Uzzini, kādu diagnožu ārstēšanai nākamgad piešķirs papildus naudu
Veselības ministrija nākamgad valsts kompensējamo medikamentu sarakstā paredzējusi iekļaut jaunus medikamentus ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. Taču pagaidām vēl risinās sarunas ar zāļu ražotājiem, un no vienošanās par inovatīvo medikamentu cenu būs atkarīgs, vai kompensējamo zāļu sarakstu varēs papildināt vēl ar kādu medikamentu.
Veselības nozarei un konkrēti valsts kompensējamiem medikamentiem gan šogad piešķirts, gan nākamgad ir plānots papildu finansējums. No 2018. gadā papildus piešķirtajiem 194 miljoniem eiro astoņi procenti tiks novirzīti tieši kompensējamām zālēm. Naudas izteiksmē tas būs vairāk nekā 14 miljoni eiro. Anda Čakša, vēl ministres amatā būdama, pastāstīja, ka papildu finansējums piešķirts C hepatīta, vēža, Krona slimības un HIV/AIDS ārstēšanai. C hepatīta ārstēšanai papildus tiks izlietoti gandrīz seši miljoni eiro, un šī nauda nepieciešama hepatīta ārstēšanas ar jaunajiem medikamentiem paplašināšanai. Krona slimības, psoriāzes un čūlainā kolīta ārstēšanā valsts kompensācijas apmērs tiks palielināts no 75 procentiem līdz 100 procentiem un šim mērķim piešķirti 1,2 miljoni eiro, savukārt onkoloģijai papildus tiks atvēlēti pieci miljoni eiro.
Ekrānšāviņš no avīzes
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško stāstīja, ka 2017. gadā vēža ārstēšanā kompensējamiem medikamentiem papildus bija piešķirti vairāk nekā četri miljoni eiro, taču lielālākā daļa finansējuma «aizgāja pacientu skaita pieaugumam», proti, lai nodrošinātu jau esošos vēža pacientus ar kompensējamām zālēm.
Onkoloģisko pacientu skaits ar katru gadu palielinās, un tas nozīmē: kompensējamām zālēm, pat neiekļaujot sarakstā nevienu jaunu medikamentu, ir nepieciešams lielāks finansējums. Taču D. Mūrmane-Umbraško saka: 2018. gadā tomēr izdosies par papildus pieejamiem miljoniem eiro papildināt kompensējamo zāļu sarakstu un iekļaut vairākus inovatīvus vēža medikamentus. Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests ir izvērtējis gaidīšanas sarakstu, kurā, kā var saprast no speciālistu stāstītā, savu rindu gaida jauni medikamenti, lai tos atzītu par valsts kompensējamiem, un no šī saraksta ir izvēlēti medikamenti trīs vēža lokalizāciju ārstēšanai: kolorektālā (zarnu) vēža, olnīcu vēža un prostatas vēža. «Pašlaik sarunas ir aktīvā fāzē, lai vienotos, par kādu cenu zāļu ražotājs šīs zāles ir gatavs pārdot,» atzina D. Mūrmane-Umbraško. Ja šīs sarunas būs pozitīvas (lasi - valstij labvēlīgas), tas ļaušot vērtēt arī citu inovatīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Tikai pēc sarunām ar zāļu ražotāju varēs sīkāk pastāstīt, cik pacientu būs pieejamas zāles un vai būs kādi nosacījumi.
Tieši inovatīvo zāļu iekļaušana jeb precīzāk neiekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir viskarstāk diskutētais jautājums zāļu nodrošināšanā pacientiem, jo inovatīvo mērķterapijas medikamentu ziņā onkoloģijas jomā Latvija no citām Eiropas valstīm, tostarp kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, atpaliek par vismaz desmit gadiem. To atzīst ne tikai onkoloģisko slimību pacienti, bet arī ārsti. Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse jau vērsusies Eiropas Komisijā ar vēstuli, kurā paudusi bažas par onkoloģisko slimību ārstēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, jo jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu onkoloģisko zāļu kompensācijai saskaņā ar valdības apstiprināto onkoloģijas plānu papildus paredzēti 14,5 miljoni eiro. Taču, kā norāda amatpersonas, tas ir plāns ar vēlamo finansējumu, kāds būtu nepieciešams un kas ir darīts zināms valdībai. Realitātē šāds finansējums onkoloģiskajiem medikamentiem nav piešķirts. Latvijas Onkoloģijas asociācijas vadītājs Jānis Eglītis norādījis: lai hematoloģisko, krūts un nieru vēža, kā arī plaušu vēža slimnieku ārstēšana būtu efektīvāka, valstij vajadzētu iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā arī inovatīvos ārstniecības līdzekļus. Pašlaik ir apzināti ap 40 medikamenti, par kuriem ir veikti pētījumi un visas pārbaudes, lai zāles izmantotu ārstniecībā, tomēr joprojām par šīm zālēm jāmaksā pašiem pacientiem.