Ļoti daudz pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu tiek patērēts, lai remdētu locītavu sāpes. Šie preparāti jālieto stingri saskaņā ar ārstu norādījumiem, un arī tad ilgākā laikā tie var izraisīt nevēlamas blakusparādības, nemaz jau nerunājot par gadījumiem, kad cilvēki dzer šīs zāles pēc saviem ieskatiem.
Pētnieki meklē jaunus ārstniecības veidus un līdzekļus, un nereti šie meklējumi ved atpakaļ pie dabas vielām, protams, pilnīgi jaunā, mūsdienīgā kvalitātē. Locītavu ārstēšanā efektīvs izrādījies preparāts, kas iegūts no mežrozīšu augļiem.
Izplatītākais – osteoartrīts
Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs daudzi cilvēki cieš no locītavu problēmām. Visizplatītākā no tām ir osteoartrīts – lēni progresējoša iekaisīga locītavu slimība, kas visbiežāk izpaužas gūžās, ceļos, plecos, mugurkaula kakla un jostas daļā. Osteoartrīts var skart gan vienu, gan vairākas locītavas. Slimību izraisa mehānisku un bioloģisku faktoru kopums. Tā ierobežo fizisko aktivitāti, izraisa darba nespēju un nereti kļūst par cēloni arī invaliditātei. Osteoartrīts ir otrais izplatītākais invaliditātes cēlonis Eiropā un ASV tūlīt aiz sirds un asinsvadu slimībām.
Locītavu veido dažādas sastāvdaļas: locītavas apvalks, muskuļu cīpslas, saites, locītavas kapsula un skrimslis. Skrimslis, kura biezums ir ap 5 mm, cilvēkam ir dots visam mūžam. Gadu gaitā tas nodilst, tomēr normālā variantā joprojām paliek gluds un locītava kustas bez sāpēm. Bet, ja cilvēkam ir osteoartrīts, skrimslī rodas mikroskopiskas plaisiņas, locītavas zaudē gludo slīdvirsmu, un tas apgrūtina kustības. Pats skrimslis nesāp, jo tajā nav nervu šķiedru, toties tādas ir apkārtējos audos. Sākas iekaisuma process, kurā atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina sinoviālo apvalku, tas pietūkst, spiež uz locītavas kapsulu un cīpslām, tāpēc ir jūtamas sāpes.
Nevienam nevajadzētu ciest sāpes
Sabiedrībā iesakņojies viedoklis, ka locītavu sāpes vecumdienās ir neizbēgamas, teju vai dabiskas, un tur neko nevar darīt. Mūsdienu medicīna atzīst, ka tas nav tiesa, jo nevienam cilvēkam nevajadzētu ciest sāpes. Nepieciešamība sadzīvot ar osteoartrītu cilvēkiem bieži rada spēcīgu stresu, jo fiziskais stāvoklis atstāj iespaidu uz garīgo. Sāpes un kustību ierobežojumi izraisa arī nemieru, miega traucējumus, nomāktību un bezpalīdzības izjūtu; dzīves kvalitāte jūtami pasliktinās arī tad, ja pārvietojoties jāsāk izmantot spieķi vai kruķus. Ja osteoartrīts ir sācies, jāmeklē veidi, kā nodrošināt pacientiem pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Ar šo jautājumu nodarbināti daudzi pasaules zinātnieki.
Ārstēšana ir individuāla
Nav universālu līdzekļu pret osteoartrītu. Katram pacientam nepieciešams individuāls ārstēšanas plāns, ņemot vērā kustību ierobežojumu, muskulatūras stāvokli, slimības procesa smagumu, blakusslimības un citus faktorus. Ja sāp locītavas, nevajadzētu novilcināt ārstēšanu. Vispusīga terapija ietver sevī gan medikamentus, gan fizikālo terapiju un vingrošanu, palīgierīces locītavu aizsardzībai, ir gadījumi, kad mediķi atzīst par vajadzīgu ķirurģisku iejaukšanos. Ideālā gadījumā ārstēšana ir arī pacienta izglītošana, lai viņš varētu pats lietas labā darīt visu iespējamo, turklāt darīt to pareizi. Liela loma osteoartrīta ārstēšanā ir nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tie pagaidām ir neaizstājami, kaut arī ar laiku var radīt blakusparādības. Pēdējā laikā aug interese par šo medikamentu un dabas vielu kombinācijām. Mediķu uzmanību izpelnījies Dānijā ražotais preparāts Litozin®, kas pazīstams arī Latvijā. Tā aktīvā sastāvdaļa ir galaktolipīds GOPO – viela, kas iegūta no savvaļas mežrozīšu Rosa Canina augļiem un sēklām.
