilvēku un vedina uz neapdomīgiem soļiem.
Kādi bija lielākie izaicinājumi, veidojot Agritas lomu? Vai bija jāizcīna kādas cīņas sevī?
Jauniestudējuma process bija ļoti aizrautīgs, pamācošs un produktīvs - gan no aktiermeistarības viedokļa, gan arī no psiholoģiskā aspekta, jo mēs ļoti iedziļinājāmies dažādos psiholoģiskas dabas jautājumos, kas tiek atspoguļoti lugā. Agrita ir garā ļoti spēcīga sieviete, viņa ir gudra, ar asu prātu, intelektuāli filigrāna un emocionāla. Viņas daudzšķautņainība un emociju spektrs lugas garumā man ir īsts izaicinājums!
Ar ko tev interesanta ir jaunā izrāde?
Man šķiet, šī tēma ir ļoti aktuāla visos laikos. Jo īpaši šodien, kad patiesu informāciju dažkārt ir grūti atšķirt no “feika” un puspatiesības. Ir brīži, kad analīze, dedukcijas metode un loģika nobāl, un priekšplānā iznāk intuīcija, sirdsbalss, iekšējā balss. Laikam jau viss notiekošais mums māca attīstīt šīs iemaņas. Bet, manuprāt, lai kas arī notiktu, vissvarīgākais ir nezaudēt cilvēcību un labestību pret līdzcilvēkiem.
Pirms četriem gadiem intervijā “Neatkarīgajai” teici, ka dziedātājas karjerai ir pielikta daudzpunkte - ka esi atvērta arī šādiem projektiem, bet tava prioritāte ir teātris, jo gribi realizēt savu radošo potenciālu tieši uz teātra skatuves. Vai Daugavpils teātris sniedz šādu iespēju?
Teātris joprojām ir mana prioritāte un es šeit jūtos radoši realizēta. Protams, gribētos lai būtu vēl vairāk muzikālu iestudējumu, mūziklu. Šie žanri man ir ļoti tuvi un radnieciski. Kopš mūsu pēdējās sarunas Daugavpils teātrī ir tapušas trīs izrādes, kas caurvītas ar mūziku un dziesmām. Tā ir pasaka pieaugušajiem “Pa Laimes lāča pēdām” (M. Zīle/A. Upīts) ar komponista Valta Pūces mūziku, kabarē uzvedums “Cabaret Dinabourg” (libreta autors Aleksandrs Komarovs) un bilingvāla muzikāla izrāde “Paradīze” (pēc mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem) ar Raimonda Paula mūziku. Nesen atsākām spēlēt arī Šarlotes Brontē mūziklu “Džeina Eira”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2018. gadā, un ar ko arī sākās mana sadarbība ar Daugavpils teātri vēl kā ārštata māksliniecei. Teātris šobrīd tiešām aizņem daudz manu domu, enerģijas un es jūtu, ka šis posms ir īpašs - gan mūsu teātrim, gan arī man kā daļai no šīs komandas.
Atceros, toreiz intervijā teici, ka gribētu nospēlēt Annu Kareņinu, Žannu d’Arku... Joprojām sapņo par šīm lomām vai ir jaunas sapņu lomas?
Hm… Jā, es joprojām vēlos kādreiz iejusties Žannas d’Arkas tēlā. Mani ļoti uzrunā arī Viljama Šekspīra Lēdija Anna traģēdijā “Ričards III”. Patiesībā, esmu sapratusi, ka man nav tik būtisks kāds konkrēts personāžs, lai tas būtu atpazīstams un kaut kādā ziņā “popsīgs”. Man svarīgāks ir personāža raksturs, gars, psiholoģiskā daba -, jo viss, ko mēs darām uz teātra skatuves, ir par cilvēka dabu, tā psiholoģisko aspektu, iekšējām cīņām, mijiedarbību. Par dzīvi tēlainā veidā.
Tu sevi vari dēvēt par dziedošo aktrisi, jo skola, ko esi izgājusi Maskavā, sevī ietver gan dramatisko teātri, gan estrādes mākslu. Cik daudz tev šodien sanāk dziedāt?
Jā, īstenībā sanāk dziedāt pietiekami daudz, un tas mani priecē, jo caur dziesmu varu daudz ko pateikt. Mūzikas un vārdu kopumam ir milzīgs spēks. Tas ir emocionāli spēcīgs pārdzīvojums - gan izpildītājam, gan skatītājam. Kā teica mans Meistars Teātra skolā (Kristīna aktrises profesiju ir apguvusi, četrus gadus studējot Krievijas Teātra Mākslas universitātes (GITIS) Estrādes fakultātē Maskavā Valērija Garkaļina kursā): “Mūziklā dziesma sāk skanēt tad, kad vārdu pietrūkst un dziesma seko kā dvēseles kliedziens, tā ir augstākā pakāpe”.
Kā esi iedzīvojusies Daugavpilī? Vai šodien tur ir tavas mājas?
