Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja

BŪVNIECĪBA: Labākais seguma veids jumtiem – dakstiņi

Lai gan dakstiņu jumta segums tikai tagad pamazām atgūst popularitāti, tas ir prestižāks par citiem. Vecajā Eiropā vairāk nekā puse no visiem slīpajiem jumtiem ir tieši dakstiņu. Tāpat tie ir ekoloģiski un izturīgi pret apkārtējās vides ietekmi – mitrumu, ultravioleto starojumu, temperatūras svārstībām © F64

Domājot par jumta segumiem, būtiskas ir divas lietas – seguma funkcijas, kas nodrošina ilglaicīgu kalpošanu, un vizuālais izskats, jo, kā cepure izdaiļo tās nēsātāju, tā jumta mice – ēku. Lai gan maz novērtēts un sen aizmirsts, dakstiņa jumta segums ir efektīvs un atbilst visām prasīga klienta vēlmēm. Par māla un betona dakstiņu priekšrocībām, kopšanu un citiem jautājumiem pastāstīja jumtu eksperts Armands Liede.

– Lielākā daļa Rietumeiropas ēku jumtu ir ar keramisko un daļēji betona dakstiņu segumu. Par tradicionālu segumu nevar kļūt tāds, kurš klientiem nav attaisnojis cerības, un tas nozīmē, ka dakstiņi ir iecienīti, jo ir ilgmūžīgi, nodrošina daudzas labas funkcijas ēkai.

– Kādas īpašības piemīt dakstiņu jumtiem?

– Dakstiņi nodrošina klusu jumta segumu. Tas nozīmē, ka pat stipra lietus un krusas laikā dakstiņi absorbē troksni. Un vēl – ne keramika, ne betons nekondensē, tāpēc nevar runāt par pastiprinātu mitruma ietekmi uz konstrukcijām, no kā jāizvairās citu jumta segumu gadījumā.

Cilvēki bieži uztraucas par dakstiņu svaru un domā, ka to dēļ ēkai nepieciešamas stiprākas konstrukcijas vai vajadzīgas vēl citas lietas, kas ietekmē ēkas konstrukcijas cenu. Atbilde ir vienkārša – jā un nē. Ja ir viegla veida konstrukcijas un segums, tad ziemā vieglie jumta seguma veidi sniega ietekmes dēļ izliecas. Tas nozīmē, ka ir lielāka konstrukcijas deformācija, tāpēc iekšējā apdarē bieži parādās plaisas. Dakstiņu gadījumā slodze ir vienmērīga pa visu jumta laukumu, tāpēc ne vējš, ne sniegs nerada konstrukciju deformācijas risku. Savukārt vieglu jumta segumu gadījumā pavājinās konstruktīvie mezgli – tie sāk kustēties, kas nenotiek lielāku un smagāku jumta segumu izvēles gadījumā. Tad konstrukcija atrodas zem sprieguma un iztur daudz lielākas pārslodzes. Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad klients, lai pārbaudītu, vai viņa konstrukcija spēj noturēt dakstiņu, pasauca četrus kolēģus, kuri nostājās uz vienas latas. Ja pieņemam, ka viena vīrieša svars ir apmēram 80 kilogramu un reizinām ar pieci, tad rēķinām, ka uz vienas latas uzkāpa ar 400 kilogramu lielu smagumu. Ņemot vērā, ka viņi nestāvēja pa visu laukumu, bet tikai uz vienas plates, varam pieņemt, ka noslodze uz konstrukciju bija apmēram 800 kilogramu uz vienu kvadrātmetru. Tik smags nav neviens dakstiņš. Pat ja pieņemam, ka pa konstrukciju var pārvietoties jumiķis, kas sver 80–90 kilogramu, tad arī viņš, staigājot pa jumta segumu, nevar vienmērīgi noslogot kvadrātmetru, bet tikai pusi no tā. Tas nozīmē, ka, lai izturētu jumiķi, jumta konstrukcijai uz vienu kvadrātmetru būtu jāiztur apmēram 160–180 kilogramu. Arī tik smags nav neviens dakstiņš. Tas nozīmē – ja ir atbilstoši normatīviem un tehniskajām prasībām izbūvēta konstrukcija, var likt jebkādu segumu. Bet, ja segums ir tāds, ka pat jumiķis uz tā nevar uzkāpt, tad ir jādomā citās kategorijās, jo, uzliekot arī vieglu segumu, ir risks, ka konstrukcija sagāzīsies.

– Turpinot par svara attiecībām – ar ko cilvēki nerēķinās, domājot par dakstiņu jumta seguma izvēli?

