Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

NRA PĒTA, vai olu cenas sekos sviestam

© Ekrānšāviņš no avīzes

Saindēto olu skandāls Eiropā vēršas plašumā. Ar cilvēka veselībai bīstamo insekticīdu fipronilu saindētās olas varētu būt nonākušas ne tikai Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā un Zviedrijā, bet arī Polijā, no kurienes olas, tiesa, nelielos daudzumos, tiek vestas arī uz Latviju. Pārtikas un veterinārais dienests apgalvo, ka Latvija piesārņotās olas nav importējusi un arī uz vietas ražotajās olās indīgas vielas nav konstatētas.

Lielveikali Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē un Zviedrijā no tirdzniecības izņēmuši miljoniem olu pēc tam, kad tajās tika atklāts fipronils - cilvēka veselībai bīstams insekticīds, ko izmanto blusu un ērču apkarošanai. Šo insekticīdu aizliegts izmantot lauksaimniecībā, ja galaprodukts paredzēts cilvēkiem lietošanai pārtikā, jo tas var izraisīt nieru, aknu un vairogdziedzera darbības traucējumus cilvēkiem.

OLU KARŠ BEZ UZVARĒTĀJA. Nīderlandē fermās iznīcina visas olas, par kurām ir aizdomas, ka tās varētu saturēt bīstamā insekticīda atliekvielas / AFP

Tomēr 27 vistu fermās, kas atrodas Nīderlandē, šī viela atrasta pārtikai paredzētās olās. No Nīderlandes, kas ir lielākā olu eksportētājvalsts Eiropā, saindētās olas nonākušas arī Vācijā, Beļģijā un citās valstīs. Beļģijas varasiestādes atzinušas, ka par cilvēkiem kaitīgā insekticīda paliekām olās zinājušas jau jūnijā. Beļģijas Lauksaimniecības ministrija pieprasījusi paskaidrojumus valsts pārtikas drošības dienestam par to, kāpēc tas līdz 20. jūlijam nebija informējis kaimiņvalstis, neskatoties uz to, ka jau kopš jūnija zinājis par saindēšanos ar šo insekticīdu. Vācija prasa paskaidrojumus no Beļģijas, kāpēc šīs problēmas tikušas slēptas. Ir aizdomas, ka Vācijā varētu būt pārdoti aptuveni desmit miljoni olu, kas satur cilvēka veselībai potenciāli bīstamā insekticīda paliekas. Eiropas Savienības (ES) ātrās reaģēšanas sistēma liecina, ka saindētās olas varētu būt caur Vāciju nonākušas arī Francijā un Lielbritānijā, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Ekrānšāviņš no avīzes

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Latvijā tirdzniecībā nav nonākušas olas no Nīderlandes. PVD gan apstiprina, ka ātrās brīdināšanas sistēmā (RASSF) ir saņemta informācija, ka vairākās Eiropas valstīs (Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā, Polijā) no tirdzniecības atsauktas vistu olas, kurās konstatēts insekticīds fipronils. Pēc PVD teiktā, katru gadu atliekvielu kontroles programmā arī pašmāju olās tiek kontrolēti hlororganiskie pesticīdi un līdz šim pārkāpumi nav konstatēti.

Latvijā gadā tiek iegūts aptuveni 700 miljonu putnu olu, pērn pat 750 miljonu olu, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu vietējo pieprasījumu. Tomēr Latvija arī importē olas, tiesa, ar katru gadu arvien mazāk. Visvairāk olu tiek ievests no Lietuvas un Igaunijas. Nelielos daudzumos olas tiek importētas arī no Polijas - valsts, kurā arī, iespējams, pārdošanā nonākušas inficētās olas.

Tomēr olu imports Latvijā ir krietni mazāks nekā eksports - 2016. gadā olu eksporta vērtība pat trīs reizes pārsniedza importa vērtību. Visvairāk olu no Latvijas eksportē uz Igauniju, Čehiju, Lietuvu un arī Vāciju, no kuras veikaliem nācās izņemt ar fipronilu saindētās olas.

Līdztekus masveida olu izņemšanai no tirdzniecības Nīderlandes Lauksaimnieku organizācija paziņojusi, ka 150 uzņēmumos varētu nākties nokaut vairākus miljonus vistu. ES sāktās izmeklēšanas dēļ uz laiku slēgta aptuveni 180 vistkopības saimniecību darbība.

Ekrānšāviņš no avīzes

Saindēto olu skandāls, visticamāk, pircējos radīs bažas par olu lietošanas drošumu pārtikā, un sākotnēji skandālā iesaistītās valstīs, iespējams, samazināsies pieprasījums pēc šā pārtikas produkta. Taču vienlaikus šie piesardzības pasākumi nākotnē var radīt olu deficītu Eiropā, kas savukārt varētu izraisīt cenu kāpumu.

Latvijas veikalos olu cenas pirmā pusgada laikā palielinājušās aptuveni par procentu, liecina Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija. Tomēr to cena vismaz pagaidām nav sasniegusi 2012. gada līmeni, kad desmit olas veikalos maksāja vidēji 1,58 eiro.