Māja: Atklāta visbiežāk pieļautā kļūda mantojuma kārtošanas procesā 2 komentāri
 
Māja

Atklāta visbiežāk pieļautā kļūda mantojuma kārtošanas procesā

 
Ilustratīvs attēls

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši – tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, – to apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

“Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu - nekavējoties. Mantiniekam ir ļoti būtiski spert pirmo soli - atnākt uz notāra biroju, un turpmāko jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt arī vissarežģītākos gadījumus,” apgalvo Sandra Stīpniece.

Mantojuma pieņemšanas termiņi

Par mantojuma atklāšanās dienu uzskata dienu, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to mantojuma lietu pie notāra var uzsākt jau tūlīt pēc tam, kad saņemta miršanas apliecība. Iesniegums par mantojuma pieņemšanu jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mirušā pēdējā dzīvesvieta. Tas būtu jāizdara gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos vai, ja zvērināts notārs ir izsludinājis mantojuma atklāšanos - tad oficiālajā sludinājumā www.vestnesis.lv norādītajā laikā. Tas parasti ir termiņš, kas ir īsāks par likumisko mantojuma pieņemšanas termiņu (gadu), bet nav īsāks par trim mēnešiem. Tā laikā pārējiem mantiniekiem tiek dota iespēja paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai atraidīt, kā arī iespēja pieteikties kreditoriem.

To, vai kāds no mantiniekiem jau ir vērsies pie notāra mantojuma lietas kārtošanai un ir notikusi mantojuma atklāšanas izsludināšana (un tādējādi vairs nav piemērojams likumiskais gada termiņš mantojuma pieņemšanai), var noskaidrot, sekojot sludinājumiem oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis (www.vestnesis.lv), kā arī saņemt ziņas Mantojumu reģistrā, kas ir valstij piederošs publisks reģistrs, kuru uztur Latvijas Zvērinātu notāru padome. Mantojumu reģistrā var saņemt ziņas, vai mantojuma lieta ir uzsākta un pie kura notāra, kā arī to, kāds ir notāra izsludinātais termiņš mantinieku gribas izteikšanai par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu un kreditoru pretenziju iesniegšanai.

Mantojuma pretendenti un mantojumam nepieciešamie dokumenti

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu kā likumiskie, testamentārie vai līgumiskie mantinieki, vai arī mantojuma atstājēja kreditori, ja tādi ir.

Lai pretendētu uz mantojumu, dodoties pie notāra, līdzi jāņem pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība un laulību vai radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecība). Ja šo dokumentu nav, tos no dzimtsarakstu reģistra mantinieku uzdevumā var izprasīt notārs. Mantiniekiem ir pienākums sniegt notāram visu viņiem zināmo informāciju par visām citām personām, kas arī tiesīgi mantot. Notārs šos cilvēkus informē par mantojuma pieņemšanai doto termiņu. Notārs sagatavos mantinieku mantošanas iesniegumu, kurā būs jānorāda arī mantojamās mantas sastāvs, kā arī informēs par to, kur un kā manta novērtējama. Nekustamā īpašuma novērtējumu notārs saņem tiešsaistē no Valsts zemes dienesta uzturētā Kadastra reģistra, savukārt reģistrējamu kustamu mantu novērtē sertificēti vērtētāji vai attiecīgās nozares speciālisti.

Aptuvenie izdevumi

Piemēram, dēlam, kurš uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā. Savukārt dēlam, kurš uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju - 0,5%. Ja dēlam mantojums ir novēlēts testamentā - 0,125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu. Tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.

Komentāri [2]
#
JO 20.septembris 2017 11:23 atbildēt
NO ka tad lai tie NOTARI TIESNESI PROKURORI...UTTTTT..LAI DZIVO.....VINI TACU NEKO NEKO...N E R AZZZO TIKAI TERE UN VIEMER IR PAR MAZ..MAZ .MAZ
 
#
Ja 19.septembris 2017 16:42 atbildēt
Kaapec mantiniekiem vispar kas jaamaksaa...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers