Starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu un uz tā skatuves notiekošos teatralizētos priekšnesumus, kuriem ar muzikālo kvalitāti un sniegumu reizēm ir mazs sakars, visbiežāk mēdz kritizēt, aprunāt un pat nozākāt.
Uzmanības centrā parasti ir pārliecība, ka laureātu tituli sen jau ir nopirkti, dziesmu teksti ir neoriģināli, bet valstis pārsvarā balso par saviem kaimiņiem, nevis par hitu. Par strīdus objektu kļūst pat dziesmu teksti, atsevišķu konkursa dalībnieku uzvedība un ārējais tēls. Savukārt ir arī sabiedrības daļa, kas Eirāzijas valstu dziesmu sacensību uztver kā aizraujošu totalizatora izklaidi mūzikas ritmos. Lai nu kā, bet vienaldzīgo nav. Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināli Stokholmā uz «Globe Arena» skatuves notiks 10. maijā un 12. maijā, bet lielais fināls - 14. maijā. Latvijas pārstāvis Justs konkursa 2. pusfinālā uzstāsies ar pirmo kārtas numuru.
Atentāta draudi, revolūcija un politika
1973. gadā Izraēlas dziedātājas Ilanitas fani ne pa jokam satraucās par mākslinieces dzīvību. Konkursa priekšvakarā dziedātāja saņēma islāma radikālistu draudus, kuri neslēpa, ka gatavo uzbrukumu. Neraugoties uz to, dziedātāja kāpa uz skatuves, zem tērpa uzvelkot ložu necaurlaidīgu aizsargvesti. Par laimi, viss beidzās laimīgi, un uzbrukums nenotika.
1974. gada 24. aprīlī notikušajā Eirovīzijas koncertā Portugāles pārstāvja Paulu di Karvalju dziesma «E depois do adeus», kura tika raidīta tiešā translācijā radio ēterā, kļuva par starta signālu valstī, ar kuru sākās tā sauktā neļķu revolūcija. Tā bija kreisi noskaņotu armijas virsnieku īstenota revolūcija Portugālē, kas gāza kopš 1933. gada pastāvējušo konservatīvo režīmu. Revolucionārā nestabilitāte valstī turpinājās līdz 1975. gada beigām. Neļķu revolūcija bija pēdējā militārā sacelšanās Rietumeiropā, kā arī iezīmēja Vidusjūras valstu demokratizēšanos. Eirovīzijas priekšvakarā Portugālē tika izplatītas norādes, ka par sacelšanās sākumu naktī no 24. uz 25. aprīli radiostacijas signalizēs, atskaņojot divas dziesmas. Viena no tām bija Eirovīzijā izpildītā dziesma.
Politika ne vienu reizi vien ir spēlējusi svarīgu lomu konkursa gaitā. Piemēram, Armēnija 2012. gadā atteicās sūtīt savus māksliniekus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku saspīlēto politisko attiecību dēļ, bet Marokas pārstāvji ilgu laiku konkursā neparādījās konflikta dēļ ar Izraēlu. Ir arī pārstāvji, kuri nevēlas piedalīties šovā, vainojot uzpērkamo žūriju un tās aizspriedumus. Viena no neapmierinātākajām valstīm konkursā ir bijusi Čehija. Kopš 2009. gada šī valsts burtiski izvairījās no konkursa (trīs tās piedalīšanos gados dziesmu konkursā kopumā tai ir izdevies iegūt tikai 10 vērtējuma punktus), un tikai pērn Čehija sadūšojās atkal mēroties spēkiem ar citām valstīm.
2009. gadā gruzīnu grupa «Stephane & 3G» no piedalīšanās konkursā atteicās pēdējā mirklī, jo mūziķiem aizliedza izpildīt dziesmu «We Don't Wonna Put In», kas tulkojumā nozīmē «Nevēlamies spiedienu». Tas bija protests pret Krievijas Federācijas prezidenta Putina autoritāro režīmu. Eiropas tālrādes apvienība pieprasīja Gruzijai mainīt dziesmas tekstus un nomainīt dziesmu, bet Gruzija izvēlējās vispār atteikties no piedalīšanās konkursā. Pērn konkursam «nē» pateica Turcija, nespējot samierināties ar savām musulmaņu pretenzijām pret bārdainās sievietes Končitas Vurstas uzvaru konkursā.
Politiskās kaislības, neraugoties uz to, ka konkurss sevi dēvē par apolitisku, pēdējos gados uzvirmo ar zināmu regularitāti. Šogad, piemēram, Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji aizlieguši konkursa laikā gan dalībniekiem, gan skatītājiem izmantot dažādu strīdīgu teritoriju, arī Krimas, karogus. Pusfinālos un finālā Stokholmā atļauts izmantot konkursa dalībvalstu vai to valstu, kas agrāk ir piedalījušās konkursā, piemēram, Rumānijas, kas izslēgta no konkursa parādu dēļ, un visu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstu karogus. Eirovīzijas organizatori norāda, ka ar iecietību izturēsies pret varavīksnes krāsu karogiem, kurus izmanto seksuālo minoritāšu kopiena, un Eiropas Savienības karogiem, tomēr uzsvēra, ka organizatoriem ir tiesības tos konfiscēt, ja, viņu vērtējumā, tie tiks izmantoti apzinātu politisku viedokļu paušanai. Jo īpaši aizliegti strīdīgu teritoriju karogi - pašpasludinātās Doņeckas TR, Palestīnas valsts, Spānijas sastāvā esošās Basku zemes, kā arī Krievijas okupētās Krimas AR un Krimas tatāru nacionālais karogs. Organizatori uzsver, ka stingri aizliegts islāmistu grupējuma «Daesh» karogs.
Klaunu un huligānu trakums
2007. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā Helsinkos skandālu izraisīja pārstāvis no Ukrainas, TV raidījumu vadītājs, aktieris un humorists Andrijs Danilko, kurš uzstājās ar skatuves vārdu un tēlu Verka Serdjučka. Viņa izpildītajā dziesmā izskanēja vārdi «Russia, good bye». Pati vaininiece gan atrunājās, ka dziesmā skan frāze «Lasha Tumbai», kas tulkojumā no mongoļu valodas nozīmējot «putukrējums». Konkursā viņa ieguva godpilno 2. vietu. Verkas uzstāšanās bija tālredzīga, kad saasinājās Ukrainas un Krievijas attiecības, «māksliniece» gadu nevarēja uzstāties Krievijā.
Spānijas pārstāvim Danielam Digesam «paveicās» kļūt par kāda huligāna, kas bija tērpies kā Sarkangalvīte, uzmanības un kaisles objektu, tādējādi Eirovīzijas konkursa vēstures lappuses papildinot ar skandalozi komiskiem atgadījumiem. Leģendārais spāņu strīkeris Džimijs Džampa, kurš parasti, lai sasmīdinātu publiku un nokļūtu foto un TV objektīvu uzmanības lokā, ar savu parādīšanos cenšas pārtraukt dažādus masu pasākumus un sporta spēles, 2010. gadā bija izvēlējies Eirovīzijas finālu un izlauzies uz skatuves Spānijas mākslinieka uzstāšanās laikā. Džimijs kameru priekšā grozījās 15 sekundes, kamēr šoka pārņemtā apsardze sāka rīkoties. Digesam, kurš nezaudēja humora izjūtu un paškontroli, ļāva uzstāties vēl vienu reizi.
Transpersonas un autsaideri
Dziesmu konkursā sev uzmanību pievērš dažādi autsaideri un neordināras personas. 2008. gadā Eirovīzijas konkursā uzvaras laurus plūca transpersona, mākslinieks (ce) «Dana International» no Izraēlas. Kaut arī neviens neparedzēja par daiļo sievieti pārtapušā vīrieša uzvaru, tieši Dana ir kļuvusi par vienu no leģendārākajiem Eirovīzijas simboliem un dzimumu līdztiesības vēstnesēm ne tikai konkursa ietvaros, bet arī ārpus tā. «Uzvara Birmingemā bija milzu sasniegums ne tikai man un manai valstij, bet arī visai geju un transseksuāļu kopienai Eiropā, par kuras ikonu es kļuvu.»
Savukārt 2014. gadā visas Eiropas uzmanības centrā nokļuva transvestīts Tomass Neivirts, kas uz skatuves kāpa sievietes ar bārdu - Končitas Vurstas - tēlā. Par labu Končitai runā fakts, ka Eirovīzijā nopelnītā uzmanība tikai uzņem apgriezienus, «māksliniecei» no Austrijas izdodas saglabāt savu popularitāti arī divus gadus pēc konkursa. Dziedātājai ir izveidojies plašs fanu un atbalstītāju pulciņš, kas sajūsminās par sava elka sasniegumiem un drosmi atkailināties uz slavenu žurnālu vākiem, kaut gan reti kurš atceras, ko uz skatuves dziedāja par «bārdaino desiņu» dēvētā zvaigzne. Atgādināsim, ka Vursta pirms diviem gadiem Eirovīzijā uzvarēja ar dziesmu «Rise Like a Phoenix».
Eirovīzijas andergraunds
2006. gadā Eirovīzijas skatītāju gaumi satricināja Somijas hārdrokeru grupas «Lordi» uzvara, kuri uzstājās ar smagā metāla hitu monstrozu personu kostīmos, kas atgādināja orkus no filmas «Gredzenu pavēlnieks».
2015. gadā Somija atkal uz konkursu nosūtīja rokerus. Šoreiz viņu firmas zīme bija nevis šokējošie kostīmi, bet gan mākslinieku personības: visi pankroka grupas «Pertti Kurikan Nimipaivat» dalībnieki bija ar Dauna sindromu.