– Ar to, ka ēkas projektā ir ieprojektēti noteikti spāru izmēri, kuros slodze un pārslodze bieži jau ir ierēķinātas. Otrkārt, ja konstrukciju aprēķinos aplūkojam kopējo svaru, tad dakstiņš vai cits jumta segums sastāda nelielu daļu no kopējā svara. Piemēram, dakstiņam tie ir 12%, bet metāla segumiem – 4%. Ja rēķinām, ka, lai konstrukcijas turētu, tām pierēķina kā minimumu 15% pārslodzi, tad pat gadījumā, ja ir rēķināts metāls kā vieglais segums, dakstiņu var uzstādīt, jo 15% krietni pārsniegs 8%, par kuriem dakstiņš ir smagāks nekā metāls.

– Kad dakstiņu svars var kļūt par problēmu?

– Ja tie paredzēti vecām ēkām, kurās ir pavājināta konstrukcija. Bet tādā gadījumā tā ir jānostiprina. Nevar likt uz vājas konstrukcijas segumu un gaidīt, ka ziemā jumts nesabruks.

Esmu pieredzējis situāciju objektā, kad 150 gadu vecai guļbūvei bija uzlikts dakstiņu segums. Saimnieks bija izdomājis, ka viņa māja ir veca, konstrukcija – slikta, tāpēc viņam jumta segums jānomaina ar citu, vieglāku. Rezultātā, apsekojot ēku, varēja konstatēt, ka smagais jumts konstrukciju satur kopā, jo guļbūvei gali bija nospriegoti no dakstiņu svara. Ja viņš liktu vieglāku segumu, būtu jāpārtaisa jumta konstrukcija un jānostiprina galu sienas. Tas būtu daudz dārgāk, nekā noņemt vecos dakstiņus, nomainīt bojātās latas, salabot konstruktīvās daļas un uzlikt atpakaļ dakstiņus.

– Pastāstiet par dakstiņu ekspluatāciju.

– Ja rodas bojājums, to var ātri pamanīt un ir viegli novēršams, jo jāsamaina tikai bojātais dakstiņš. Ja bojāts ir metāla vai bitumena segums, jādomā, kā to labot, un visbiežāk tas būs ielāps, un tādā gadījumā vairs nevar runāt par pilnvērtīgu jumta segumu, jo uz tā būs ielāps. Dakstiņa gadījumā vienu elementu nomaina ar otru, un jumts atkal ir tāds pats, kā tikko uzklāts.

– Kādas priekšrocības vēl piemīt šim jumta seguma veidam?

– Metāla un bitumena segumi karstā laikā uzkarst un siltumu atdod ēkai, tas nozīmē, ka svelmē bēniņos un augšstāvos būs krietni karstāka, nekā ja jumtu klātu dakstiņa segums. Dakstiņš, īpaši keramiskais, uzsilst lēni un, akumulējot siltumu, lēni to atdod. Tas nozīmē, ka segums nespēj uzsilt līdz tādai temperatūrai, lai varētu atdot siltumu ēkai un to uzkarsēt.

Runājot par izmaksām, dakstiņi ir vienīgais jumta segums, kurš ir otrreizējā tirdzniecībā, tāpēc investīcijas, kas izmantotas seguma uzklāšanā, ir atgriezeniskas.

Vēl viens pozitīvs aspekts ir ilglaicība. Aplūkojot inventarizācijas lietas ēkās, kuras aprīkotas ar dakstiņu segumu, jumta kalpošanas laiks automātiski ir aprēķināts 150 gadu, un materiālu garantijas ir adekvātas tam, cik materiāls ilgi spēj nostāvēt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, jo izturējis laika pārbaudi. Šā iemesla dēļ par dakstiņu var runāt kā vienu no efektīvākajiem un lētākajiem segumiem. Piemēram, pašlaik betona dakstiņu var nopirkt par 4,14 eiro kvadrātmetrā. Ir maz kvalitatīvu jumta segumu, kurus par šādu cenu var nopirkt.

– Un no estētiskā viedokļa?

– Ir daudz dakstiņu krāsu un veidu. Tas nozīmē, ka šim seguma veidam ir pieejams plašākais sortiments vizuālā tēla izvēlē. Var būt vienāda materiāla forma, bet krāsas ir tik dažādas, ka tās jūsu māju atšķirs no citas. Vai pretēji – krāsa var būt tāda pati kā kaimiņam, bet forma – cita. Var izvēlēties dakstiņus, kas atgādina Dienvideiropas valstu dakstiņus. Mūsu vidē, tikai piemērojot dakstiņu formu un krāsu, var uztaisīt Itālijas un Spānijas kūrortu efektu. Vai izvēlēties plakanu, askētisku dakstiņu, izvairīties no tradicionālā sarkanā un viļņainā, padarot ēku vizuāli modernu. Ja gribas retro eleganci, var izvēlēties raibus dakstiņus, vai S veida formas, dakstiņus ar vēsturiskas formas ielocēm.

Esam piegādājuši dakstiņus Rīgas pilij un nocietinājuma mūrim, Melngalvju namam, Cēsu pilij – un tās visas ir pilsētu būvniecības daļas un ēkas, kas ir tik vecas, ka cits segums neiekļautos vizuālajā kontekstā.