Jā, Daugavpils ir manas mājas kopš 2019. gada rudens. Esmu te iejutusies un man šī pilsēta ļoti patīk! Viss ir rokas stiepiena attālumā, salīdzinot ar Maskavu vai pat Rīgu, kur ceļā vien jāpavada dažas stundas dienā. Man patīk, ka arī visas “sievišķīgās lietas” te ir sakārtotas - pa šo laiku esmu sev atradusi gan foršus meistarus skaistumkopšanas un sporta jomā, gan ārstus, kuri mīl to, ko dara, daudz iegulda savā attīstībā un arvien pilnveidojas.
Ir klāt Lieldienas. Kādas tradīcijas šajos svētkos ir tavā ģimenē?
Lieldienas man no bērnības asociējas ar svētku mielastu, ar radu ciemošanos laukos, ar olu krāsošanu sīpolu mizās un olu kaujām. Un, protams, arī ar šūpošanos. Atceros arī, kā Pūpolsvētdienā vecmamma no paša rīta sagaidīja ar svaigiem pūpolzariem un, kā jau pienākas, ar tiem nopēra. Šogad man Lieldienas būs darba ražīgas. Varbūt, sekojot tradīcijām, uznāks luste arī nokrāsot olas. Tas vienmēr ir ļoti radošs process - tās vienmēr sanāk skaistas un tik dažādas.
Teātra sezona tuvojas finišam. Ir kādi plāni vasarai?
Jā, teātra sezona iet uz beigām, bet vēl priekšā darba ražīgs un aktīvs maijs. 27. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī rādīsim “Cabaret Dinabourg”. Man tie būs divkārši svētki - uz skatuves “svinēšu” savu dzimšanas dienu! Vasarai nekādu plānu pagaidām nav, bet gribētu kaut kur aizceļot, izbraukt arī ārpus Latvijas.
Ar kādām domām, sajūtām sagaidi šo pavasari?
Vispār man pēdējā laikā ļoti tuva ir doma par to, ka svarīgākais mūsu dzīvē ir mīlestība. Pret visu. Mīlestība pret sevi, pret līdzcilvēkiem, pret to, ko darām. Mīlestībai ir jābūt viscaur! Jā, to dažkārt ir grūti “saturēt” un apzināties, jo ir daudz bažīgu izpausmju, pašrefleksijas, trauksmainības, šaubu… Bet uz to ir jātiecas, jo tur, kur ir mīlestība, ir mazāk vietas bailēm, egoismam un nenoteiktām pārdomām. Ar mīlestību ir vairāk gaišuma sirdī, ir skaidrākas darbības un tieksme padarīt savu iekšējo pasauli un pasauli ap sevi gaišāku, labestīgāku un saturīgāku!
Kristīna ZAHAROVA
- Dziedātāja un aktrise
- Dzimusi 1989. gada 27. maijā Vitebskā Baltkrievijā
- Izglītība: Alūksnes mūzikas skolas klavieru nodaļa (2003) un kora diriģēšanas nodaļa (2006), Krievijas Teātra Mākslas universitātes (GITIS) Estrādes fakultāte Maskavā (Valērija Garkaļina kurss, 2014)
- 2004. gadā startējusi bērnu Eirovīzijas nacionālajā finālā; piedalījusies vairākos mūzikas festivālos gan Latvijā, gan ārzemēs; 2009. gadā piedalījusies Īrijas nacionālajā Eirovīzijas atlasē, kur ieguvusi 2. vietu (ar Laura Reinika dziesmu I Wish I Could Pretend); konkursa “Latvijas talants 2007” uzvarētāja
- Divus gadus strādājusi teātrī Maskavā - Mihaila Švidkoja (bijušais Krievijas kultūras ministrs) Mūziklu teātrī un režisores Terēzas Durovas teātrī “Teatrium”; ieguvusi pieredzi, arī uzstājoties restorānos un karaoke klubos Maskavā
- Kino pieredze: spēlējusi epizodiskas lomas režisora O. Asaduļina filmās Зеленая карета un Корабль; epizodisku lomu seriālā Особый случай un Tatjanas lomu režisora A. Borovikova īsmetrāžas filmā Амнезия
- Piedalījusies Producentu grupas 7 projektos: dziesminieka Eduarda Rozenštrauha simtgades koncertos “Bij’ vasara toreiz tik zaiga” (2018) un režisora Valda Lūriņa un horeogrāfa Alberta Kivlenieka veidotajā muzikālā deju izrādē “Māsa Kerija” (titulloma, 2019)
- Daugavpils teātrī spēlē izrādēs “Džeina Eira” (rež. O. Šapošņikovs, 2018), “Cilvēks no Podoļskas” (rež. G. Surkovs, 2019), “Paradīze” (rež. O. Šapošņikovs, 2022), “Cabaret Dinabourg” (rež. O. Šapošņikovs, 2022) un “Meli bez noteikumiem” (rež. O. Šapošņikovs, 2023)
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv