Iedzīvotāji no ES sagaida drošību
Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte bija rekordzema. Atnāca vien 30,24% vēlētāju. Varbūt tāpēc, ka lāgā nesaprata, ar ko šī institūcija nodarbojas un kam tā vispār vajadzīga. Eiropas Parlaments tāpēc turpina pētīt Latvijas vēlētāju gaidas. Iedzīvotāji šobrīd raizējas par drošību.
Pavasarī notika kvantitatīvā aptauja, savukārt rudenī pabeigts kvalitatīvais pētījums. Tā pasūtītājs ir Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Latvijā, bet lietotāji - arī eiroparlamentārieši.
Lai Eiropa nesabrūk
Kopumā pētījuma nolūkiem intervēti 250 cilvēku - visdažādāko interešu grupu pārstāvji: viedokļu līderi, uzņēmēji, pašvaldību ļaudis, nevalstisko organizāciju vadītāji. Pētnieki koncentrējās galvenokārt uz Rīgu un tām apdzīvotajām vietām, kur aktivitāte nesasniedza pat šos niecīgos 30%. Tādas bija visos Latvijas reģionos. Aloja, Balvi, Iecava, Mērsrags, Tukums, Ventspils un daudzas citas vietas.
Iepriekš šādos pētījumos lielāka uzmanība tika pievērsta ekonomikas jautājumiem, jo arī Eiropas Savienība ir dibināta pirmām kārtām uz ekonomisku interešu pamata. Tomēr pēdējā laika notikumi pasaulē ir būtiski mainījuši cilvēku interešu fokusu. Iedzīvotājus primāri satrauc drošības jautājumi, un viņi vēlas lielāku stabilitāti Eiropā. Tajā skaitā, lai tiktu atrisināti ar Lielbritānijas plānoto izstāšanos radušies sarežģījumi. «Lai ES eksistētu ne tikai pēc trim gadiem, bet arī tālākā nākotnē.»
Kā lielākās problēmas respondenti norādījuši imigrācijas krīzi un terorismu. Viņi no Eiropas Parlamenta sagaida lielākas rūpes par iedzīvotāju drošību. Respondenti intervijās uzsvēruši, ka vēl nesen, viņu skatījumā, ES bija drošības paraugs citiem pasaules reģioniem, taču pašlaik situācija ir pasliktinājusies.
ES armija vai NATO 2
Zīmīgi, ka daudzi cilvēki aktualizē arī jautājumu par Eiropas armijas nepieciešamību. Uz jautājumu, kas atbildīgs par ES un tajā skaitā arī Latvijas drošību, lielākā daļa atbildēja - ES dalībvalstu armijas - 237, NATO -193, un 188 respondenti uzskata, ka ir jābūt vienotai Eiropas armijai. Tajā pašā laikā politiķi tādas tapšanas iespēju kategoriski noraida. Arī ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni ir paziņojusi, ka savas armijas Eiropas plānā nav. Toties ES dienaskārtībā ir aizsardzības savienības veidošana. Lielāku skaidrību, ar ko tad abas atšķiras, tiekoties ar žurnālistiem, viesa eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Armija būtu pastāvīga struktūra, turpretim aizsardzības savienība - ar militāru saturu piepildīts politisks lēmums. Arī NATO nav savas armijas, taču alianse spēj risināt militārus uzdevumus, dalībvalstīm par šādu nepieciešamību vienojoties. Līdzīgi valstis varētu sadarboties arī Eiropas Savienības ietvaros. Pagaidām gan diskusija par šādu militāru savienību ir pašā ceļa sākumā, jo dalībvalstīm ir dažāda izpratne par drošības jautājumiem. Piemēram, Francija vēlētos, lai ES kļūst par globālu spēlētāju drošības ziņā, tajā pašā laikā objektīvā realitāte ir tāda, ka Eiropa šobrīd nespēj garantēt drošību pat savās kaimiņvalstīs. Baltkrievija ir vienīgā valsts, kurā nenotiek nekādi konflikti. Līdz ar to nekāds pasaules policists no ES nesanāk.
Arī aptaujātie iedzīvotāji augstāk vērtē ES lomu pasaulē politikas un ekonomikas jomā, savukārt kritizē drošības jomā. Kā norāda pētījuma pasūtītājs Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Latvijā, piecu ballu skalā (no -5 līdz +5) respondenti visaugstāk vērtē ES lomu pasaulē politikas jomā (+2,3) un ekonomikas jomā (+2,8). Savukārt ES lomai pasaulē drošības jomā respondenti piešķīra zemāko atzīmi (vidēji -0,7).
Lielāka interese par politiku
Eiropas Parlaments jau atkārtoti ir aicinājis Eiropas Komisiju un padomi ķerties pie Eiropas aizsardzības savienības izveides. Sandra Kalniete uzsver - Eiropai ir jāspēj sevi aizstāvēt un ne tikai tādēļ, ka ASV vēlēšanās var uzvarēt Donalds Tramps. «ASV intereses aiziet no Eiropas Dienvidaustrumāzijas virzienā. Tās fokusējas uz Ķīnu.»
Pat neraugoties uz šādu pieprasījumu, ātri risinājumi drošības jomā Eiropā nav sagaidāmi. Kā atzīst Sandra Kalniete - pagaidām vien daudz labu nodomu, bet maz konkrētības.
Tomēr viens labums no runāšanas par un apkārt drošībai tomēr ir. Kā norāda pētījuma autori, «spriedze drošības jomā veicinājusi vēlētāju interesi par politikas aktualitātēm, jo politiķu lēmumi, kas skar šīs tēmas, tieši ietekmē pašus respondentus vai viņu radus ārvalstīs (piemēram, Lielbritānijā, Vācijā un Francijā). Vairāki respondenti norādījuši, ka iepriekš par politiku nav apspriedušies vispār, bet tagad politikas norises, īpaši - globālie procesi, ir kļuvuši par ikdienas sarunu tematu - gan ar kolēģiem un draugiem, gan mājās, pie vakariņu vai viesību galda». Tas liek domāt, ka, šādai interesei saglabājoties, uz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām varētu atnākt vairāk vēlētāju.