Mazliet vēstures
Rosa Canina brīvā dabā aug gan Eiropā, gan Āfrikas ziemeļrietumos un Āzijas rietumos. Nosaukums ir diezgan nievājošs, tas nozīmē – suņu roze. Acīmredzot pretstatā krāšņajām dārza rozēm šī mežene ar bāli rozīgajiem ziediņiem senatnē netika augstu vērtēta. Vēlāk to daudzviet sāka audzēt speciāli, lai iegūtu mežrozīšu augļus, kas ļoti bagāti ar C vitamīnu. Nu atklājusies vēl viena Rosa Canina labā īpašība – pēc īpašas tehnoloģijas zemā temperatūrā ražotais standartizētais mežrozīšu pulveris, kas pazīstams ar litozīna nosaukumu, spēj mazināt locītavu sāpes un iekaisumu.
Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā fermeris Ēriks Hansens Dānijas piekrastē salasīja mežrozīšu paaugļus, pārnesa mājās un nolēma tos izžāvēt un saberzt pulverī. Viņš bija pārliecināts, ka tas noteikti spēs kaut kā palīdzēt cilvēku veselībai, lai gan konkrētu datu viņa rīcībā nebija. Fermeris uzsāka mežrozīšu pulvera ražošanu, pamazām apstādot ar mežrozītēm arvien lielākas platības. 90. gados no mežrozītēm ražotais produkts bija iemantojis popularitāti un fermera ģimene saņēma vairāk nekā 5000 vēstuļu no cilvēkiem, kuri rakstīja, ka pulveris viņiem palīdzējis uzlabot veselību. Fermeris sazinājās ar ārstu un zinātņu doktoru Kaju Vinteru, kurš savā kardiologa darbā bieži sastapa pacientus ne vien ar sirds slimībām, bet arī ar osteoartrītu. Kajs Vinters ieinteresējās par alternatīviem medikamentiem, kuriem nebūtu blakusparādību, kas raksturīgas, ārstējot pacientus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Sākās pētījumi, kuros izvērtēja mežrozīšu pulvera pretsāpju iedarbību, spēju ietekmēt locītavu kustīgumu, mazināt iekaisumu utt. Vēlāk tika atklāta mežrozīšu pulvera darbīgā viela, ko reģistrēja ar nosaukumu GOPO. Notikuši dažādi klīniskie pētījumi, kuros secināts, ka mežrozīšu pulveris spēj mazināt locītavu sāpes, palielināt locītavu kustīgumu un samazināt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu devas. Pierādīts, ka preparātam piemīt pretiekaisuma un šūnas pasargājošas īpašības, turklāt ārstēšanās ar standartizēto mežrozīšu pulveri nerada nekādas ievērojamas blakusparādības.
Pretiekaisuma efektam nav saistības ar C vitamīna saturu mežrozīšu pulverī, te noteicošā loma pieder GOPO, un tieši pēc šīs vielas arī notiek standartizēšana – proti, tiek nodrošināts, lai noteiktā preparāta devā vienmēr būtu vienāds un nemainīgs GOPO saturs.
Jaunākās pētnieku atziņas turklāt ir tādas, ka šis preparāts varētu atvieglot arī Krona slimības simptomus – tā ir iekaisīga zarnu slimība, kuras gadījumā raksturīga vispārēja slikta pašsajūta, caureja, vēdera sāpes u.c.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA "Liger farmaceitiskais mārketings"
***
NODERĪGI
Kas veicina osteoartrītu:
vecums – pēc 50 gadiem;
sievietēm – periods pēc menopauzes iestāšanās;
liekā ķermeņa masa (katri pieci virsnormas kilogrami palielina saslimšanas risku par 30%);
ievainojumi, atkārtotas traumas;
intensīva fiziska slodze, regulāra locītavu pārpūle;
iedzimtība;
slimības, kas saistītas ar vielmaiņas traucējumiem.