Geju kultūra un meiteņu skūpsts
Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursā homoseksuāļi atklāti parādījās 1984. gadā, kad tika nodibināts Eirovīzijas fanu klubu tīkls, kur lielākā daļa biedru ir geji un lesbietes. Kad šo fanu tīklu atzina arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība, ap konkursu sāka veidoties savdabīga homoseksuāļu kultūra. Mūsdienās koncerti un citas aktivitātes geju klubos līdztekus oficiāli organizētajiem pasākumiem ir neatņemama Eirovīzijas sastāvdaļa, kad nakts ballītēs geji un lesbietes ierodas, tērpušies kā uz karnevālu. 2007. gadā konkursā uzvarēja dziesma ar nepārprotamu homoseksuāļu estētiku, kuru izpildīja Marija Šerifoviča no Serbijas. Ar katru gadu uz skatuves parādās arvien perversāki personāži un izdarības kļūst aizvien izaicinošākas un sabiedrību provocējošākas.
Tā 2013. gadā Somijas pārstāve Krista Zigfrīda konkursā savu uzstāšanos noslēdza, kaislīgi noskūpstot savu bekvokālisti. Meiteņu skūpsts un dziesma ar nosaukumu «Marry Me» bija daļa no homoseksuāļu rīkotas akcijas par homoseksuālu laulību legalizāciju Somijā. Krista savu pozīciju konkursā aizstāvēja šādi: «Iespējams, ir konservatīvāk noskaņotas valstis, kuras mums nepiešķirs nevienu punktu. Taču tas ir mūsu šovs, un mums tas viss patīk. Ir 2013. gads, un es varu skūpstīt, ko vēlos.»
Provocēs ar savu kailo ķermeni
Mūsdienu TV un Eirovīzijas dziesmu konkursa skatītāju ar ko jaunu un šokējošu pārsteigt kļūst arvien grūtāk. Šogad to mēģinās izdarīt kārtējais censonis - 21 gadu vecais rudmatis Aleksandrs Ivanovs ar skatuves vārdu «Ivan» no Baltkrievijas. Viņš jau paziņojis, ka plāno šī gada Eirovīzijas konkursā šokēt pasauli un uzstāties pilnīgi kails un kopā ar dzīviem vilkiem. Savu provokatīvo numuru kopā ar vilkiem līdzīgajiem suņiem mākslinieks jau ir izmēģinājis, bet Eiropai to demonstrēt puisim neizdosies, jo konkursa organizatori māksliniekam atgādināja, ka Еirovīzijas konkursa reglaments aizliedz uz skatuves izmantot dzīvniekus, tāpēc skatītāju uzmanību viņam nāksies uzturēt tikai ar savu kailo ķermeni.
«Nē» konkursam
Starptautiskais dziesmu konkurss ir dārgs prieks un izklaide, tāpēc kādas valsts atteikšanās piedalīties Еirovīzijā, pirmkārt, ir ekonomiski motivēta. Piemēram, Rumānijai aizliegts šogad piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, jo valsts nav atdevusi vairāku miljonu eiro parādu Eiropas Raidorganizāciju apvienībai. Konkursa rīkotāji paziņojuši, ka Rumānijas sabiedriskā televīzija TVR esot tai parādā 16 miljonus Šveices franku (14,5 miljonus eiro). Parāds sakrājies vairāku gadu laikā.
Eirovīzijas dziesmu konkurss
(Eurovision Song Contest)
Eirovīzija ir populārs ikgadējs dziesmu konkurss, kurā piedalās izpildītāji no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm.
Katras valsts pārstāvim tiešraidē jāizpilda viena dziesma, kas nav garāka par trijām minūtēm. Pēc visu dziesmu noklausīšanās skatītāji balso par dziesmu, kura patikusi visvairāk.
Savas valsts pārstāvi Eirovīzijā izvēlas nacionālajā atlasē.
Eirovīzijas konkursa fināls norisinās iepriekšējā gada uzvarētāja valstī.
Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno.
Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunu zvaigžņu, arī zviedru grupu ABBA, kanādieti Selinu Dionu, «Dana International» no Izraēlas u.c.
Latvija Eirovīzijā piedalās kopš 2000. gada, kad «Prāta vētra» izcīnīja 3. vietu.
2002. gada Eirovīzijā uzvarēja Latvijas pārstāve Marija Naumova ar dziesmu «I Wanna». Nākamā gada konkurss notika Latvijā, Rīgā.
2005. gada konkursā duets «Valters un Kaža» izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu «The War Is Not Over», un 2015. gada konkursā Aminata Savadogo izcīnīja 6. vietu ar dziesmu «Love Injected».
2015. gada konkursa uzvarētāja ir Zviedrija, kuras pārstāvis Monss Selmerlēvs izpildīja dziesmu «Heroes».