Jūrmalas dome ir šokēta par valsts bezatbildību Ķemeru jautājumā

Vakardienas negaidītais paziņojums par Ķemeru sanatorijas kompleksa nodošanu izsolei ir valsts bezatbildības un vienaldzības sekas. Vēl pagājušajā nedēļā valstij bija unikāla iespēja izbeigt Ķemeru sanatorijas ieilgušo agoniju un glābt vērtīgāko Latvijas kurortoloģijas pērli, kā arī aizsākt tās atdzimšanu.

Jūrmalas pilsētas dome ir izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju. Pirmkārt, ar pārliecinošu jūrmalnieku atbalstu visu domē pārstāvēto partiju deputāti 27. jūnija domes sēdē pieņēma principiālu lēmumu un nobalsoja par gatavību pārņemt īpašumu. Otrkārt, ekonomiskais priekšnoteikums. Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā. Arī Finanšu ministrija ir atzinusi, ka Jūrmalai ar tās finansiālo stabilitāti ir pilnīgi pamatotas tiesības ņemt aizdevumu. Treškārt, juridiskais priekšnoteikums. Domes lēmums par Ķemeru sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomeinebija.

Mēs uzskatām, ka šie izpildītie priekšnoteikumi ir pietiekami un pārliecinoši, lai Jūrmalas domei tiktu izsniegta atļauja ņemt aizdevumu. Vēl pagājušajā trešdienā mēs bijām pilnīgi droši, ka šī Ķemeru bēdīgi slavenā sāga ir beigusies, jo vienīgais, kas bija nepieciešams, – lai Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā padomedotu pozitīvu atzinumu.

Vēlreiz apliecinām, ka Jūrmalas dome ir gatava uzņemties atbildību par Ķemeru sanatoriju. Taču šobrīd tiek zaudēts laiks – tuvojas ziemas sezona, kas šim valsts nozīmes piemineklim nodarīs neatgriezeniskus bojājumus, pazeminot tā finansiālo un morālo vērtību.

Aicinām atbildīgās valsts institūcijas nekavējoties nākt klajā ar šīs kritiskās situācijas risinājumiem!

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais