Saeimas deputātus, ministrus un citas augstas amatpersonas nākamgad gaida algas pielikums – ministru mēnešalga uz papīra būs 3828 eiro, Saeimas deputātu – 2618 eiro.
Trīs gadu laikā ministru alga pieaugusi par 38%, savukārt deputātiem piemaksa par Saeimas komisijas priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata pildīšanu pat trīskāršojusies. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs var cerēt pat uz 6448 eiro lielu algu, kas ir gandrīz trīstik, cik pašlaik noteiktais šīs iestādes vadītāja atalgojums.
Tautas kalpu un amatpersonu atalgojumu nosaka atkarībā no vidējās algas valstī, piemērojot katram amatam attiecīgu koeficientu. Kāpjot vidējam atalgojuma līmenim valstī, palielinās arī šo amatpersonu ienākumi. 2015. gadā vidējā alga Latvijā bija 818 eiro, kas ir par apmēram 7% augstāka nekā 2014. gadā, tad virknei amatpersonu, piemēram, premjeram, ministriem, valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam, tā vietniekam un padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, tā vietniekam, sekretāram un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam un augstākās izglītības padomes locekļiem u.c. nākamgad alga (uz papīra) būs lielāka nekā šogad. Arī Saeimas deputāti nākamgad saņems par 170 eiro lielāku pamatalgu nekā pērn. Tāpat dāsnāks atalgojums gaida Saeimas priekšsēdētāju un tā biedru, Saeimas sekretāru un tā biedru, Saeimas frakciju un komisijas priekšsēdētājus un to biedrus, Saeimas komisijas sekretārus, Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājus un citas Saeimas amatpersonas.
Deputāti, kuri pilda vairākus amatus, atalgojuma pieaugumu izjutīs vēl būtiskāk. Piemēram, deputātam, kurš pilda gan frakcijas priekšsēdētāja, gan komisijas priekšsēdētāja amatu, nākamgad alga uz papīra sasniegtu 4892 eiro. Arī šogad lielāko atalgojumu saņem tieši tie deputāti, kuri pilda vairākus amatus. Piemēram, septembrī 3398 eiro saņēmis Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Saeimas Vienotības frakcijas vadītāja, Nacionālās drošības komisija priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa saņēmusi 2660 eiro. Viņa kopš februāra ir atteikusies no piemaksas par frakcijas vadītāja amata pildīšanu.
Uz lielāku algu nākamgad var cerēt arī pašvaldību vadītāji un deputāti, jo, pieaugot vidējai algai valstī, palielinās arī viņu atalgojuma griesti. Pērn pašvaldības domes deputāta pamatalga nedrīkstēja pārsniegt 859 eiro mēnesī, bet nākamgad maksimālais atalgojums mēnesī būs jau 982 eiro. Savukārt pašvaldības domes priekšsēdētāja algas griesti no 2606 eiro pērn pieaugs līdz 2978 eiro nākamgad.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa alga uz papīra ir 3142 eiro, liecina Latvijas Valsts prezidenta kancelejas informācija. Tikpat liela alga Valsts prezidentam Raimondam Vējonim bija arī pērn. Valsts prezidenta kancelejas darbiniekus nākamgad, visticamāk, gaida algas pielikums par aptuveni trešdaļu - vidējā atlīdzība pieaugs no 1694 eiro šogad līdz 2252 eiro nākamgad.
Uz algas pielikumu var cerēt arī daļa VID darbinieku, jo Saeima 15. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu VID, paaugstinot atalgojumu iestādes atslēgas cilvēkiem. Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro, kas ir apmēram par 65% augstāka nekā pašlaik. (Pašlaik VID vadītāja alga ir apmēram 2440 eiro mēnesī.) Turklāt saskaņā ar likuma izmaiņām būs iespēja par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Tātad, labi strādājot, VID vadītājs varētu nopelnīt 6448 eiro mēnesī, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā tagad.
