Kā pelnīt miljonus par mūzikas autortiesībām. Neizmantotās Latvijas eksporta iespējas.
Šodien Zviedrijā tiek publicēti jaunākie dati par tā saucamo ”zviedru mūzikas brīnumu” kā te sauc pēdējo gadu popmūzikas eksporta panākumus. Šie skaitļi rāda 2011. gada ienākumus Zviedrijai no popmūzikas autortiesību eksporta.
Pagājušajā gadā zviedru mūziķi autortiesībās nopelnīja apmēram pusmiljardu Zviedrijas kronu (ap 40 miljoni latu), kas iekasēti par mūzikas atskaņošanu ārzemēs radiostacijās, klubos, reklāmās, TV un citur, t.i., no publiskā izpildījuma. Šajā summā, protams, ir arī no Latvijas iekasētā nauda.
Tas esot par 9% vairāk nekā 2010. gadā.
Vismanāmākais eksporta pieaugums esot online tirdzniecībā ar dziesmām. Galvenokārt pa Spotify un Itunes kanāliem, kas ienesuši 17 miljonu kronu (apmēram 1,3 mil.j latu), kas ievērojami pārsniedz rezultātu pirms gada, kad mūzika tika pārdota par 11 miljoniem kronu.
Lai gan pārdošana internetā sastāda tikai niecīgus 3 procentus no kopējiem zviedru eksporta ienākumiem mūzikas biznesā, eksperti secina, ka pagājušā gada tendence liecinot par nelegālās mūzikas lejuplādes samazināšanos internetā.
Dažas lielākās zviedru popmūzikas zelta govis ir Swedish House Mafia, Robyn, Ann-Sofie von Otter, Roxette un Avicii.
Taču liela daļa zviedru popmūziķu naudas nenonāk Zviedrijā, jo daudzi autori ir slēguši līgumus ar ārzemju autortiesību organizācijām.
Kur ir Latvijas Roxette, Swedish House Mafia un Robyn, kas varētu papildināt mūsu nacionālo ienākumu jomā, kur nevajag nekādas milzīgas investīcijas kā tikai talantu un gribu un neatlaidību? Vai latvieši vairs nav dziedātāju tauta?
Pārpublicēts no www.sandraveinberga.lv
