«Paldies Dievam, ka mana mamma ir dzīva, ka viņa man ir. Dod, Dievs, viņai veselību visstiprāko un mūžu visgarāko!» sagaidot Mātes dienu, savai mammai Gaļinai vismīļākos sveicienus uz Kārsavas novada Mērdzeni sūta Nacionālā teātra aktrise un divu dēlu – Kristiana (6) un Stefana Kārļa (2) – mamma Inga Misāne-Grasberga.
«Jā, man pašai ir divi bērni, bet Mātes diena – tā ir nevis mana, bet manas mammas diena. Es viņu ļoti mīlu, viņa to zina, un es arī zinu, ka viņa mani ļoti mīl. Un, sūtot šos sveicienus, gribu arī palūgt mammai piedošanu par visām tām neapdomīgajām rīcībām, ar kurām savā jaunības maksimālismā viņu esmu sāpinājusi.»
Ar diviem vieglāk
«Kad bija tikai viens puika, bija grūtāk nekā tagad, kad ir divi. Pirms tam Kristians visu uzmanību prasīja sev, bet tagad viņš savu enerģiju var izmantot, lai izklaidētu mazo brāli,» stāsta aktrise. Pēc pirmā bērniņa piedzimšanas viņa uz skatuves atgriezās jau pēc četriem mēnešiem, bet ar otro mājās pavadītais laiks sanāca par pāris mēnešiem garāks. «Man pietika,» Inga pasmaida un atzīst, ka pirmais bērns bija tik liels notikums un pārdzīvojums tāpēc, ka pirmais, ka viņa daudz ko nespēja aptvert un sajust, savukārt ar otro viņa šo procesu jau sāka baudīt. «Citreiz vienkārši sēžu, skatos uz viņiem abiem un priecājos: kāds tas ir brīnums – bērns! Tie ir tie vērtīgākie mirkļi kopā...»
Aktrise stāsta: Kristianam 29. maijā būs jau septiņi gadi, tas nozīmē, ka rudenī viņš uzsāks skolas gaitas, savukārt Stefanam 2. novembrī būs trīs gadi, un viņš rudenī sāks iet dārziņā. Tagad mazo pieskata brīnišķīga auklīte Līga, jauna meitene, kuru pat īsti nevarot saukt par auklīti – viņa puikām ir gandrīz kā lielā māsa, jo savulaik auklējusi arī Kristianu.
Apstājas un ļauj
«Šosezon savus darbus kaut kā labi esam sabalansējuši – kad man ir izrāde, Gundars [aktrises vīrs ir Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs] var būt mājās ar bērniem, un otrādi. Mums maz darbu ir kopā, bet tas gan nozīmē, ka arī visiem četriem kopā sanāk būt reti. Un tomēr man liekas, ka labāk retāk, bet tad patiešām būt kopā,» saka dēlu mamma un atsauc atmiņā bildi, ko no pagājušās vasaras ieseivojusi sev atmiņā: «Ar puikām biju pie mammas Mērdzenē, atbrauca Gundars – viņš ilgu laiku netika uz laukiem –, un, kad vakarā vajadzēja jau taisīties uz čuču, puikas ar Gundaru bija salīduši pie mazās lampiņas un lasīja grāmatu. Es skatījos uz viņiem, un man bija tik silti ap sirdi... Piepildījuma un laimības sajūta tajā brīdī bija tik liela, ka es sapratu: nekas cits uz šīs pasaules to nespēj atsvērt... Cik tas ir labi – ka visi ir kopā, laimīgi, priecīgi un veseli! Es apstājos un vienkārši ļauju tam notikt.» Šo bildi Inga atmiņā atsauc ik reizi, kad darbā iekrājies nogurums, kad ikdiena ierauj rutīnā vai ilgāku laiku nesanāk pabūt visiem kopā.
Kopīgs mammas piens
«Kristians ir prātīgs puika,» Inga raksturo vecāko dēlu, neslēpjot, ka tieši ar viņu gan visvairāk arī sanāk pastrīdēties. «Jo viņš raksturā ir vairāk līdzīgs man – mēs vienādi asi reaģējam, līdz ar to arī vairāk konfliktējam. Savukārt Stefans ir mierīgs – kā Gundars. Tikai spītīgs. Ja ko ieņem galvā, tad neparko citu viņu nevar pārliecināt. Es bērnībā biju tieši tāda pati,» Inga pasmaida un atzīst, ka mammai ar viņu noteikti nebija viegli.
Taču savā starpā puikas satiek labi, par ko abi vecāki ir laimīgi. Iespējams, tas tāpēc, ka abiem bērniem ir bijis kopīgs mammas piens. «Es baroju Stefanu un pienu, kas palika pāri, devu arī Kristianam. Viņš jau gan bija diezgan liels puika, četrarpus gadu, bet kaut kā ļāvās – viņam garšoja mammas piens,» Inga priecīgi stāsta, sakot, ka bija dzirdējusi: vienu bērnu barojot, piens jādod arī pārējiem – tad savstarpējā saikne viņiem izveidojas daudz ciešāka.
Taujāta, vai viņa gribētu vēl arī meitiņu, aktrise atzīst, ka par to tikai priecātos. «Jo vecāka kļūstu, jo vairāk aizdomājos: lai cik mīļi būtu dēli, gribas meitiņu. Man liekas, ka saikne meitai ar mammu ir citādāka, pavisam citā līmenī. Un, tā kā es esmu par bērniem, neizslēdzu tādu iespēju, ka man kādreiz varētu būt vēl arī meitiņa.