Jumta segumu pamana visi

«Klājot jumta segumu, vispirms ir jāapzinās katra materiāla vērtība un ilglaicība. Tiem, kuri domā, ka «manam mūžam pietiks un gan jau bērni nomainīs», es parasti saku, ka bērnus visticamāk neinteresēs ne konkrētā māja, ne jumts. Domājot par nākotni, būtu jāizvēlas ilgmūžīgi segumi, kas kalpos vēl vismaz divām paaudzēm,» uzsver sertificēts jumtu eksperts un SIA Niedru jumti valdes priekšsēdētājs Armands Liede.

– Kas ir galvenais par ko jādomā, izvēloties jumta segumu?

– Jumts ir viena no ēkas pamatsastāvdaļām, ko mēs visi redzam, tāpēc uz to nav vērts taupīt. Jumtu neliek vienai dienai, tāpēc jāgādā par to, lai nama saimniekam patiku seguma vizuālais izskats un došanās mājup vairotu viņa gandarījumu. Tas arī ir tas, kādēļ jau uzreiz ir vērts investēt vairāk, neatliekot kvalitatīvāka seguma uzklāšanu uz vēlāku laiku. Jo labāks materiāls ir izvēlēts, jo ilgāks būs ēkas kalpošanas laiks un līdz ar to mazāks ikdienišķais ieguldījums. Veroties pēc statistikas, var redzēt, ka vislētākie jumta segumi parasti izvēršas par visdārgākajiem, jo tiem ir ļoti īss kalpošanas laiks.

– Kādi ir populārākie mūsdienās pieejamie jumtu segumu veidi?

– Var iedalīt vairākas segumu grupas. Pie dabīgajiem jumtu segumiem pieder niedru, skaidu, dēlīšu, dabīgā šīfera un keramisko dakstiņu segumi.

Nākamā grupa ir metāla segumi, kas ietver cinkoto metālu, melno metālu, alumīniju, titāncinku un kaparu, kas ir ļoti izturīgi – kapara izturība sniedzas pāri 300 gadiem, titāncinkam un alumīnijam tie ir apmēram 150 gadi. Pieejami arī plākšņveida materiāli (bezazbesta loksnes, metāla profilētās loksnes un bitumena viļņotās loksnes, ko ieklāj ar stiprinājumiem pie pamatnes) un nelielo formu plākšņveida segumi, piemēram, betona dakstiņi, šīfera plāksnes, kas gatavotas no šķiedrcementa, arī bitumena šindelis. Tiem seko ruļļveida materiāli, ko pārsvarā klāj uz plakanajiem jumtiem – bitumena ruļļi, PVC membrāna. Vēl šai kategorijā ietilpst poliuretāna šķidrās mastikas, ko klāj uz terasēm, balkoniem un plakanajiem jumtiem, kā arī sarežģītu formu jumtiem. To ar otiņu vai rullīti uzklāj uz plaknes, tādā veidā nodrošinot materiāla noturību – šie segumi pašlaik ir ļoti populāri.

– Kādas ir vizuāli tik pievilcīgo dakstiņu priekšrocībās salīdzinājumā ar citiem segumu veidiem?

– Dakstiņu segumu priekšrocība ir tā, ka tie elpo un tiem ir pietiekami ilgs mūža ilgums, taču uzklājot jārēķinās, ka tiem ir vajadzīgs salīdzinoši liels slīpums. Dakstiņš ir tradicionālais jumtu segumu materiāls Eiropā. Keramikas dakstiņu segumu priekšrocība ir tā, ka tiem ir lielāka krāsas noturība nekā betona dakstiņiem un arī spēja neuzkarsēt telpu ar āra temperatūru. Betona dakstiņiem krāsa ar laiku izbalē – klientam par to ir jābūt informētam jau pirkšanas laikā, lai vēlāk nebūtu nepamatotu sūdzību. Dakstiņu jumta segums ir viens no visilglaicīgākajiem un vizuāli pievilcīgākajiem segumiem.

– Kas, izvēloties šo segumu, ir jāņem vērā uzklāšanas procesā?

– Kvalitatīva dakstiņu jumta uzklāšanā vislielākā nozīme ir pareizam latojumam – no tā izriet visa jumta kvalitāte. Piedāvāti ir dažādu formu dakstiņi, kas paredzēti dažādu slīpumu jumtiem – tas ir svarīgs parametrs, jo, ja uz pārāk lēzena jumta uzklāj nepiemērotas formas dakstiņus, var gadīties, ka stiprās lietusgāzēs, spēcīgos vējos vai kūstot sniegam ūdens nokļūs zem jumta seguma. No tā var izvairīties, izvēloties pareizu, jumta slīpumam atbilstošu formu dakstiņus.

– Kas raksturo metāla jumtu klāšanas nianses?

– Šo segumu grupu raksturojošā nianse ir kondensāta veidošanās, tāpēc uzmanība ir jāpievērš ventilācijas ieviešanai, tas pats attiecas arī uz bitumena segumiem. Ja ir iecerēts klāt bitumena vai metāla segumu, viennozīmīgi ir jārēķinās ar kondensātu telpās un ar straujām temperatūras svārstībām konstrukcijās. No tā izriet arī rēķināšanās ar lielāku konstrukciju un ēkas slodzi. Ja esam izdomājuši, ka sanāks lēti uzlikt jaunu jumta segumu, var gadīties, ka tas nemaz tik lēti nesanāks, jo būs jāierīko laba ventilācija, bet zem seguma jāklāj plēve, kas sadārdzina procesu. Jāpadomā arī par to, vai bēniņiem ir pietiekama gaisa pieplūde, jo tā saucamajām Hruščova laika ēkām jumtus pārsvarā klāj šīferi un ventilācija ir veidota, vadoties pēc šī seguma īpatnībām. Uzklājot tā vietā metāla segumu, uzreiz radīsies kondensāts un ziemā būs ievērojami siltuma zudumi un pat ledus sanesumi. Vēl praksē novērots, ka ventilācijas spraugas apzināti tiek aiztaisītas, tādā veidā gādājot par siltumu telpās – tā ir otra galējība, kas izraisa kondensāta un lāsteku veidošanos. Izvēloties metāla segumu, otrkārt, jānovērtē tā noturība, ko lielākoties nosaka arī ieklāšanas metodes – ir vajadzīgs nevainojams skārdnieka darbs un profesionāli instrumenti. Ja iespējamos darba veicējus iespējams izvēlēties, ieteicams pārliecināties, vai viņu rīcībā ir jumiķa prakses sertifikāts. Klājot metāla jumta segumus, arī noteikti jāatceras, ka titāncinka, cinkotā skārda un alumīnija segumus nedrīkst klāt uz antiseptizētiem dēļiem, jo mijiedarbības rezultātā notiek ķīmiska reakcija un sākas materiālu korozija.

– Minējāt arī plākšņveida un ruļļveida segumus. Kas raksturo to priekšrocības un uzklāšanas tehniku?

– Klājot bitumena jumtus, svarīgi ņemt vērā laikapstākļus – materiālu nevar klāt slapjā laikā, jo tad tas nesalips vai zem seguma vai starp kārtām paliks mitrums, kas vēlāk bojās segumu. Klājot bitumena ruļļus, zem materiāla palikušais mitrums siltā laikā izvedos gaisa burbuļus, kas vēlāk pārsprāgs, radot caurumus segumā. Nevar segumu klāt arī aukstā laikā – bitumens salā nesalīp un kļūst trausls. Šie segumi ir abrazīvi, tāpēc jārēķinās ar salīdzinoši ātru sūnu rašanos uz jumta, kas bojās segumu un samazinās tā mūžu. Ja plānots izmantot PVC membrānu, ko pēdējā laikā izmanto daudz biežāk nekā bitumenu, jāzina, ka tā galvenā priekšrocība ir tas, ka tā elpo un ir ilglaicīga, savukārt bitumenam ir jārēķinās ar kondensātu.

– Vai ir kādi ēkas parametri, kas nosaka, kurš seguma veids būs labāk piemērots?

– Ja runa ir par jumta un ēkas konstrukciju stabilitāti, tad, izvēloties vieglus segumus, ēkai būtu jābūt stabilākai nekā tad, ja tiek klāts smags segums. Ja ēkas konstrukcija nav pietiekami stabila, ar laiku griestos var pamanīt plaisas – tas notiek tāpēc, ka arī jumta konstrukcija nav bijusi pietiekami izturīga un vēja iespaidā sākusi bojāties, bojājot arī iekštelpu apdari. Tāpēc smags jumts viennozīmīgi ir pluss, nevis mīnuss. Bieži izskan arī argumenti par to, ka jumtam ir nokalpojušas konstrukcijas, tāpēc īpašnieks vēlas uzklāt vieglu segumu, bet šeit jau ir jāraugās uz to no cita aspekta – ja konstrukcija vairs nav izturīgas, problēma ir jārisina, tās nostiprinot, nevis uzliekot vieglāku jumta segumu.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA Niedru jumti

NODERĪGI

JUMTA SEGUMU VEIDI

• Dabīgie – niedru, skaidu, dēlīšu, dabīgā šīfera un keramisko dakstiņu segumi;

• Metāla – cinkotais metāls, melnais metāls, alumīnijs, titāncinks un kapars;

• Plākšņveida – bezazbesta loksnes, metāla profilētās loksnes un bitumena viļņotās loksnes;

• Nelielo formu plākšņveida segumi – betona dakstiņi, šīfera plāksnes, kas gatavotas no šķiedrcementa, arī bitumena šindelis;

• Ruļļveida materiāli – bitumena ruļļi, PVC membrāna, poliuretāna šķidrās mastikas.